Ar kādām dilemmām sabiedrība saskaras aizvien lielāku zinātnisko sasniegumu laikā? Vai zinātnei ir jāattīstās brīvi vai arī tai nepieciešama regulācija? Kādas pārmaiņas sabiedrībā izraisīs jaunu sasniegumu pieejamība? Šie ir tikai daži no jautājumiem, kurus zinātnes aktuālajām problēmām veltītā diskusijā šonedēļ skāra Draudzīgā aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas 12. klašu skolēni.
Lai formulētu sabiedriski aktīvās daļas viedokli par pretrunīgi vērtētiem jautājumiem, daudzās Eiropas valstīs tiek rīkota diskusiju spēle „Decide”. Šogad šajā projektā iesaistījusies arī Latvija, un Cēsu jaunieši bija pirmie, kas izmantoja iespēju piedalīties diskusijā un paust savu viedokli par tādām tēmām kā cilmes šūnu lietošana, HIV/AIDS inficēto ļaužu rīcību regulējošie juridiskie aspekti, cilvēka spējas un attīstību stimulējošo līdzekļu lietošana, kā arī iespējas vecākiem pirms bērna dzimšanas izvēlēties ne tikai savas atvases dzimumu, bet arī vēlamos talantus un citus dotumus. Cēsīs rīkotās diskusijas tēma bija ksenotransplantācija. Tās ir ķirurģiskas operācijas, kuru laikā dzīvnieku šūnas, audi un orgāni tiek pārstādīti cilvēkiem. Šis jautājums sevī ietver dažādas morālas, emocionālas un arī racionālas dilemmas. Zinātnes attīstība šādā virzienā palīdzētu uzlabot dzīvi tiem, kas gaida rindā, piemēram, uz sirds pārstādīšanas operācijām, bet vienlaikus paver arī daudz risku – sākot no iespējas inficēties ar cilvēkiem neraksturīgām slimībām, turpinot ar emocionālām grūtībām pieņemt citu dzīvu būtņu daļas, un beidzot ar ētiskiem jautājumiem par to, vai cilvēki savas problēmas drīkst risināt uz dzīvnieku – mazo brāļu – rēķina. „Mēs jauniešiem dodam iespēju šīs problēmas aplūkot no visām pusēm un formulēt savas atbildes uz jautājumiem, kurus pašlaik risina cilvēki daudzviet pasaulē,” stāsta viens no diskusijas rīkotājiem, Latvijas Universitātes (LU) sociālo zinātņu fakultātes komunikācijas studiju nodaļas doktorants Mārtiņš Kaprāns. „Šīs diskusiju spēles būtība ir ļaut cilvēkiem apzināties savus uzskatus, rosināt diskusiju, un ar tās palīdzību mēs aicinām formulēt kompromisa viedokli, lai gan nav viegls ceļš.”
Par spīti dažkārt pat pretējiem sākotnējiem viedokļiem, ksenotransplantācijas jautājumā Cēsu jaunieši pie kopsaucēja beigās nonāca. Viņi uzskata, ka šie ir individuāli risināmi jautājumi, tāpēc cilvēkiem ir jādod izvēle riskēt un pieņemt izaicinājumu, vai arī pieturēties pie saviem ētiskajiem un emocionālajiem apsvērumiem un atteikties no šāda veida operācijām. „Šī ir laba iespēja uzzināt ko jaunu,” pēc diskusijas sacīja Liena Amoliņa. Viņai piekrīt arī Liene Kaļķe, kas uzskata, ka šādas diskusijas var būt sākuma punkts, lai jauniešus mudinātu par diskutablajiem jautājumiem interesēties.
„Vismaz es ļoti padomāšu, ja man vajadzēs veikt sirds transplantāciju un būs jāizvēlas orgānu donors,” saka Santa Zemīte. „Skolā stundās mēs vairāk klausāmies, nevis runājam, turpretim šādas diskusijas ir iespēja brīvā atmosfērā izteikties par jautājumiem, ko skolā nestāsta,”
teic Marta Laņģe.
Diskusiju spēle ir daļa no zinātnes komunikācijas projektiem, kuros iesaistījusies un kurus rīko LU. Zinātnes komunikācijas mērķis ir uzrunāt cilvēkus un viņiem saprotami un interesanti stāstīt par zinātnes sasniegumiem, kā arī iepazīstināt ar zinātnes dzīvi. Viens no šādiem projektiem ir arī LU rīkotā „Zinātnieku nakts”, kas šogad notika 28. septembrī un kuras laikā cilvēki Rīgā, Daugavpilī un Jelgavā varēja doties uz dažādām zinātnes institūcijām un uzzināt ko jaunu par zinātni un ar to saistītām aktualitātēm.
Komentāri