Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Breiks nav aizgājis vēsturē

Druva
15:02
07.04.2011
49
Breikdanceri 1

Internetā, meklējot kaut ko vairāk par break dance jeb breiku, izlasīju, ka tas nav radies studijās un horeogrāfiskajās skolās, īstie breikeri zina, ka tas radies ilgi, pirms to sāka reklamēt pa televizoru. Breiks sācies Ņujorkas ielās. Sākumā breika dejošanā tika iekļauti dažādi cīņas elementi, vēlāk pievienojās elementi no džeza dejām, plastiskas roku un kāju kustības. Breika dejotāji pamazām radīja labu iespaidu, ātri un vienlaikus izdarot ātras kustības ar plaukstām. Daudzi breika elementi jāatkārto daudzas reizes, jāapgūst ilgstošā un pastāvīgā darbā, izmantojot mērķtiecību un neatlaidību. Šis stils labi audzina raksturu un māca pārvarēt grūtības. Breiks ļoti labi attīsta koordināciju, spēku, lokanību, izturību. Pēc būtības breiks esot dejas, pantomīmas, vingrošanas, akrobātikas un cīņas elementu savienojums. To zina arī trīs Cēsu puiši – Eduards Ruicis, Dainis Dilendorfs un Kaspars Kurcens. Puiši ar breiku aizraujas jau daudzus gadus un saka- vēl ir ko mācīties un ir uz ko tiekties. -Cik sen jūs aizraujaties ar breika dejošanu? Kaspars:- Ar Daini breiku sākām apgūt jau vairāk nekā pirms desmit gadiem. Tolaik interešu centrā bija breika nodarbības, mēs turp aizgājām. Dainis:- Tajā laikā breiks bija populārs. Daudzi gāja un mācījās. Mūsu grupā bija kādi trīsdesmit dejotāji, bet Cēsīs bija vēl viena grupa. Pirmajos gados mums bija arī daudzas uzstāšanās, breiks bija populārs. Kaspars:- Bet gāja laiks, un viss pamazām pajuka. Nebija zāles, kur trenēties. Bija pašiem jāmeklē telpas. Dejotāju grupas pajuka, šķiet, no vecajiem dejotājiem esam palikuši vairs tikai mēs ar Daini. Eduards mums ir jaunpienācējs. Kopā ar mums cītīgi trenējas arī viens puisis no Vecpiebalgas. Tagad paši īrējam zāli, divas reizes nedēļā ejam trenēties. Viss, ko šobrīd darām, ir tikai mūsu pašu iniciatīva.

-Ko jums nozīmē breiks? Eduards:- Pirms breika biju aizrāvies ar tautiskajām un hip-hop dejām. Taču man nepatika, ka tās balstījās uz stingru horeogrāfiju. Kad uzzināju, ka Cēsīs var dejot breiku, mani tas ieinteresēja. Breiks ir lieliska iespēja izpausties, tā dejas pamatā ir improvizācija. Katrs var dejot citādi, aizgūt dažādas kustības, ir sajūta, ka nekas neierobežo. To redzam arī breika sacensībās. Patiesībā, cik daudz breikeru, tik dažādu breiku var redzēt. Dainis:- Mani aizrāva pieredze, ko ieguvu, dejojot breiku. Esmu tajā ar visu sirdi. Breiks noteikti ir manas dzīves sastāvdaļa. Eju pa ielu un jau iztēlojos dažādas jaunas kustības. Kaspars:- Man bija draugs, kurš arī dejoja breiku. Skatījos, kā viņš to dara, un pašam arī tas iepatikās. Turklāt, laikam ejot, saprotu, ka breiku var mācīties daudz un ilgi. Nāk klāt idejas, saprotu, ka var trenēties, lai kustības izdotos daudz labākas. Ja nedēļu nosēžu mājās bez treniņiem, liekas, ka kaut kas nav kārtībā. Dejojot breiku, var saglabāt fizisko formu, turklāt pat labāk nekā trenažieru zālēs. Jo breikā nav tikai muskuļu audzēšana vien, tā ir lokanība, izturība un viss pārējais. Turklāt breiks ir hip-hop kultūras pamats, lai gan mūsdienās hip-hopā ir maz kas no tā. Mūsdienās hip-hops ir tikai un vienīgi ielu horeogrāfija. Būtībā breiks ir vistīrākā hip-hop deja.

