, bibliotekāre
Latvijas Dabas muzejā tumšajam rudens laikam tik atbilstošo izstādi ”Raganzālīte un velnakmens” apmeklēja Cēsu bērnu bibliotēkas Harija Potera fanu kluba biedri.
Nodarbība sākās ar teikām par velnakmens rašanos. Latviešiem velns nav tikai sliktais, kurš ar akmeņiem aizdambē upes. Reizēm tas uzturējis kārtību, kā stāstīts teikā par lībiešiem un kuršiem, kuri plēsušies zemes dēļ. Fotogrāfijās un filmā skatījām Velnakmeņus un Velnalas, arī Cēsu rajona „mistiķus ” – akmeni pie Raunas, Liepas Ellīti.
Raganzāļu valstībā augi attēlos, fotogrāfijās un herbārijā, kuri tautā tā piedēvēti. Tādu nosaukumu dzeltenās sulas dēļ ieguvusi strutene. Par raganu miltiem sauc staipekņu sporas. Bērni augu apskatīja mikroskopos, kas sevišķi interesanti šķita puišiem. Bija kokos augošās raganu slotas, fotogrāfijas ar raganu spļaudekļiem, sēņu apļi pļavās un citi neparasti un noslēpumaini augi, kuriem gide atrada bioloģisku izskaidrojumu. Ekskursija beidzās pie raganas mājiņas, kur mūs cienāja ar zāļu tējām, smaržojām zāļu tēju buntītes, palūkojāmies uz „nešķīstiem” dzīvniekiem un putniem, kuri tā saukti melno spalvu dēļ. Par visu redzēto un dzirdēto bija jāatrisina krustvārdu mīkla.
Pārrunājot muzejā pavadīto laiku, Toms Ernests Balabāns teica: ”Tas bija daudz vairāk vērts, nekā ieejas 20 santīmi”.
Komentāri