Trešdiena, 17. decembris
Vārda dienas: Hilda, Teiksma

Darba vizītē uz Poliju

Druva
14:44
21.10.2014
32
Vecpiebpolija

Vecpiebalgas vidusskolas darba grupa pabija Dobrževicē Polijā, jo skola turpina darboties Comenius daudzpusējās partnerības projektā. Tajā māca mācīties, attīstīt autonomās mācīšanās prasmes.

Izglītības projekts paredz, ka ārzemēs skolēnus uzņem viesģimenes. Tā reizē ir iespēja iepazīt citu valstu tradīcijas, vērtības un dzīvesveidu. Kad devos uz jauno mājvietu, bija liels uztraukums, taču nedēļas laikā ģimenē iedzīvojos tik labi, ka Klaudijas vecāki smejot man piedāvāja palikt Polijā.

Kad Polijas, Itālijas, Grieķijas, Francijas, Rumānijas, Turcijas un Latvijas darba grupas satikāmies skolā, vispirms samīļoju savus skolasbiedrus. Zināju, ka arī viņi bija satraukti par pirmo nakti viesģimenē. Poļu valodas stunda, kurā centāmies apgūt valodas minimumu, izvērtās amizanta. Valoda nav no vieglākajām, un katram izrunātajam vārdam sekoja smieklu šalts. Likās, ka

māca kādus neeksistējošus vārdus, piemēram, dziękuję bardzo. Vai tas izklausās pēc “paldies”? Vārdus centāmies likt lietā, lai pateiktu labrīt, čau, arlabunakti un paldies. Dienas noslēgumā skolā spēlējām volejbolu. Mums, vecpiebaldzēniem, ar 40 minūtēm bija par maz, bet citi to neņēma vērā.

Ekskursijā uz Toruņu pirmā pieturvieta bija piparkūku muzejs. Jauki, ka paši varējām iemēģināt roku un saņemt savu svaigi cepto piparkūku kā suvenīru. Reģiona parlamentā mūs iepazīstināja ar politisko, ekonomisko un kultūras dzīvi. Tā kā Toruņā dzimis Nikolajs Koperniks – viens no slavenākajiem astronomiem pasaulē -, tad apmeklējām planetāriju. Pastaigā pa Toruņas vecpilsētu bija arī dažādi uzdevumi, bet prāts nenesās uz to pildīšanu, jaukāk bija fotografēties vecpilsētas skaistākajās vietās.

Kad skolā pienāca laiks mājasdarbiem, kuros jāatklāj, ko esam iemācījušies paši un gribam iemācīt citiem, mūsu – latviešu – video bija par to, kā Maira Asare gatavo auksto zupu, kā savā skolā apgūstam plaukstiņpolku. Video skatītāji novērtēja atzinīgi. No citu skolu mājasdarbiem mans favorīts bija itāļu video. Tas atklāja, kā padarīt istabas tīrīšanu aizraujošāku, apvienojot to ar dejošanu. Tajā dienā apmeklējām arī

ģeogrāfijas un vācu valodas stundas, bet aizraujošākā izrādījās ķīmija. Eksperimentu rezultātā vairākiem skolēniem sadega paplātes un galdā radās caurumi. Skolēni šādus eksperimentus nekad nebija veikuši, tāpēc tas bija piedodams un tika uztverts ar humoru. Pēc stundām devāmies uz zinātnes centru, kur pārbaudījām fizikas teorijas dzīvē.

Citu dienu devāmies uz Gdaņsku, kur vecpilsētā atrodas arī bijušā Polijas prezidenta Leha Valensas kanceleja. Diemžēl tās apmeklējums bija īss un steidzīgs. Eksprezidentam arī tagad ir daudz svarīgu darbu. Poļu meitene, pie kuras dzīvoju, Gdaņskā bija pirmo reizi. Abas izstaigājām ostas promenādi, apēdām saldējumu. Kad mūsu autobuss apstājās pie mīļās Baltijas jūras, bija iespēja mazliet atvilkt elpu un apdomāt nedēļas iespaidus. Tajā pašā vakarā bija atvadu ballīte, kurā gan izlēkājāmies, gan pārrunājām iespaidus. Mums izsniedza sertifikātus par piedalīšanos projekta darbā Polijā. Anna Kalniņa, Vecpiebalgas vidusskolas skolniece

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Uz “Mākslas šķūni” pēc dāvanām

06:28
17.12.2025
8

Šķūnis Pētera Rozenberga Cēsu pilsētas Mākslas skolas    pagalmā nedēļas nogalē bija izgaismots, skanēja mūzika un piesaistīja ikviena garāmgājēja uzmanību. “Mums ir šķūnis, kuru var pārvērst par “Mākslas šķūni”,” saka pedagoģe, Ziemassvētku tirdziņa projekta vadītāja Ilma Strazdiņa. Te skolas audzēkņi agrāko gadu tieši tirdziņam    radītie darbi salikti kā izstādē, izgaismoti. Gleznas, zīmējumi, grafikas, keramika, […]

Jauniešu mājas popularizēšanai rada video

05:16
11.12.2025
92

Cēsīs daudzus gadus darbojas Jauniešu māja, kur jaunajiem cilvēkiem ir iespēja kopā saturīgi pavadīt brīvo laiku, kā arī izaicināt sevi, organizējot dažādus jauniešiem interesantus pasākumus. Jauniešu mājā darbojas arī 12. klases skolniece Annija Līce. Viņa bija aizdomājusies, kāpēc šo vietu neapmeklē vairāk jauniešu, kas tam varētu būt par iemeslu. Un, tā kā viņas vien­audžiem ikdienas […]

Pirmais Vidzemes reģiona konkurss pūšaminstrumentu spēlē

05:11
10.12.2025
127

Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolā (AKCMV) norisinājās pirmais Vidzemes reģiona mūzikas skolu audzēkņu konkurss pūšaminstrumentu spēlē “Wenden Wind”. Tajā piedalījās 43 dalībnieki no Vidzemes, tajā skaitā pieci no AKCMV un četri no Jaunpiebal­gas Mūzikas un mākslas skolas. Konkursa nosaukumā simboliski apvienots senais Cēsu pilsētas vārds “Wenden” un pū­šaminstrumentu starptautiskā skanējuma vārds “Wind”, akcentējot gan vietējo […]

Izmest ēdienu, kaitēt videi un radīt zaudējumus sev

05:55
04.12.2025
54

Todien Priekuļu pamatskolā valdīja liela rosība – notika diskusijas, sarunas, meistarklases – , un  viss tikai par pārtiku. Gan to, ko ēdam un neapēdam, bet izmetam atkritumos, gan kā to izmantot ilgāk. Priekuļu pamatskolai ir ekoskolas statuss. Audzēkņi arī ikdienā izzina un cenšas ievērot videi draudzīgas dzīves pamatus. “Skolā ir nopietna pieeja videi un ilgtspējīgiem […]

"Draudzīgie" – skola, kur mācās skolēni un skolotāji

05:51
02.12.2025
193

“Druva” ar Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas (DACVĢ) direktoru Oskaru Kaulēnu un direktora vietnieci izglītības jomā Līgu Piksi-Zvirbuli tiekas, lai runātu par skolas 35. jubileju, bet tieši šajās dienās skolas vadība saņēmusi vairākus apbalvojumus par veiksmīgu darbu. Skolas direktoram piešķirta Cēsu novada pašvaldības “Gada balva izglītībā” kategorijā “Vadītājs-līderis”, bet pēc sarunas uzzinām, ka L. Pikse-Zvirbule […]

Plāceņi un ievārījums no miziņām

05:04
30.10.2025
140

Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma (VTDT) audzēkņi līdzdarbojas Cēsu novada pašvaldības iniciatīvai “Dalies ar pārtiku Cēsu novadā”. Lai Cēsu novadniekos iedzīvinātu apzinātu un arī apzinīgāku attieksmi pret pārtikas atkritumiem, nupat tautā laisto tālruņu lietotni “Whatsapp” un sociālā medija “Facebook” kontu produktu bezmaksas apmaiņai iecerēts papildināt arī ar studentu pārbaudītām ēdienu receptēm, kur sastāvdaļās ir visiem […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
31
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
29
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
42
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
44
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
42
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi