“Savulaik desmit gadus nodzīvoju Itālijā. Tur arī strādāju skolā, un tolaik dzima mana draudzība ar kolēģiem Vitantonio un Danielu,” tā par neseno divu itāļu mūziķu viesošanos Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolā stāstu iesāk klavierspēles skolotāja Ina Iļjučonoka. Viņa Itālijā bija pedagoģe mūzikas skolā.
“Pirmajā viesošanās dienā abi itāļi mūs priecēja ar koncertu, bet otrajā norisinājās meistarklases – gan klavierspēlē, gan vokālajā mākslā. Šie bija pirmie Itālijas viesi, kas skolā vadīja tādas meistarklases. Mākslinieki dalījās pieredzē par itāļu vokālās dziedāšanas tehniku ar vokalīzēm, elpas vingrinājumiem, iepazīstināja, ar kādiem mācību līdzekļiem strādā Itālijas mūzikas konservatorijās, kā arī sniedza ieskatu itāļu klavierspēles repertuārā, itāļu pianisma tehnikā un iepazīstināja ar iestājeksāmenu prasībām mūzikas konservatorijās Itālijā,” stāsta I.Iļjučonoka.
Par to, ka būtu jauki, ja itāļu pedagogi un skolēni viesotos Latvijā, I. Iļjučonoka ar Itālijas skolas direktoru pārrunājuši jau tad, kad viņa gatavojusies atgriezties dzimtenē. “Ļoti gribējās, lai varam itāļiem parādīt, kā dzīvojam, lai viņi iepazīst Latviju – mūsu temperamentu, kultūru, un tāpat arī latviešu skolēniem parādīt, kādas ir itāļu tradīcijas, tautai raksturīgās iezīmes. Vasarā biju aizbraukusi uz Bari Itālijā, tad visu sarunājām ar abiem pedagogiem, arī viņiem bija liela vēlme atbraukt uz Latviju. Vokālās meistarklases skolā pasniedza Petruzzelli operas teātra soliste, soprāns Daniela Diomede, klavierspēles meistarklases Vitantonio Karoli,” pastāsta skolotāja, piebilstot, ka abām pusēm ir liels prieks par tikšanos Latvijā.
Meistarklasēs piedalījās mūzikas vidusskolas 10. līdz 12.klašu skolēni un arī Ilzes Mazkalnes skolēns Gustavs Kalējs, kurš vēl ir pamatskolas vecumā, bet jau sevi izcili parādījis klavierspēlē. I.Iļjučonoka teic, ka īpašs prieks bijis tieši par vokālajām meistarklasēm: “Kā zinām, itāļu mūzika ir ļoti augsti novērtēta, tāpēc ir liels gandarījums, ka itāļu vokāliste atbrauc pamācīt mūsu skolēnus. Tie mūsu pedagogi, kas pienāca pie manis pēc notikuma, atzina, ka ir sajūsmā par pasniedzēju profesionalitāti. Arī skolēni atzina, ka ļoti paticis, lai gan nevar noliegt – uz meistarklasēm bija pieteicies mazāk audzēkņu par cerēto. Tas skaidrojams arī ar to, ka tajā pašā laikā Rīgā norisinājās meistarklases, uz kurām doties bija plānots jau krietnu laiku iepriekš.”
Arī klavierskolotāji I.Iļjučonokai izteikuši atzinību par noorganizēto ārzemju mūziķu viesošanos skolā. “Dzirdēt itāļu mūziķus ir kas īpašs, viņi uzstājas ļoti emocionāli, un tieši tā ir liela atšķirība mūsu mentalitātēs. Arī strādājot Itālijā, kur ļoti daudz studentu bija no Austrumeiropas, Krievijas, dzirdējām atziņas, ka no šīm vietām ir ļoti daudz tehniski talantīgu mūziķu, tomēr viņiem pietrūkst emociju. Itāļiem bieži esot otrādi – ir ļoti daudz emociju, bet reizēm varbūt ne tik augsts tehniskais līmenis. Tā nu varam viens no otra daudz mācīties un iegūt,” piebilst skolotāja. Viņa atzīst, ka pagaidām gan konkrētu plānu par līdzīgu sadarbību nākotnē nav, bet iespējas vienmēr ir. To rādīs laiks.
Komentāri