Piektdiena, 25. aprīlis
Vārda dienas: Līksma, Bārbala

Dalība starptautiskā projektā sniedz jaunu pieredzi

Anna Kola
06:18
02.10.2024
120
Divans

Neparastais dīvāns. Projekta “Vide un māksla iet roku rokā” dalībnieku – latviešu, igauņu, lietuviešu un dāņu skolēnu - ziedotās mīkstās rotaļlietas pārtapušas par dīvānu. FOTO: no albuma

Straupes pamatskola piedalās Ziemeļvalstu Ministru padomes programmas “Nordplus” projektā “Vide un māksla iet roku rokā”.

Tas ir turpinājums straupiešu, dāņu, igauņu un lietuviešu skolēnu jau diviem īstenotajiem projektiem, kuru mērķis ir veidot izpratni par vides un sociālo ilgt­spēju. Sadarbojoties tiek veicināta arī Baltijas un Ziemeļvalstu kultūras izpratne, skolas apmainās ar labās prakses piemēriem.

Nesen visu četru valstu skolēni tikās Igaunijā. “No mūsu skolas uz Kūsalu skolu pie Tallinas devās pieci skolēni un divi skolotāji. Lietuvas dalībnieki ar autobusu mēroja ceļu līdz Straupei, tad tālāk uz Igauniju braucām vienā autobusā, tas bija videi draudzīgs risinājums, turklāt bērni varēja iepazīties jau ceļā,” stāsta Straupes pamatskolas matemātikas skolotāja un projekta koordinatore skolā Māra Buša. “Jaunums šajā projektā ir tas, ka pedagogi var pieredzēt citu skolu praksi, vērot stundas.” Bērniem katra diena sadarbības skolā bija ļoti interesanta, jo katrā paredzēts kas atšķirīgs. Neparasts bija piedzīvojums ar mīkstajām rotaļlietām. Igaunijas skola bija aicinājusi ņemt tās līdzi, lai ziedotu. “Kad saņēmām lūgumu, nesapratām, kam mantiņas būs vajadzīgas. Pēc tam tapa skaidrs – no tām izveidoja lielu dīvānu, kurā patiešām var sēdēt,” atklāj M.Buša. “Nordplus” programma dod pienesumu gan skolotājiem, kas iepazīst labas prakses piemērus citās izglītības sistēmās, gan skolēniem, tiekoties ar citu valstu vienaudžiem. Pieda­loties projektos, pabūts visās trijās sadarbības partneru valstīs. “Man paveicās būt vienai no tām laimīgākajām, kuru projekti aizveda gan uz Dāniju, gan Lietuvu. Tagad, atceroties Lietu­vas braucienu, esmu pateicīga, ka tur tika izvēlēta tieši tā skola. Sapratām, kā darbojas skola, kura atrodas divās ēkās. Tas bija interesanti, jo zinājām, ka no jaunā mācību gada arī mūsu skola būs divās vietās – Straupē un Stalbē,” viedoklī dalās 9.klases skolniece Emīlija Izmailovska. Savukārt Dānijā gūta jauna pieredze, Straupes skolēniem sadarbojoties ar bērniem, kam ir disleksija. “Man ļoti patika iespēja redzēt dažādas vietas, piemēram, Lietu­vas seno laiku sveču un maizes darbnīcu, Dānijā interesanta bija dārzeņu audzētava. Brau­cieni ir lieliska iespēja izkāpt no komforta zonas, jo nākas atrasties jaunā vidē ar cilvēkiem, kur ne visi prata angļu valodu, bet tā bija iespēja komunicēt, izmantojot tulkotāju vai pat mēģināt izteikties ar kustībām un darbībām,” atzīst Emīlija. Devīt­klasnieks Markuss Zariņš piemetina, ka dalība projektā ir iespēja izveidot jaunas draudzības, un Markusam jauns piedzīvojums bijis arī lidojums ar lidmašīnu. Viņa klasesbiedrene Jūlija Keita Midika teic, ka lieliska iespēja bijusi apmeklēt “Mystery of Banksy” Tallinā. “Bija aizraujoši redzēt šos slavenā ielu mākslinieka zīmējumus, kas atrodas dažādās vietās pasaulē.” Arī Marta Kuzņecova piekrīt, ka projekts ir lieliska iespēja iegūt jaunus paziņas un draugus: “Šī ir ļoti vērtīga pieredze, šis projekts ir devis daudz jaunu zināšanu, un esmu iemācījusies nebaidīties no sadarbības ar svešiniekiem, būt atvērtai.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Pūtēju orķestris gatavojas skolēnu dziesmu un deju svētkiem

06:16
24.04.2025
51

Cēsu 1. pamatskolas pūtēju orķestris ir vienīgais pūtēju orķestris, kas Cēsu novadā gatavojas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem. Kolektīvā ir 45 dalībnieki. Orķestra diriģents Jānis Jansons pastāsta, ka pūtēju orķestriem šopavasar skates nav. Tā notika jau aizvadītajā gadā, visi orķestri ieguva labus rezultātus un varēs piedalīties šīs vasaras lielajos svētkos. Vidzemes un Latgales jauniešu […]

Lieldienu prieki bērnudārzos

05:30
23.04.2025
54

Bērnudārzu audzēkņi pirms Lieldienām aizrautīgi krāsoja un ripināja olas, gāja rotaļās un mācījās latviskās tradīcijas svētku svinēšanā. Vecpiebalgas vidusskolas direktora vietniece pirmsskolā Agita Šulca pastāsta: “Svinam svētkus tradicionāli – bērni nevis nes krāsotas olas no mājām, bet paši bērnudārzā gatavo tās vārīšanai sīpolu mizās, satinot dabas materiālos. Tad visi ejam lejā uz virtuvi, liekam olas […]

Skolas dzīve - toreiz un tagad

05:10
23.04.2025
44

Pirms Lieldienu brīvdienām Cēsu Valsts ģimnāzijā norisinājās skolas simtgadei veltīts pasākums “Mēs – toreiz un tagad”. Ar tagadējiem ģimnāzistiem tikās paliels pulciņš absolventu, kuri mēģināja šo to atcerēties no savām skolas gaitām un stāstīt, kā šeit pavadītais laiks ietekmēja profesijas izvēli un turpmāko dzīves gaitu kopumā. Tā nebija dalīšanās ar “pareizā dzīves ceļa” receptēm, drīzāk […]

Apvieno mūziku un vizuālo mākslu

06:42
17.04.2025
28

Starptautiskajos mū­zikas un mākslas svētkos “Universum” mūzikas un mākslas vidusskolā Valmierā piedalījās arī skolēni no Alfrēda Kalniņa Cēsu Mū­zikas vidusskolas un Cēsu 1.pamatskolas. Pasākumā piedalījās arī Limbažu Mū­zikas un mākslas skolas, Cēsu 1. pamatskolas, A.Kal­niņa Cēsu Mūzikas vidusskolas un Dzērbenes Mūzikas un mākslas skolas apvienotais ansamblis Ilzes Petrovskas vadībā. Pirmo reizi uzstājās arī Cēsu 1. […]

Norvēģijas skolēni gūst praksi Latvijā

06:40
16.04.2025
40

Aleksandra Bieziņa Raiskuma pamatskolā divas nedēļas viesojās četri skolēni un divas skolotājas no Norvēģijas. Jauniešiem, kuri apgūst veselības aprūpi, te bija prakses vieta. Norvēģu skolēni iesaistījās skolas ikdienā, gan aprūpējot skolēnus ar īpašām vajadzībām, viņus apģērba, palīdzēja paēst, gan piedalījās nodarbībās baseinā, radošajās darbnīcās, kā arī asistēja mācību stundās un palīdzēja bērniem socializēties. Tāpat skolēni […]

Nostāties kora priekšā, pacelt rokas. Un skan dziesma

00:00
11.04.2025
130

Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas 4.kursa diriģēšanas programmas audzēknis Ulvis Krieviņš kļuvis par Imanta Kokara 5.Starptautiskā jauno kordiriģentu konkursa laureātu un  3.starptautiskajā Jono Aleksona jauno kordiriģentu konkursā Viļņā novērtēts kā trešais labākais.  Viņš arī ieguva speciālo balvu par vislabāk interpretēto lietuviešu dziesmu korim. Jaunajam diriģentam un pedagoģei Ivetai Lapiņai ceļš uz konkursu bijis nopietna darba rezultāts. […]

Tautas balss

Baltās ietves

05:09
25.04.2025
10
Cēsnieks Artūrs raksta:

“Lai gan ziema bija maiga un ietves reti tika kaisītas ar sāli, tomēr vecpilsētā to segums ir balts. Tāds tas bija arī agrākos pavasaros, un pat vasarā lietus nespēja izmazgāt sāli no bruģa. Varbūt bruģakmeņiem tas nekaitē, bet rada dīvainu ainu un liek aizdomāties, cik sāls ticis uz ēku pamatiem,” viedokli pauda cēsnieks Artūrs.

Paši izvēlējās, tomēr…

07:08
24.04.2025
15
Seniore K. raksta:

“Traki, ka Krievija neuzņemas atbildību par saviem pilsoņiem, kas dzīvo citās valstīs. Protams, katrs jau pats izvēlas pilsonību, tomēr traki, ka Krievija saviem pensionāriem nepārskaita naudu. No kā lai vecie cilvēki dzīvo?! Aizvien vairāk redzam, ka Krievijas varai nerūp pat pašu pilsoņu liktenis,” pārdomās dalījās seniore K.

Kaimiņu suns izkašņā puķes

15:07
23.04.2025
22
Lasītāja raksta:

“Ko darīt, ja kaimiņa suns izposta puķu dobi? Vai tiešām jāiet žēloties policijai? Lielais suns ieskrēja manā dārzā, izrakņāja pavasara puķes. Dzīvnieks jau nav vainīgs, bet bāru gan to un dzinu prom. Bet ko darīt ar suņa saimniekiem? Laikam muļķīgi bārt, viņi taču paši saprot, ka nedrīkst laist sunim skriet bez pavadas,” bēdās dalījās lasītāja.

Šodien nevajag, bet rīt

06:07
23.04.2025
24
14
Cēsniece Māra raksta:

“Lasu, ka Cēsu novadā šomēnes paredzētas sešas nekustamo īpašumu izsoles – viena Liepas pagastā, viena Jaun­piebalgas pagastā, trīs Mārsnēnu pagastā un viena Līgatnē. Saprotu, ka paš­valdībai šie īpašumi ikdienas pakalpojumu sniegšanai nav vajadzīgi. Taču nedrīkst aizmirst, kā ne reizi vien bijis, ka vispirms pārdod, pēc tam no īpašnieka atpērk, jo izrādījies, ka tomēr vajadzīgs. Gribas […]

Vazā aiz deguna

15:10
16.04.2025
20
K. raksta:

“Pēc pēdējo dienu Krie­vijas uzbrukumiem Ukrainai nepārprotami redzams, ka ASV prezidents, solot apturēt karu, izvirzījis sev pārāk augstu mērķi. Putins vazā Trampu aiz deguna, ASV kļūst smieklīgas Krievijas un visas pasaules acīs. Te nu tiks parādīts, kurš ir tas stiprais, Krievijas diktators neatkāpsies,” sacīja K. un piebilda, ka tāpēc Eiropai jākļūst divtik stiprai.

Sludinājumi