Sāk trūkt studentu uzņēmējdarbības programmā, par vienu no iemesliem nosauc uzdrīkstēšanās trūkumu
Augstskolas auditorijā Cēsīs studējošo vietas uz divām stundām ieņēma pašvaldības, uzņēmējdarbības pārstāvji, lai ievadītu sarunas par studiju programmu pilnveidi, gatavojot jaunus speciālistus, kas būs nepieciešami pilsētai un apkārtējiem novadiem.
Diskusijas iniciatori
Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija (RPIVA) sarunās, kas notika Cēsu filiālē, bija plaši pārstāvēta. Sociālo zinātņu fakultātes dekāns Elmārs Vēbers, Uzņēmējdarbības katedras vadītāja Sarmīte Jēgere, Psiholoģiskās palīdzības un atbalsta centra vadītāja Inga Jurševska, Sabiedrisko attiecību un informācijas daļas vadītāja Ligita Āzena.
Sarunas sākās ar ieskatu Cēsu filiāles darbībā, tās vadītāja Mārīte Raudziņa augstskolas nozīmi 19 gados raksturoja ar skaitli – Vidzemei sagatavoti tūkstošiem augstākās izglītības speciālistu. Visvairāk tie ir bijuši pedagogi. Vidzemē ikvienā izglītības iestādē ir kāds, kurš ieguvis diplomu RPIVA, daudziem paverot ceļu uz augstāku amatu, no auklītes vai skolotāja palīga karjerā paceļoties līdz iestādes vadošam darbiniekam.
Krietni mazāka gadu gaitā bijusi vidzemnieku interese par augstākās izglītības iegūšanu uzņēmējdarbības vadībā. Augstskolā analizēts, kādi tam ir cēloņi, un diskusijas dalībnieki, kuru vidū bija arī Cēsu filiāles absolventi, speciālisti savās jomās – Ieva Mozumača, Gunta Rozenberga – ar tiem varēja iepazīties un komentēt, ņemot talkā savus secinājumus.
Studēt uzņēmējdarbību īpaši jāiedrošina
Studentu skaita samazināšanos pēdējos gados Cēsu filiāles vadītāja Mārīte Raudziņa skaidroja ar to, ka 12. klašu beidzējiem augstākās izglītības iegūšanas iespējas ir ļoti plašas. Tajā skaitā ir ārzemju augstskolas. Pie tam vidusskolu absolventu skaits iet mazumā. Viņa atgādināja arī, ka Vidzemē uzņēmējdarbību var apgūt trijās augstskolās, kuras šobrīd savā starpā spēcīgi konkurē.
Starp iemesliem, kas mazina interesi tieši par uzņēmējdarbību, augstskolas praktiķe nosauca neuzdrīkstēšanos. “Cilvēkos ir pārāk zema motivācija kļūt par darba devēju,” nepietiekamo skaitu, lai izveidotu mācību grupas, pamatoja M. Raudziņa un vienu no risinājumiem saskatīja Cēsu filiālē izveidotam īpašam kursam. Tajā augstskola mācītu tieši uzdrīkstēties, daļa šī kursa beidzēju tādējādi nonāktu pie domas un pārliecības, ka vērts kļūt par uzņēmēju. Tad arī iestātos augstskolā uzņēmējdarbības programmā, uz mērķi ejot ar jaunu pārliecību un izpratni.
Šai domai, ka cilvēkus vispirms jāiedrošina pievērsties uzņēmējdarbībai kā profesijai, pilnīgi piekrita uzņēmēja, SIA “Lets Enjoy” valdes locekle Gunta Rozenberga. Viņa aicināja augstskolas pārstāvjus motivēt ne tikai vidusskolēnus, bet arī četrdesmitgadniekus un piebilda, ka pirms 20 gadiem vai varbūt pat agrāk iegūtā izglītība tagad var izrādīties nepietiekama, lai veidotu savu uzņēmumu. Kādreizējā izglītība tagadējā uzņēmējdarbības vidē nedod pārliecību par savām spējām.
