Daudziem vidusskolas absolventiem ir gūti izvēlēties augstskolu un studiju programmu. Piedāvājumu ir daudz, bet nereti nav skaidrības par to, ko pašiem gribas studēt un darīt nākotnē. Laikraksts “Druva” līdz pat pavasarim sadarbībā ar vairākām augstskolām veidos rakstu sēriju, tiekoties ar dažādu studiju programmu 4. kursa audzēkņiem, lai viņiem jautātu, ko domā par savu studiju programmu, kuru drīz beigs.
Pirmā tikšanās notika ar Vidzemes Augstskolas Komunikāciju un mediju virziena divu studiju programmu studentiem. Intervijā piedalījās – Komunikācijas un sabiedrisko attiecību 4. kursa audzēknis Kristiāns Dambis, kā arī Mediju studiju un žurnālistikas 4. kursa studente Zane Gaiķēna.
-Kādēļ pirms četriem gadiem izvēlējāties savu studiju programmu?
Zane: – Pirmkārt, vēlējos studēt tuvu mājām, un līdz ar to izvēlējos Vidzemes Augstskolu. Tad sāku pētīt piedāvātās studiju programmas. Skolā man vienmēr padevās latviešu valoda, literatūra. Patika rakstīt un veidot pētnieciskos darbus. Šķiet, tādēļ izvēlējos studēt žurnālistiku. Tiesa gan, pirms četriem gadiem es nezināju, ko tas īsti nozīmē.
Vidusskolas laikā šķita, ka žurnālista profesija ir jauka – viņi tik raksta un daudz neko nedomā. Prakses laikā, pastrādājot dažādos medijos – radio, drukātajā presē un interneta portālā – , esmu jau nedaudz apjautusi, kāds ir šis darbs. Ir skaidrs, ka būs jāraksta ne tikai par tiem tematiem, kas pašai patīk. Nāksies daudz tikties ar cilvēkiem un pat reizēm sevi pārvarēt, uzdodot nepatīkamus jautājumus. Noteikti darbam ir grūtā puse, turklāt arī slodze ir liela.
Kristiāns: – Ļoti labi atceros dienu, kad atbraucu no Alūksnes uz šo augstskolu, lai iesniegtu dokumentus, bet pašam vēl nebija ne mazākās nojausmas, ko vēlos studēt. Svārstījos starp žurnālistiku, psiholoģiju, bet beigās izvēlējos par labu komunikācijas un sabiedrisko attiecību jomai.
Tagad, jau beidzot studijas, jāteic, ka esmu ļoti mainījies. Pirmos divus gadus studēju un nezināju, nesapratu, kas es vispār būšu. Tagad pats sev to esmu noformulējis tā, ka būšu tā kā vēstnesis tai darbavietai, pašvaldībai, uzņēmumam, kurā strādāšu un palīdzēšu komunicēt ar sabiedrību, klientiem. Būšu tas, kurš rakstīs vēstījumus, preses relīzes un citas informācijas. Tiesa gan, nezinu, vai strādāšu savā nozarē, bet man viss ir ļoti noderējis. Kad iestājos augstskolā, biju super, super kautrīgs. Es nevarēju pat uzrunāt svešiniekus. Šeit jau pirmajā kursā bija jārunā kameru priekšā, un man tā bija pavisam jauna pasaule, lai neteiktu – citāda. Tagad priecājos, ka nepadevos, jo pirmajā kursā bija man tāds lūzuma punkts, kad domāju, ka izstāšos no augstskolas. Kaut kas mani gan noturēja, un esmu priecīgs, ka ieklausījos sevī. Esmu pateicīgs prakses iespējām, kuras man bija drukātā medijā, Valsts policijā un basketbola klubā.
– Kādiem jauniešiem jūs iesakāt izvēlēties jūsu studiju programmu un specialitāti?
Zane: – Jaunietim noteikti jābūt radošam. Viņam jāspēj radīt jaunas idejas un tās prezentēt. Cilvēkam jābūt pacietīgam, ko pati iemācījos pirmajā kursā, pie datoriem montējot materiālus. Turklāt, studējot žurnālistiku, jābūt cilvēkam ar stipru morālo stāju un ētiskajiem principiem.
Kristiāns: – Es laikam ieteiktu šeit nākt studēt tiem, kuri ir kautrīgi pēc dabas. Ticiet man, pēc četriem gadiem tas tā nebūs. Sabiedriskās attiecības ir saistītas ar rakstīšanu, un tas nozīmē, ka jāraksta būs daudz. Šo programmu studējot, svarīgi, lai jaunietis būtu komunikabls un lai viņam patiktu sarunāties vai iepazīt citus cilvēkus. Jābūt drosmīgam, jo darba vidē būs jāsaskaras ar dažādām neprognozējamām situācijām.
– Vasarā beigsiet studijas un iegūsiet diplomu. Vai jau zināt, kur strādāsiet?
Zane: – Konkrēts uzņēmums vēl nav padomā. Nezinu arī, vai palikšu žurnālistikā. Neesmu pārliecināta, vai varu uzreiz startēt šajā jomā. Nesen biju uz kādu darba interviju, pēc kuras man radās lielas pārdomas. Sapratu, ka žurnālistam ikdienas darbā būs jāpārkāpj pāri sev, pat saviem ētikas principiem. Ir mediji, kuriem ētikas līmenis ir augsts, bet varam iekļūt arī tādos, kuriem patīk tendenciozas ziņas, patīk sagrozīt faktus. Tādā es negribētu strādāt. Tādēļ es pat nezinu, vai spētu strādāt tādā medijā, kurā patiesi gribētu. Bet es par to neuztraucos, esam studiju laikā daudz ko apguvuši, pat video un fotografēšanu. Man vienkārši būs laiks, lai saprastu, ko pēc studijām vēlos darīt.
Kristiāns: – Es pēc studijām braukšu absolventu praksē uz desmit mēnešiem ārpus Latvijas. Tā būs savā ziņā arī kā aizbēgšana no pieaugušo dzīves. Man ir jāatrod sevi. Zinu, ka nākotnē vēlēšos studēt maģistrantūrā. Nezinu gan, kādā augstskolā. Par konkrētu darbavietu man pašreiz ideju nav.
Komentāri