Cēsnieks Eduards Ruicis Cēsu bērnu un jauniešu centrā “Spārni” pasniedz Break & House dejas nodarbības. Viņš šādas nodarbības drīz vadīs jauniešiem arī Siguldā un Valmierā.
“Es pasniedzu divus mūsdienu deju stilus un priecājos, ka kādam tie interesē,” smaidot saka Eduards, kurš norāda, ka uz viņa nodarbībām nāk jaunieši ne tikai no Cēsīm, bet brauc arī no citiem novadiem – Priekuļiem, Amatas. Tāpat deju pasniedzējs atzīst, ka jaunieši nāk ne tikai atpūsties, bet trenēties, turklāt pērn vairāki viņa audzēkņi pat piedalījušies Break & House dance sacensībās un rādījuši labu sniegumu.
“Esmu beidzis Kultūras koledžu un ieguvis deju vadītāja profesiju apliecinošu sertifikātu. Taču pats ar dejošanu aizraujos jau septiņus gadus. Daudz laika veltu treniņiem, jo nemitīgi ir jāaug un jāattīsta sevi. Daudzas no breika figūrām ir sarežģītas, un jāmācās pat vairākus gadus, lai viss tiešām iznāktu perfekti,” stāsta Eduards un atklāj, ka pirmo reizi ar breiku iepazinies 12 gadu vecumā, skatoties televīzijā vācu mūzikas kanālu “Viva”. Tur ticis translēts pasaules čempionāts breika dejošanā.
“Tā arī radās pirmā ideja šo deju apgūt. Jau mācoties vidusskolā, zināju, ka apgūšu deju pedagoga profesiju, lai dejošanu varētu mācīt citiem jauniešiem. Esmu dejojis gan tautiskās dejas, gan balles un modernās dejas. Taču visvairāk mani piesaistīja breiks, jo tas ir vispusīgs. Šajā stilā dejošana notiek, ne tikai stāvot kājās, bet arī uz grīdas, turklāt dejojot uz rokām, galvas vai muguras. Jāteic, ka vienmēr var iemācīties ko jaunu, jo šajā deju veidā nav robežu,” stāsta Eduards.
Dejotājs atklāj, ka breiks kā dejas veids nav radies studijās vai horeogrāfiskajās skolās, bet gan uz Ņujorkas ielām. “Sākumā breika dejošanā tika iekļauti dažādi cīņas elementi. Jaunieši dalījās bandās, un, lai aizstātu savstarpēji vardarbīgo cīņu, viņi atklāja, ka spēku, prasmes un fizisko sagatavotību var demonstrēt citādāk – dejojot. To pat var nosaukt par veiklības sacensību,” skaidro breika dejotājs un bilst, ka tieši tādēļ arī mūsdienās nereti breika dejotāji redzami dejojam uz ielas.
Eduards neslēpj, ka breika treniņi ir fiziski aktīvi. Lai breiku iemācītos, ir jāiegulda daudz laika un darba. Tāds arī ir iemesls tam, kādēļ nereti jaunieši atnāk un ātri pamet nodarbības. Viņi saprot, ka nekas ātri nenotiks un breika dejošana prasīs ieguldīt daudz no sevis. Tādēļ nodarbībās paliek tikai apņēmīgākie.
Runājot par House dejām, Eduards teic, ka tā ir klubu deja, kas cēlusies naktsklubos. Šo deju stilu sauca arī par urbāno stepu, jo tas apvieno gan īru tautas deju soļus, gan kaut ko no balles, sporta un tautas dejām. Tāpat House deju stils ietver sevī pamatkustības no citiem deju stiliem – Jazz, Capoeira, Salsa, Tap dance, Bebop.
“Šis deju stils nav tik daudz vērsts uz sāncensību vai pretinieka pārspēšanu, kā uz mūzikas baudīšanu un dejotāju vienotību,” saka Eduards. Jāpiebilst, ka House deju pirmsākumi meklējami Čikāgas klubos, savu attīstību turpinot Ņujorkā. House dance izveidoja nēģeri un latīņamerikāņi, un tai ir improvizācijas raksturs. Deja sastāv no dažādām ātrām kāju kustībām, kas sakombinētas ar plūstošam ķermeņa kustībām.
Runājot ar Eduardu, secinām, ka pilsētā ir ļoti daudz dažādu iespēju, kā jauniešiem pavadīt brīvo laiku. Deju pasniedzējs bilst, ka ļoti priecājas par izskanējušajām ziņām, ka drīzumā tiks sakārtots arī pilsētas stadions.
“Ir forši, ka mums labā līmenī darbojas florbola komanda. Ir arī Sporta skola un daudz kas cits, kur jauniešiem pavadīt brīvo laiku,” norāda Eduards un atklāj, lai arī pats ir nodevies deju skolotāja amatam, plāno iestāties arī Policijas koledžā.
“Esmu no tiek jauniešiem, kuri domā uz priekšu. Saprotu, ka visu mūžu nelēkāšu pa zāli un nemācīšu citiem breika dejas. Tādēļ esmu nolēmis iegūt arī policista diplomu, jo šis darbs mani vienmēr saistījis. Būšu priecīgs arī par to, ka dzīvē būšu paspējis darboties ar visu to, kas pašam paticis,” saka Eduards.
Komentāri