Pirmdiena, 15. decembris
Vārda dienas: Johanna, Hanna, Jana

Brīvbrīži pazūd grāmatās

Anda Dzenža
15:12
08.02.2017
143
Jauniete Biblioteekaa2 Fotomarta 2

Grāmatu pasaulē – Cēsu Centrālajā bibliotēkā – raunēniete Arta Soboļeva pēc skolas iegriežas vai katru dienu. Tur tiekas ar draugiem, kopā pavada laiku, bet promejot līdzi bieži vien paņem kādu grāmatu. Viņa ir čakla lasītāja, turklāt nedomā, ka jauniešu vidū tā ir nepopulāra nodarbe.

Kaislīga grāmatu lasītāja Arta ir kopš četru gadu vecuma. Bērnībā grāmatas priekšā lasījusi mamma, bet pašu lasīt mudinājusi vēlme uzzināt vairāk. Kad paaugusies, bijusi biežs viesis Raunas bibliotēkā. Kopš mācās Cēsīs, kā lasītāja reģistrējusies arī pilsētas bibliotēkā. Jauniete saka – grāmatas ne vien izklaidē, bet arī bagātina vārdu krājumu, kas lieti noder, rakstot domrakstus. Skolotāja viņu uzteic par tēlainiem aprakstiem.

Fantastika un piedzīvojumu romāni ir Artas iecienītākais žanrs, reizēm tiek izlasīts kāds detektīvs. Meitene lasa arī latviešu autoru darbus. “Lielākoties izvēlos ārzemju autoru darbus, jo jauniešu literatūrā to ir vairāk, plašāka izvēle. Taču man tīkams šķiet arī dažu latviešu rakstnieku veikums, piemēram, Lindas Nemieras aizraujošie fantāzijas žanra romāni man ir ļoti mīļi,” pastāsta Arta un norāda, ka lasa tikai nesen vai svaigi izdotas grāmatas. Grāmatu, ja vien ir laiks, raunēniete mēdz izlasīt dienas laikā. “Bieži vien ir tā, ka sāku lasīt un grāmata mani aprij. Tā, piemēram, trešajā klasē visas grāmatas par Hariju Poteru izlasīju nedēļas laikā,” atceras čaklā lasītāja.

Patlaban vakaros Arta ieslīgst Sallijas Grīnas romānā “Zaudētā puse”. Tā ir triloģijas pēdējā grāmata. Iepriekšējās – “Tumšā puse” un “Mežonīgā puse” – Arta jau paguvusi izlasīt. “Jauniešu vidū šīs sērijas grāmatas tagad ir populāras. Viens otram tās iesaka. Ir daudz mājasdarbu, bet cenšos rast laiku grāmatai. “Zaudētā puse” ir aizraujošākā no visām daļām. Grāmatā stāsts par burvjiem, bet ne tādiem kā Harijā Poterā. Spraigajā sižetā ietverta arī nebeidzamā cīņa starp labo un ļauno,” pastāsta Arta. Viņasprāt, pēc britu rakstnieces Džoannas Roulingas panākumiem daļa rakstnieku pamanīja, ka jauniešus saista literatūra par burvjiem un maģiju, tādēļ sekoja piemēram un pievērsās līdzīgu darbu radīšanai.

Taujāta, kā kļuvusi par grāmatu tārpu, Arta saka: “Ja dzīvē nenotiek nekas interesants, tas atrodams grāmatās. Tajās ir tik aizraujoši piedzīvojumi, spēcīgi varoņi, tiem visiem pati varu dzīvot līdzi. Viss tik spilgti un tēlaini aprakstīts, man pašai ļauts iztēloties un uzburt ainu. Protams, var nelasīt grāmatu, bet noskatīties filmu. Taču grāmatā notikumi aprakstīti plašāk, spilgtāk. Filmas garums ir tikai līdz divām stundām, tajā nevar visu parādīt. Turklāt filma skatītājam iedod jau konkrētu, gatavu ainu, iespaidu, pašam nekas nav jādomā, savukārt grāmata ļauj vaļu paša lasītāja iztēlei. Ir gadījies, ka pēc kādas grāmatas izlasīšanas noskatos filmu. Tad redzu pavisam citādus tēlus un vietas, nekā es biju iztēlojusies. Tad filma šķiet svešāda.”

Arta grāmatas mēdz lasīt arī vairākkārt. Džona Stīvensa grāmatu “Smaragda krāsas atlants” viņa izlasījusi pat sešas reizes. Skaidrojot, kas tajā tik saistošs, Arta saka: “Pirmoreiz to izlasīju otrajā klasē. Īsti nesapratu. Vēlāk lasīju atkārtoti un ar katru reizi labāk uztvēru vēstījumu. Kad atveru šo grāmatu, sākas piedzīvojumi, kuros iesaistīti trīs bāreņi. Tur vienkopus ir maģija, troļļi, raganas, ceļošana laikā, sirsnība, nodevība, uzticība un daudz kas cits. Aizraujoši!”

Arta atzīst – ir tik naska lasītāja, ka bieži vien bibliotēkā jauniešiem piedāvātajā literatūrā izvēle strauji sarūk, tad viņa iegriežas arī bērnu vai pieaugušo nodaļā. Taču arvien vairāk grāmatas viņa lasa elektroniski. “Esot ceļā, kaut kur braucot, labprāt lasu e-grāmatas. Lai arī labāk lasītu grāmatu papīra formātā, jo patīkami izjust grāmatas svaru, smaržu un vērtību, to nēsāt līdzi, jo īpaši, ja tā ir bieza, ir apgrūtinoši. Turpretī tālrunis vienmēr līdzi, līdz ar to arī kārotās grāmatas pieejamas jebkur un jebkurā laikā. Tā arī visērtāk tieku pie jaunākajām grāmatām, kas vēl nav iztulkotas latviski,” mūsdienīgas lasītājas ieradumus paskaidro Arta un bilst, ka labi iemanījusies lasīt angļu valodā.

Grāmatas Arta arī labprāt saņem dāvanā. Aizvadītajā vārda dienā viņu iepriecināja mamma, uzdāvinot kāroto amerikāņu rakstnieces Annas Todas romānu “After. Pēc mūsu tikšanās”. Jauniete lēš – ja tik kāri nelasītu grāmatas, droši vien laiku pavadītu sociālajos tīklos vai pie televizora kā liela daļa jauniešu.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Jauniešu mājas popularizēšanai rada video

05:16
11.12.2025
81

Cēsīs daudzus gadus darbojas Jauniešu māja, kur jaunajiem cilvēkiem ir iespēja kopā saturīgi pavadīt brīvo laiku, kā arī izaicināt sevi, organizējot dažādus jauniešiem interesantus pasākumus. Jauniešu mājā darbojas arī 12. klases skolniece Annija Līce. Viņa bija aizdomājusies, kāpēc šo vietu neapmeklē vairāk jauniešu, kas tam varētu būt par iemeslu. Un, tā kā viņas vien­audžiem ikdienas […]

Pirmais Vidzemes reģiona konkurss pūšaminstrumentu spēlē

05:11
10.12.2025
122

Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolā (AKCMV) norisinājās pirmais Vidzemes reģiona mūzikas skolu audzēkņu konkurss pūšaminstrumentu spēlē “Wenden Wind”. Tajā piedalījās 43 dalībnieki no Vidzemes, tajā skaitā pieci no AKCMV un četri no Jaunpiebal­gas Mūzikas un mākslas skolas. Konkursa nosaukumā simboliski apvienots senais Cēsu pilsētas vārds “Wenden” un pū­šaminstrumentu starptautiskā skanējuma vārds “Wind”, akcentējot gan vietējo […]

Izmest ēdienu, kaitēt videi un radīt zaudējumus sev

05:55
04.12.2025
50

Todien Priekuļu pamatskolā valdīja liela rosība – notika diskusijas, sarunas, meistarklases – , un  viss tikai par pārtiku. Gan to, ko ēdam un neapēdam, bet izmetam atkritumos, gan kā to izmantot ilgāk. Priekuļu pamatskolai ir ekoskolas statuss. Audzēkņi arī ikdienā izzina un cenšas ievērot videi draudzīgas dzīves pamatus. “Skolā ir nopietna pieeja videi un ilgtspējīgiem […]

"Draudzīgie" – skola, kur mācās skolēni un skolotāji

05:51
02.12.2025
188

“Druva” ar Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas (DACVĢ) direktoru Oskaru Kaulēnu un direktora vietnieci izglītības jomā Līgu Piksi-Zvirbuli tiekas, lai runātu par skolas 35. jubileju, bet tieši šajās dienās skolas vadība saņēmusi vairākus apbalvojumus par veiksmīgu darbu. Skolas direktoram piešķirta Cēsu novada pašvaldības “Gada balva izglītībā” kategorijā “Vadītājs-līderis”, bet pēc sarunas uzzinām, ka L. Pikse-Zvirbule […]

Plāceņi un ievārījums no miziņām

05:04
30.10.2025
135

Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma (VTDT) audzēkņi līdzdarbojas Cēsu novada pašvaldības iniciatīvai “Dalies ar pārtiku Cēsu novadā”. Lai Cēsu novadniekos iedzīvinātu apzinātu un arī apzinīgāku attieksmi pret pārtikas atkritumiem, nupat tautā laisto tālruņu lietotni “Whatsapp” un sociālā medija “Facebook” kontu produktu bezmaksas apmaiņai iecerēts papildināt arī ar studentu pārbaudītām ēdienu receptēm, kur sastāvdaļās ir visiem […]

Skolēni papildina dabas taku barības krājumus

06:03
29.10.2025
98

Cēsu 1.pamatskolas skolēni šoruden sagādā patīkamu pārsteigumu Līgatnes dabas takām. 5.-9.klašu audzēkņu komanda – Elza, Paula, Marta Amēlija un Toms – rosināja skolas biedrus gādāt pārtiku taku iemītniekiem, aicinot lasīt zīles un dalīties ģimenes dārza ražā. Elza, Paula, Marta Amēlija un Toms ar skolotājas Ingas Kraftes-Dambes atbalstu piedalījās skolēnu pašpārvalžu konkursā “Brīvprātīgo darbs skolas un […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
24
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
21
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
36
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
40
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
38
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi