Vides projektu olimpiādes ļauj izteikties skolēniem, kuri iedziļinājušies bioloģijā, ģeogrāfijā, vides zinību niansēs vairāk, nekā to prasa mācību programma.
“Uzmeklēju bioloģijas skolotāju Initu Kriškāni, un kopā nonācām pie tēmas, kuru es varētu izpētīt,” stāsta Cēsu Valsts ģimnāzijas 11. klases skolniece Aiga Āboliņa par vairāku mēnešu darbu, apsekojot Cēsīs slēpošanai izveidotās nogāzes, kad tās neklāj sniegs, bet nokrišņi ietekmē augsnes eroziju.Skolniece pētījusi, kā uzņēmēji Žagarkalnā tiek galā ar dabas pārveidošanu, spēj aizkavēt mākslīgi veidoto nogāžu eroziju, un nonākusi pie secinājumiem, kas varētu interesēt jebkuru no tiem, kas “stumda kalnus”, gādā mākslīgo sniegu.
Iztaujājusi “Žagarkalna” slēpošanas bāzes tehnisko vadītāju, skolniece noskaidrojusi, kā kalnu nogāzes apsaimnieko, lai tās neciestu no nobrukumiem. “Pagājuši desmit gadi, kopš pirmajā no nogāzēm nostūma auglīgo virskārtu, pēc tam ar zāļu sēklu maisījumiem,ar iesētiem rudziem no jauna veidoja zaļojošu virskārtu,” saka Aiga Āboliņa, pastāstot, ka no aprīļa līdz oktobrim pētījusi nogāzes, novietotas pretējās debespusēs, iezīmētos laukumos saskaitījusi iedzīvojušās augu sugas, analizējusi to pretestību pret eroziju. Darbs ir pabeigts, skolniece var dalīties secinājumos. Ģeogrāfijas skolotāja Inguna Gaile līdzējusi Cēsu ģimnāzistiem piepildīt apņemšanos sīkāk iepazīt vidi pēc cilvēku iejaukšanās vai neiejaukšanās. Santa Kārkle 12 gadus pēc tam, kad slēgts dzelzceļš posmā, sākot no Ieriķiem, kopā ar vecākiem apmeklējusi un dokumentējusi apkārtni Rāmuļu, Meļļu, Dzērbenes, Drustu, Piebalgas stacijā, dažu tuvumā pamanot apdzīvotību un sakoptību, bet citur pamestību, apkaime aizaug ar graudzālēm un kārkliem. Santas vides projekta darbs papildināts ar dzelzceļa muzejā iegūtiem faktiem un fotoattēliem par to, ka 20.gadsimta sākumā šajā dzelzceļa posmā bijusi aktīva saimnieciskā dzīve, vide ap sliedēm sakopta, dzelzceļa kompānija bijusi nozīmīga arī kā darba devēja, bet tagad, kad nav saglabājušās ne sliedes, ne vietām staciju ēkas, pamestība radījusi depresīvu, aizaugošu vidi. Saskaņojot ar Gaujas Nacionālā parka administrāciju, 11. klases skolnieks Voldemārs Gailis pie vairākiem dabas objektiem izvietojis pašu gatavotas vides piktogrammas. Tie ir koka stabiņi ar labi pazīstamiem zīmējumiem – norādēm par to, kas dabā – klinšu, alu un avotu tuvumā -Gaujas krastos būtu jāievēro. Voldemārs vides projektā aprakstījis paveikto. Viņš strādājis darbnīcā un kopā ar vecākiem izvietojis 15 koka kātus ar piktogrammām, kas tūristus aicina nekāpt un neskrāpēt klintīs, neatstāt atkritumus un nekurt ugunskurus. Darba apraksts liecina,ka vides projektā visvairāk izlietots entuziasms, materiālos iztērēti vien 16,5 lati, tajā skaitā lielākā daļa par transportu, nobraucot 57 kilometrus. Visi trīs ģimnāzistu projekti nosūtīti pārstāvēt Cēsu novadu valsts vides olimpiādes dalībnieku atlasē. Mairita Kaņepe
Komentāri