G.Rozenberga nosauca virkni priekšnoteikumu par labu studijām Cēsīs – tuvu dzīvesvietai un ģimenei, laipnība un uzmanība saskarsmē ar pasniedzējiem, vidējās paaudzes pārstāvju iedrošināšana. “Augstskolas Cēsu filiālē studējot, ieguvu labu izglītību un saņēmu no augstskolas gaidīto,” apstiprināja uzņēmēja, piebilstot, ka daudziem no jauniešiem viņas kursā gan zināšanas “aizgājušas pāri”. Jaunieši tobrīd nav apzinājušies, vai grib būt uzņēmēji. Kāpēc studentus neņem praksē?
Daļa no diskusijas laika tika veltīta prakses jautājumiem uzņēmumos. Kā mācībspēki, tā uzņēmēji zināja, ka studenti uzņēmumos ne vienmēr ir gaidīti. Kārlis Tomsons, Cēsu Rotari kluba pārstāvis, aicināja analizēt iemeslus, kāpēc uzņēmēji nevēlas strādāt ar praktikantiem, un aizdomāties par veidiem, kā varētu stimulēt prakses vadītājus, piemēram, par šo klapatu ar studentu samaksājot. Taču viņš lika arī domāt, kāpēc daži uzņēmumi ir ļoti atvērti studentiem, bet citi šo iespēju noraida pilnībā vai iesaistās formāli, studentam neko prātīgu neparādot un nepastāstot. “Domāju, ka uzņēmumi, kuros ir dubultā grāmatvedība, studentus praksē nekad negaidīs,” sacīja Kārlis Tomsons.
Arkādijs Suškins, Cēsu Uzņēmēju kluba prezidents, Latvijas Darba devēju konfederācijas biedrs, kurš bieži atsaucies akadēmijas Cēsīs aicinājumam strādāt komisijās, lai novērtētu studentu prakses un diplomdarbus, sacīja: “Mēs, komisija, skaidri redzam, kurš no topošajiem speciālistiem bijis labā praksē – daudz pieredzējis un noskaidrojis – un kurš praksē tikai skaitījies, bijis tajā formāli.” Uzklausot augstskolas pārstāvjus, ka tai nepietiek uzņēmējdarbības profesionāļu klātbūtnes, lasot lekcijas, daloties konkrētā pieredzē, A. Suškins sacīja, ka Cēsu Uzņēmēju klubs kā organizēta profesionāļu grupa var nākt talkā, dalīties pieredzē: “Vērsieties pie mums, un mēs nāksim pastrādāt arī augstskolā.”
To, ka Cēsu Uzņēmēju kluba biedri jau strādājuši sabiedrības interešu labā, apliecināja piemēri no sadarbības ar Cēsu pašvaldību. “Dome mums “piespēlē” tēmas un procesus, kuros pašvaldība grib iejaukties un pārveidot, bet mēs, kluba biedri, pirms pašvaldība sagatavo un pieņem lēmumus, pastrādājam kā eksperti.”
Profesori piekritīs sadarbībai
Uzklausot Cēsu novada domes pārstāvju – priekšsēdētāja Jāņa Rozenberga un Attīstības nodaļas vadītājas Laines Madalānes – sacīto, akadēmijas mācībspēki savai zināšanai atzīmēja vairākas specifisku kursu tēmas, ar kurām varētu papildināt uzņēmējdarbības programmu Cēsīs. Bija arī ieceres mācības piedāvāt interesentiem kā tālākizglītības kursus pilsētai vajadzīgās sfērās. Tajā skaitā bija priekšlikumi ievirzes organizēt kultūras un mūzikas jomā. “Programmas kultūras, mūzikas menedžmentā un izrāžu producēšanā mēs varam iekustināt ātri arī Cēsīs. Pasniedzēji būs gatavi iesaistīties arī projektos, vietējiem uzņēmējiem sniedzot profesionālu palīdzību kultūras projektu izstrādē,” sacīja Sarmīte Jēgere, Uzņēmējdarbības katedras vadītāja. Viņa uzsvēra, ka Rīgā ir daudz profesoru, kuri labi pārzina darbu projektu teorētiskās daļas sagatavošanā un neatteiksies sadarboties ar uzņēmējiem. Mairita Kaņepe
Komentāri