-Jūs stāstāt, ka esat četri dejotāji Cēsīs. Kādēļ nav sekotāju? Kaspars:- Ik pa laikam jau kāds atnāk, saka, ka gribētu dejot breiku. Taču paiet mēnesis, jaunietis saprot, ka viss tik ātri, kā iedomāts, nenotiek, un interese zūd. Jo patiesi – breiks nav viena kustība, kuru var iemācīties un pie tā apstāties. Ir tāds elements, ko mācos jau gadu, taču vēl jūtu, ka līdz galam to neesmu apguvis. Tas nav viegli, un varbūt tas jauniešus nobiedē. Iespējams, jauniešiem mūsdienās vispār mainījušās intereses. Tas jau neattiecas tikai uz breiku, ieguldīt pūles, lai būtu rezultāts, mūsdienās cilvēki grib arvien mazāk un mazāk. -Vai piedalāties arī sacensībās? Dainis:- Jā, un tieši šajās sacensībās redzam savu un citu līmeni. Protams, mēs sevi nevaram salīdzināt ar profiem, kuri dejo piecpadsmit un vairāk gadu. Un ir starpība, vai mēs četri vienkārši paši divreiz nedēļā te, Cēsīs, trenējamies, vai breika dejotāju komandas, kuras trenē profesionāļi, kuri to jau dara kopš astoņdesmitajiem gadiem un treniņiem velta vismaz četras reizes nedēļā pa vairākām stundām. Bet mūs galvenokārt ierobežo tas, ka nemitīgi jādomā, kur būtu zāle, kur dejot un trenēties. Vasarā paši nopērkam linoleju, trenējamies uz ielām, bet to var darīt, ja lietus nelīst. Ne jau visas zāles ir mums nav pa kabatai. Tajā, kurā pašlaik trenējamies, biežāk iekšā netiekam, jo arī citiem tur notiek dažādas nodarbības. Eduards:- Domes pārstāvis gan nesenā “Druvas” rīkotajā diskusijā apsolīja, ka zāles jautājumu varētu atrisināt. Kaspars:- Bet solīts makā nekrīt. Dainis:- Taču atgriežoties pie idejas par mūsu sekotājiem, tos noteikti gribētos. Mēs ar Kasparu varbūt dosimies strādāt uz ārzemēm, Eduards aizies pēc vidusskolas beigšanas studēt uz Rīgu. Šķiet, ar to arī viss Cēsīs tad beigsies. Kaspars:- Mēs noteikti gribētu, lai jaunieši nāk kompānijā, lai kopā varētu mācīties un trenēties. Un ne jau tādēļ, ka mēs tagad par to prasīsim naudu. Nē, tas tikai tādēļ, lai Cēsīs būtu un turpinātos breika kultūra. Eduards:- Domāju, ka ar breiku viss būtu bijis kārtībā, ja Latvijā ar plašu vērienu pirms pāris gadiem nebūtu ienācis hip- hops ar savu horeogrāfiju. Jā, jaunieši pie konkrētas dziesmas iemācās hip-hop deju, bet pie citas vairs to nevar. Mēs ar puišiem kādreiz aizejam uz Fonoklubu un parādām, ko protam. Jā, skatās, apbrīno, bet atkal citiem laikam liekas, ka tas ir ļoti sarežģīti. Kaspars:- Protams, tas ir darbs, bet rezultāts ir foršs. Breiks tiešām trenē uzņēmību. Dainis:- Vasarā esam nolēmuši vairāk dejot pilsētas ielās. Lai mūs pamana, lai saprot, ka breiks var būt ikdiena. Noteikti gribu pateikt, ka breiks – tas nav vecmodīgi. Tas, ka Latvijā uz katra stūra breikeri nav redzami, nenozīmē to, ka tas pasaulē nav populārs. Turklāt breikeri Latvijā ir kā viena liela ģimene. Aizbrauksi uz kādu citu pilsētu, naktsmājas garantētas. -Vai breika dejotājus var pamanīt uz ielas pēc izskata? Dainis:- Tas varētu būt galvas apsējs, sietiņcepure, noteikti būs parastas kedas un vienkāršs džemperis. Taču ne vienmēr breikeru uzreiz var pazīt pēc apģērba. Ģērbšanās stils nav noteicošais.

Liene Lote Grizāne

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Runā par līdzdalību un saliedējas

07:05
16.07.2024
33

Cēsu novada jauniešu saliedēšanās pasākums “Lauzt Robežas” nemainīgi jau trešo gadu divu dienu garumā aicināja visa novada jauniešus. Pirms septiņiem gadiem to aizsāka toreizējā Pārgaujas novada jaunieši, arī šoreiz, jau septīto reizi, pasākums notika Straupes pagasta atpūtas bāzē “Mārkulīči”, šogad īpaši pievēršot uzmanību tēmai – līdzdalība. Projekta koordinatore Iluta Balode teic, ka pasākums “Mārkulīčos” ir  […]

…no Amatas uz Tūju un tālāk – prom vasarā!

05:17
03.07.2024
48

Skanīgs, sportisks un zaļš šogad izvērtās mācību gada noslēgums Amatas pamatskolā. “Baudījām programmas “Latvijas skolas soma” kultūr­izglītojošās pr­og­ram­mas “Leģendas mūzikā” un “Instrumentu karnevāls”. Skolas direktoram Valdim Nītiņam izdevās ambiciozais, skolēnus tik ļoti intriģējošais divu dienu Vidzemes jūrmalas piedzīvojums: pārgājiens ar nakšņošanu teltīs, pašu gatavotām vakariņām un brokastīm,” tā par atraktīvo skolas mācību gada noslēgumu pastāsta […]

Sapnis par savu mini zoo

10:10
25.06.2024
311
1

Sandijs Polis teic – nav labākas, skaistākas un mierpilnākas vietas uz pasaules par Ieriķiem. Jaunietis ir īsts ieriķietis, te arī šogad absolvē Amatas pamatskolu. “Visa mana dzīve ritējusi pa un ap Ieriķiem. Te noteikti ir vieta, kur rast īstu mieru un ļaut vaļu emocijām. Ieriķos var iziet ārā kopā ar draugiem, bieži apmeklējam sporta laukumu […]

Jauniešiem svarīga iekļaujoša sabiedrība

06:16
19.06.2024
85

Kā jauniešus ar ierobežotām iespējām iekļaut jaunatnes darbā un sabiedrībā kopumā un kādas metodes, strādājot ar šo iedzīvotāju grupu, būtu labākās, tāda bija galvenā tēma Vidzemes nevalstisko organizāciju forumā. Pasākums Liepas jauniešu centrā “Apelsīns” pulcēja 40 pārstāvjus no Cēsu, Valmieras, Lim­bažu, Smiltenes novada un Rīgas organizācijām. Tēma ir plaša, jaunieši ar ierobežotām iespējām nav tikai […]

Švīkas sirds rotaļpagalmā

00:00
18.06.2024
55

Bērni apgūst dažādas vizuālās mākslas tehnikas, bet galvenais ir katra īpašās izpausmes Ar izstādes “Švīkas sirds rotaļpagalmā” atklāšanu CATA kultūras namā vēl vienu māksliniecisko gadu noslēdz Daigas Jirgensones vadītā mākslas darb­nīca “9 kaķi”. Izstādes atklāšana ir kā svētki pēc padarītā darba, kur bērniem ir iespēja pabūt ar saviem vecākiem un vecvecākiem, kā arī gandarījums redzēt […]

Novada skolēni sadejo Cēsīs. Lietus svētkiem netraucē

14:34
05.06.2024
127

Ap tūkstotim mazu un lielu dejotāju no visa plašā novada 1. jūnijā Cēsu Pils parka estrādē izdejoja Cēsu novada Skolu jaunatnes deju svētkus “Viņi to pa īstam prot”. Svētki notika pēc astoņu gadu pārtraukuma, pulcējot dalībniekus no pašvaldības iestāžu kolektīviem – skolām, kultūras namiem un centriem – Cēsīm, Priekuļiem, Liepas, Straupes, Zaubes, Nī­taures, Drabešiem, Jaunpiebalgas […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
19
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
14
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
13
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
12
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi