Ceturtdiena, 21. novembris
Vārda dienas: Zeltīte, Andis

Brīvprātīgais darbs kā dzīvesveids

Druva
12:42
07.07.2020
106
Intervija Brivpratigaa 2

Anete Darģe ārkārtējās situācijas laikā iesaistījās brīvprātīgo kustībā “Paliec mājās”, bet ikdienā viņa ir Cēsu Jauniešu domes jaunatnes darbiniece. Brīvprātīgais darbs Anetei ir pazīstams jau no devītās klases, kad viņa darbojās Latvijas Sarkanā Krusta Jaunatnes nodaļā.

– Kāpēc tevi saista brīvprātīgais darbs?
– Kā brīvprātīgā darbojos jau 11 gadus, tas jau ir dzīvesveids. Varbūt tāpēc, ka tik agri sāku darboties kā brīvprātīgā, man nevienā brīdī nav bijusi doma, ka tam jāmet miers. Redzu, ka cilvēkam vajag palīdzēt, es to varu izdarīt un arī daru. Neesmu domājusi kāpēc, tā vienkārši vajag.
Man arī ir sajūta, jo vairāk cilvēkam jādara, jo vairāk var izdarīt. Ja darāmā maz, liekas – pasēdēšu, tad ķeršos klāt; kad vairāk jādara, sistemātiski dari darbus vienu pēc otra, lieki nefilozofējot.

– Kā nokļuvi līdz koordinēšanas darbam kustībā “Paliec mājās”?
– Brīvprātīgo koordinatore reģi-onos uzrunāja Cēsu jaunatnes lietu speciālisti Ivetu Jermolājevu, kura piedāvāja man šo iespēju. Tā kā ikdienā darbojos ar brīvprātīgajiem, tad padomāju – kāpēc ne? Kā koordinatore vairāk popularizēju kustību, piesaistīju brīvprātīgos, taču, kamēr viņu vēl nebija tik daudz, cik vajadzēja, mēs kā koordinatori pieteicāmies palīdzēt pirmajiem, kam bija nepieciešams atbalsts. Kustībā ir ap 600 brīvprātīgo, bet Cēsīs, Amatā, Jaun­pie­balgā, Līgatnē un Pārg­aujā ir 17 cilvēki, kas vēlas citiem palīdzēt. Es pati esmu vedusi zāles no aptiekas, gādājusi pārtiku, vedusi slimniekus uz pārbaudēm slimnīcā, izvedusi pastaigā suni. Kustī­bas mērķis ir veidot ar cilvēkiem ilglaicīgu sadarbību, tādējādi, ja atkārtoti nepieciešama palīdzība, cilvēks jau vēršas konkrēti pie manis.

– Brīvprātīgā darba projekti dažādi. Vai šis ir atšķirīgs?
– Jā, šis atšķiras, jo tā tiešām ir plaša kustība visā Latvijā. Ja salīdzina ar citām organizācijām, tad parasti tas prasa konkrētu, mērķ­tiecīgu iesaisti, ir tikšanās reizes, plānošanas, darbība. Bet šajā kustībā ikviens, kurš vēlējās, varēja pieteikties, bija vadlīnijas, kas jāievēro, kā jāizturas, bet nebija darbu plāna. Brīvprātīgais atrodas mājās, saņem paziņojumu, ka kādam cilvēkam ir konkrēta vajadzība, ja tev ir iespēja un vēlēšanās, vari veikt šo vienu mazo darbiņu, tas neprasa daudz laika.

– Vai šādos projektos piesakās cilvēki, kuriem ir pirmā pieredze brīvprātīgajā darbā vai ar ilggadīgu pieredzi?
– Domāju, ir abējādi. Šī ir lieliska iespēja gan pirmo reizi saprast, kā ir būt brīvprātīgajam, proti, pieteikties, ka esi gatavs palīdzēt, kad atnāk paziņojums, izvērtēt savas iespējas un izdarīt. Pats vari plānot savu laiku un iespējas, cik daudz iesaistīties. Tas palīdz arī negaidīt no organizācijas, bet pašam patstāvīgi pieņemt lēmumus – jā, varu palīdzēt vai tomēr šo­brīd nevaru. Protams, šādos projektos iesaistās arī cilvēki ar pieredzi brīvprātīgajā darbā.

– Vai tagad saistībā ar “Covid-19” vēl ir nepieciešama brīvprātīgo palīdzība?
– Praktisku palīdzību vajag mazāk, bet kustība uzsvērusi, ka emocionālā palīdzība joprojām ir nepieciešama, tāpēc līdz rudenim rīko lasīšanas akciju, kur ikviens, kam ir vientuļi vai skumji, var pieteikties, ka vēlas, lai brīvprātīgais viņam palasītu kādu grāmatas fragmentu, prozu, dzeju. Lat­vijas Nacionālā bibliotēka izveidojusi grāmatu “zelta fondu”, kas pieejams brīvprātīgajiem lasīšanai. Pēc tam iespējams parunāties ne tikai par izlasīto, bet arī to, kā cilvēks jūtas, kā pagājusi viņa diena. Bet tas ir izaicinājums – gan pieteikties cilvēkam, kurš saņems tālruņa zvanu no sveša cilvēka, gan arī brīvprātīgajiem.

– Vai grāmatu lasīšana notiks pa telefonu?
– Jā. Jo, neskatoties uz to, ka ārkārtējā situācija beigusies, kustība paliek pie vadmotīva, ka sniedz bezkontakta palīdzību, rūpējoties par savu un cilvēka, kam palīdz, drošību.

– Vai tev ir sajūta, ka tāds atbalsts kā brīvprātīgais darbs ir nepieciešams?
– Ja es neticētu, ka brīvprātīgo darbs ir vajadzīgs, tad nebūtu šajā vietā un nedarītu to, ko daru. Sociālais dienests ļoti daudz palīdz cilvēkiem, bet brīvprātīgie var sniegt papildu ieguldījumu. Ārkā­rtējās situācijas laikā brīvprātīgie varēja pieteikties arī Cēsu Sociālajā dienestā, sniedzot savu artavu. Šādās ārkārtējās, krīzes situācijās arī brīvprātīgie vairāk iesaistās, piesakās palīdzēt.

– Kāpēc krīzes situācijās brīvprātīgie ir aktīvāki nekā ikdienā?
– Šādos brīžos ir skaidri redzams, kur un kāda veida palīdzība ir nepieciešama, tāpēc arī cilvēki sarosās. Brīvprātīgie jūt, ka viņi ir vērtīgi un var sniegt lielāku labumu. Ikdienā šī darbošanās ir vispārīgāka.

– Vai brīvprātīgo darbs vēršas plašumā?
– Uz to grūti atbildēt, jo, pat ja cilvēki nepiesakās šādās kustībās, bet, piemēram, piedāvā kaimiņam nopļaut zāli vai izdarīt kādu citu darbu, arī tas ir brīvprātīgais darbs. Bet, domāju, brīvprātīgo kustība vēršas plašumā, īpaši tur, kur cilvēki saprot, ka ne tikai dod, bet arī iegūst – ne tikai gandarījumu, bet arī vērtīgu pieredzi. Inte­­re­santi, cik plaša būs lasīšanas akcija, jo būtībā tā ir iespēja brīvprātīgo darbu veikt no mājām. Ja jāsagādā pārtika, diena jāsaplāno – kad brauc uz veikalu, kā nogādā produktu -, savukārt šis palīdzēšanas veids ļauj iesaistīties elastīgāk.

– Kāpēc cilvēkiem ir vēlme iesaistīties, veltīt savu brīvo laiku citiem?
– Viens ir gandarījums, ko saņem, ka esi palīdzējis. Neatkarīgi no tā, vai par to tiek vai netiek teikts paldies, ir apziņa, ka esi izdarījis labu darbu. Otrs – es ticu, ka mēs visi pēc būtības esam labi, ka cilvēki grib palīdzēt. Protams, ir darbi, ģimene, ikdienas ritms, katram savas problēmas, bet būtībā katram ir tas mazais dzinulis, ka gribas darīt labu. Jautājums tikai, cik ļoti vari saorganizēties un veltīt tam laiku.

Darboties kā brīvprātīgajam ir arī milzīga izaugsme. Piemēram, šeit, Jauniešu domē, jebkurā jomā vari mēģināt darīt brīvprātīgo darbu, līdz ar to ir iespēja saprast, kas ir tā joma, kas ir tava un kuru studēt vai kurā strādāt, vai arī saprast, kas nav mana joma. Tā ir iespēja pārkāpt sev pāri, savām bailēm, neticībai, ka to nevari izdarīt – tāda milzīga un vērtīga profesionāla un personīga izaugsme. Piemēram, Cēsīs Jauniešu dome rīko daudz pasākumu, to pašu Jau­n­iešu dienu, Sniega dienu, sacensības skeitparkā, orientēšanās sacensības, mācības. Jaunieši brīv­prātīgi iesaistās un organizē, katrs, kurš ir iesaistījies, ir kaut ko iem­ā­cījies, apguvis, novērtējis. Tās ir jaunas prasmes, pieredze, draugi un kontakti.

– Vai Cēsīs jaunieši brīvprātīgi darbojas aktīvāk nekā citās pilsētās Latvijā?
– Domāju, jaunieši kopumā ir aktīvi, bet nav tādas informācijas, lai varētu salīdzināt. Brīvprātīgo darbam ir ļoti daudz dažādu formu. Arī visi pašdarbības kolektīvi – kori, tautisko deju ansambļi -, kuros jaunieši darbojas, savā veidā ir brīvprātīgais darbs, jo, lai gan cilvēki darbojas savam priekam, savai izaugsmei, vienlaikus uzstāšanās koncertos ir brīvprātīgais darbs, priecējot apmeklētājus. Brīvprātīgais darbs ir ne tikai palīdzēšana, bet arī emociju snieg­­­­­­šana koncertos, izstādēs, dalīšanās ar zināšanām, pieredzi.

– Kas ir aktuālākais Jauniešu mājā?
– Joprojām gatavojamies Jau­­­­­niešu dienai, kas parasti notiek augusta beigās vai septembra sākumā, bet ir ļoti daudz neskaidrību, kādā veidā un apjomā to varēsim realizēt, jo nav zināms, kāda tajā brīdī būs situācija. Domājam par dažādiem variantiem. Sāko­tnēji tikāmies zoom platformā, bet tagad jau pamazām varam tikties arī klātienē. Jaunieši savā būtībā ir darbīgi, šis ārkārtējās situācijas laiks bija ierobežojošs, tagad visiem vēl vairāk gribas darboties, tikties klātienē.

Jauniešu mājas otrajā stāvā jau šī gada sākumā daļa telpu tika izremontētas radošai darbībai, pa šo laiku pabeigti pārējie remontdarbi, kas ar laiku jauniešiem ļaus izpausties vēl plašāk.

– Ārkārtējā situācija beigusies. Kādi radušies secinājumi?
– Visiem šī bija pilnīgi jauna pie­­r­edze, jo nekas tāds nebija ­pie­­­­­­d­­z­­­ī­vots, bija neziņa, mainījās darba grafiks, darbības forma, bija jāsaprot, kā darboties tālāk. Tas, kas iepriekš bija tik ierasts, vairs nevarēja notikt.

Lai gan uzskatu, ka problēmu piedzīvošana palīdz iemācīties domāt plašāk, rast dažādus risinājumus, brīdī, kad apdraudēta cilvēku veselība un dzīvība, ir sajūta, ka mierīgāka dzīve ir labāka.

Galvenais, ko man šis laika iemācīja un atgādināja, – būt pateicīgai par to, kas mums ir dots, jo tā visa var nebūt. Pateicība par to, ko mēs bieži uztveram par pašsaprotamu – kaut vai tik vienkārši, ka varam tikties, pulcēties, kopā priecāties un piedzīvot dažādus notikumus.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Jaunais pianists Gustavs uzstājas starptautiskas balvas atklāšanā

06:20
12.11.2024
63

Starptautiskā projekta mūzikas, mākslas, zinātnes un arhitektūras jomā “Baltijas Balva/Baltic Awards” prezentācijā Nacionālajā operā ar priekšnesumiem uzstājās jaunie, talantīgie mūziķi, konkursa “Ineses Galantes talanti” laureāti, viņu vidū arī desmit gadus jaunais cēsnieks, pianists Gustavs Kalējs. “Baltijas Balva/Baltic Awards” ir jauns Ineses Galantes fonda projekts, kas tiek īstenots sadarbībā ar trīs Baltijas valstu sabiedriskajām un izglītības […]

Svarīga skolēniem droša un atbalstoša vide

07:39
08.11.2024
89

Vecpiebalgas vidusskolā jau vairākus gadus darbojas speciālistu komanda, kas nodrošina pedagoģisku, psiholoģisku un sociālu atbalstu skolēniem, viņu ģimenēm un pedagogiem. Atbalsta komanda, kurā ir skolas vadības pārstāvis, sociālais pedagogs, speciālais pedagogs un logopēds, palīdz mācību iestādē nodrošināt emocionāli un fiziski drošu vidi. Tomēr arī izaicinājumu ir daudz. “Druvas” sarunā ar skolas sociālo pedagogu, KiVa prog­rammas […]

Drošās velobraukšanas mācības. Vai skolas tās īsteno?

10:30
04.11.2024
33

Veselīgs dzīvesveids kļuvis par vienu no aktuālajām tēmām arī skolu vidē, tostarp fizisko aktivitāšu nozīmīgums cilvēka ikdienā. Bērni un jaunieši tiek aicināti uz skolu doties ar velosipēdiem, tomēr, lai prastu labi pārvietoties pa ielām un iespējami izvairītos no jebkādiem negadījumiem, katram velobraucējam būtu jāpārzina satiksmes noteikumi un jāapgūst vajadzīgās prasmes. Cēsu novada pašvaldības Izglītības pārvaldes […]

Profesors novērtē jaunos talantus

10:29
01.11.2024
60

Trīs dienas Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolā  meistarklases vadīja Gdaņskas mūzikas akadēmijas alta spēles profesors Kšištofs Komendareks-Timendorfs. “Tā kā vidusskola ir reģionālais metodiskais centrs, aicinājām arī audzēkņus no Vidzemes mūzikas skolām un citām vidusskolām. Meistarklasēs piedalījās ne tikai vidzemnieki, arī jaunie mūziķi no Ventspils, Ādažiem, Rīgas. Katram tā bija lieliska iespēja papildināt savas muzikālās prasmes,” […]

Uzzināt, kur vajadzēs matemātiku

07:21
23.10.2024
238

Tikšanās ar profesiju pārstāvjiem skolēniem pastiprina interesi par mācību priekšmetiem “Karjeras nedēļā arī mūsu skolā ir tradīcija tikties ar dažādu profesiju pārstāvjiem, taču pasākumi, lai skolēni iepazītu dažādu profesiju ikdienu, notiek gandrīz visu mācību gadu,” par Karjeras nedēļu, kas Latvijā risinājās no 7. līdz 11.oktobrim, pastāsta Cēsu 1.pamatskolas direktore Antra Avena. “Šajā rudenī bija vairākas […]

Plenērs laukos radošā gaisotnē rada arī pārpratumus

06:33
16.10.2024
54

Septembra izskaņā Dzērbenes pagastā trīs dienas darbojās pulciņš radošu jaunu cilvēku.\ Tur norisinājās fotoplenērs “Mālderdienas Dzērbenē”. “Šāda formāta plenērs norisinās otro reizi. To sadarbībā ar Latvijas Kultūras akadēmiju (LKA) rīko Dzērbenes radošā māja “Memberi”. Pērn plenērā bija ap 30 dalībnieku, šogad jau 52,” pastāsta plenēra organizatore, māksliniece Ērika Māldere. “Visus vieno mācības Nacionālajā kino skolā. […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
20
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
8
2
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
24
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
24
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
64
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi