Adele Grunte (19) tikko absolvējusi Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāziju. Brīvajā laikā ne tikai darbojas folkloras kopā un spēlē kokli, bet palīdz latvisko instrumentu apgūt arī jaunajiem censoņiem.
“Ceturtdienās pasniedzu koklēšanas nodarbības Drabešu muižā, Amatas novada Amatu mājā. Manuprāt, tā bija ļoti dulla ideja, jo nav nekādas pieredzes mācīt citus,” stāsta pozitīvisma pilnā Adele, piebilstot, ka nodarbības pagaidām regulāri apmeklē apmēram desmit cilvēki.
Meitene stāsta, ka pati vairs īsti neatminas brīdi, kurā izlēmusi par labu tieši koklei. “Atceros, ka vēl biju maza meitenīte un skatījos “Mazo nāriņu”, kura spēlēja rokas arfu. Lai gan pat nezināju, kā to sauc, uzzīmēju to mammai un teicu, ka kādreiz gribu spēlēt līdzīgu instrumentu. Iespējams, viņa pārprata un nodomāja, ka gribu spēlēt kokli,” smejas Adele, uzsverot, ka ir ļoti priecīga, ka izvēlējusies tieši šo mūzikas instrumentu.
Mūzikas skolu sākusi apmeklēt jau no otrās klasītes, meitene instrumenta spēli sākotnēji apguvusi uz lielās kokles, ko vēlāk nomainījusi nedaudz mazāka – tautiskā kokle.
Adeles plānos ir arī pašai izveidot kokli, taču brīvo laiku pagaidām aizņem daudzas citas nodarbes. “Senāk gāju mūzikas skolā. Pēc absolvēšanas sāku darboties folkloras kopā, kas pašlaik aizņem lielāko daļu mana brīvā laika. Esmu tajā jau četrus gadus. Kopā mēģinām, apgūstam senos amatus, svinam svētkus, dziedam koncertos un pasākumos rīkojam dančus,” par piedzīvojumiem kopā ar folkloras kopu “Ore” stāsta meitene.
Adele dzied arī skolas korī un gatavojas piedalīties Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos. “Šobrīd korī aktīvi gatavojamies dziesmu un deju svētkiem, taču jau nedēļu pēc tiem ieplānots arī starptautiskais folkloras festivāls “Baltica”, kas Latvijā norisinās reizi trijos gados un šogad viesosies arī Cēsīs. Būs interesanta nedēļa, kuras laikā arī Cēsīs būs dzirdama tautas mūzika,” par saviem vasaras plāniem stāsta koklētāja.
Tikko pabeigusi divpadsmito klasi, meitene saprot, ka vasarā gaidāmi ne tikai aktīvi pasākumi un labi pavadīts laiks, bet arī jāpieņem grūts lēmums par izglītības turpināšanu. “Katru gadu skolotājas mani spieda piedalīties neskaitāmās olimpiādēs. Dažu gadu sanāca piedalīties pat četrās vai piecās, no kurām dažām pat bija vairākas kārtas. Lai gan tajā brīdī ļoti negribējās, tagad es saprotu, ka tas ir atmaksājies, jo dalība olimpiādēs ne tikai palīdzēja saprast savas intereses, bet arī palīdzēs iestāties augstskolā,” stāsta Adele, kas pēc absolvēšanas plāno mācības turpināt ļoti interesantā studiju programmā. “Lai gan tā ir nedaudz dulla ideja, plānoju japāņu valodas studijas Latvijas Universitātē. Ļoti patīk japāņu valoda un kultūra,” saka koklētāja un atzīst, ka arī atbalsts no apkārtējiem ir ļoti nozīmīgs. “Skolotājas vienmēr mudināja piedalīties konkursos un olimpiādēs, arī folkloras kopas “Ore” vadītāja Inese Roze iedrošināja un ieteica izmēģināt ko jaunu. Ģimene gan mani atbalsta tādā ziņā, ka vienmēr pasaudzē un saka, lai atpūšos, un palīdz man atpūsties,” smejas meitene.
Tuvojoties vasaras saulgriežiem, folkloras kopas visā Latvijā ir ļoti pieprasītas. Arī Adele atzīst, ka Jāņiem plānu ir daudz. “Vasaras saulgriežus svinēsim 21. jūnijā. Tas šķiet pat loģiskāk, jo tā ir gada īsākā nakts. Cilvēki parasti vēlas, lai folkloras kopas nāk un parāda, kā pareizi svinēt svētkus. Šovasar paredzēts pasākums Turaidā, kuru apmeklēs ārzemju viesi. Mūsu uzdevums būs parādīt latviešu tradīcijas – kā mēs svinam Jāņus. Tāpat piedalīsimies arī pasākumos Amatas un Cēsu novadā – Ģikšos un Siļķēs, kur paredzēta ielīgošana ar dziesmām un dejām.”
“Saulgriežos ir ļoti daudz ko darīt. Parasti mēs dziedam, dejojam, ejam rotaļās ap ugunskuru, veidojam vainagus un noteikti piedalāmies apdziedāšanā, kurā dziedot un smejoties viens otru izaicinām ar vārdiem – draudzīgi pasmejamies,” par tradīcijām stāsta koklētāja, kas folkloras kopas gaitām piesaistījusi arī mammu un māsu. ‘”Lai gan ģimenē neviens cits nav tik ļoti aizrāvies ar mūziku un folkloru, līgojām aktīvi. Jau agrāk, manā bērnībā, devāmies uz laukiem, kur ciemos bieži vien nāca kaimiņi, lasījām jāņuzāles un pinām vainagus,” atminas meitene.
Adele piekrīt, ka vasaras saulgriežu svinēšana laika gaitā ir pamatīgi mainījusies. “Tradīcijas jau nav pavisam pazudušas, bet gribētos, lai alus nav vienīgais, kas cilvēkiem paliek atmiņā nākamajā rītā. Tāpat, ļoti nepatīk, ka cilvēki Jāņu svinēšanu saista tikai ar šašlika ēšanu un alus dzeršanu. Tas šķiet skumji, jo vasaras saulgrieži ir kas daudz vairāk.”
Komentāri