Pirmdiena, 15. decembris
Vārda dienas: Johanna, Hanna, Jana

Atpūta… ar sidru rokās

Druva
10:06
23.05.2013
148
Jauniesi Un Alko 3 1

Alkoholu sāk lietot arvien jaunāki pusaudži, turklāt kā populārākos izvēloties vieglos alkoholiskos dzērienus – sidru, alu un dažādus kokteiļus. Jaunieši saka – alkohols ir lētāks nekā citas izklaides iespējas, palīdz atraisīties atpūtas pasākumos, tas ir viegli pieejams, un to lieto visi. Tāds ir skaidrojums jautājumam, kādēļ jaunieši izvēlas dzert. Sarunā par šo tematu piedalījās trīs jaunieši – Edgars Polis, Madara Celmiņa un Kārlis Vecmeistars. -Kādēļ jaunieši izvēlas lietot alkoholu, un vai tas tomēr nav nopietns atkarības jautājums? Edgars: – Domāju, lielākajā daļā gadījumu jaunieši alkoholu pirmo reizi iedzer mājās, pieaugušo klātbūtnē. Turklāt nereti vecāki uzskata, ka būs labāk, ja bērns iedzers viņu acu priekšā, nevis kaut kur ārpus mājas.

Madara: – Jaunieši biežāk lieto dažādus alkoholiskos kokteiļus. Populārākie noteikti ir skārdenēs pildītie tā saucamie vieglie alkoholiskie kokteiļi, kurus daudzi nemaz neuztver kā alkoholu. Vasarā tie liekas vienkārši atspirdzinoši dzērieni. -Bet taču jāsaprot, ka tā gluži nav sula. Edgars: – Droši vien, ka saprot, bet ir daudzas lietas, ko jaunieši dara, apzinoties, ka tas nav labi vai kaitē veselībai. Arī smēķē. Kārlis: – Puiši noteikti vasarā dzer alu. Domāju, ka vasarā tiek izdzerts nenormāls daudzums alus. Šī dzēriena ražotājiem vasara ir peļņas laiks. Jau tagad, ieejot veikalā brīvdienās, redzams, ka alu pērk teju katrs. Protams, arī jaunieši. Turklāt nepilngadīgiem nekad nav bijusi problēma tikt pie alkohola. Ja ir kāds pasākums, tad kāds jau par to ir parūpējies vai arī izpalīdz un kādu alus pudeli nopērk. Edgars: – Runājot par sidriem un alkoholiskajiem kokteiļiem, piekrītu viedoklim, ka daļa meiteņu tos nemaz neuzskata par alkoholu. Tie ir atspirdzinoši dzērieni, lai gan, nenoliedzami, ar to viss sākas. Madara: – Domāju, ka ir pietiekami daudz jauniešu, kuri nekad nav smēķējuši vai nesmēķē regulāri, taču sidrus, manuprāt, katra meitene ir pagaršojusi. Tāpat kā nav zēnu, kuri nebūtu pagaršojuši alu. Cits jautājums, cik regulāri alkoholiskos dzērienu lieto – vai katru nedēļas nogali un katrā ballītē, vai pa retam. Vēl man liekas, ka jaunībā ir tāds maksimālisms – visu izbaudīt, izmēģināt… Nu gluži ne visu, bet katrā gadījumā alkohola lietošanu. Edgars: – Daudz kas atkarīgs no jauniešu interesēm un brīvā laika pavadīšanas iespējām. Manā draugu lokā ir daudzi sportiski jaunieši, kuri vakaros labāk brauc ar riteņiem vai trenējas maratonam, nekā tusē. Jā, kādā ballītē pāris alu izdzer, bet tas viss. Madara: – Nesen pie kāda kluba satiku pazīstamu cilvēku. Viņš bija tik ļoti pārdzēries, ka turpat līdzās klubam uz ielas nokārtoja dabiskās vajadzības, reizē vēl atbildēdams uz telefona zvanu. Skats bija šokējošs un tiešām nepatīkams. Klāt viņam nepiegāju. Tajā vakarā ilgi domāju, kādēļ jaunieši lieto tik daudz alkohola, ka kļūst neadekvāti. -Tas nozīmē, ka pašiem jau īsti nepatīk, ja redzat draugus alkohola reibumā. Madara: – Es noteikti nevēlētos draugu, kuram ir alkohola problēmas. Viena lieta ir Gaujmalā atpūsties savā kompānijā un izdzert kokteili, bet cita lieta, ja alkohols kļūst par atkarību. Tas tad būtu nopietni. Kārlis: – Jaunieši ir dažādi. Ielās redzama arī tā daļa, kuri jau ir stipri padzēruši un tā arī klīst bez kārtīga darba un izglītības. Tā es negribētu. Domāju, jau skolās jaunieši vairāk jāmotivē un viņiem jāstāsta, ka nākotne katram patiesībā ir atkarīga tikai no paša. Neviens jau mūsu vietā neko nedarīs. Un, man liekas, mūsdienās jaunieši ir pietiekami ambiciozi, lai vēlētos dzīvot skaistā mājā, braukt ar labu auto un strādāt labu darbu. Edgars: – Dažkārt dzīvē gan nesanāk, kā sapņots… Kārlis: – Viss ir mūsu pašu rokās. Tāpēc ir jāmācās, jāstudē un sevi jāpierāda dažādās dzīves dotās situācijās. Turklāt patiešām ir daudz vairāk iespēju nekā agrāk. To man saka arī vecāki. Es to redzu un novērtēju. Un manas trīs izdzertās alus pudeles mēneša laikā nekavēs to, ko dzīvē vēlos sasniegt. Madara: – Nu viedi vārdi, Kārli!

– Ja jums lūgtu izveidot reklāmas kampaņu pret alkohola lietošanu, kā jūs runātu ar saviem vienaudžiem? Madara: – Interesants jautājums. Laikam jau būtu jāparāda tieši tas, ko es redzēju – ka labs draugs, turklāt izglītots, dzērumā var izskatīties pēc tāda ķēma, ka kauns pat iet klāt. Turklāt bieži dzērumā tiek sastrādātas arī dažādas briesmu lietas, un tad ir jautājums, kādēļ tas viss. Kārlis: – Es rādītu, ka bez alkohola dzīvē var panākt daudz vairāk. Ieekonomējot naudu, piemēram, lidojumam ar gaisa balonu un nenodzerot savas smadzenes un potenciālu. Edgars: – Laikam jau būtu jārāda tas posts, ko nodara alkohols. Turklāt viss jau sāktos ar šādiem nevainīgiem alkoholiskiem padzērieniem un sidriem. Turklāt rādītu, ka ar draugiem kopā laiku var pavadīt daudz interesantāk un saistošāk, nekā dzerot. Tā ir laba ideja, varbūt jāuztaisa kāds šāds materiāls un jāpalaiž sociālajos tīklos. No sarunas sapratu, ka ikviens no mums ir pret pārmērīgu alkoholisko dzērienu lietošanu. Liene Lote Grizāne

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Jauniešu mājas popularizēšanai rada video

05:16
11.12.2025
83

Cēsīs daudzus gadus darbojas Jauniešu māja, kur jaunajiem cilvēkiem ir iespēja kopā saturīgi pavadīt brīvo laiku, kā arī izaicināt sevi, organizējot dažādus jauniešiem interesantus pasākumus. Jauniešu mājā darbojas arī 12. klases skolniece Annija Līce. Viņa bija aizdomājusies, kāpēc šo vietu neapmeklē vairāk jauniešu, kas tam varētu būt par iemeslu. Un, tā kā viņas vien­audžiem ikdienas […]

Pirmais Vidzemes reģiona konkurss pūšaminstrumentu spēlē

05:11
10.12.2025
123

Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolā (AKCMV) norisinājās pirmais Vidzemes reģiona mūzikas skolu audzēkņu konkurss pūšaminstrumentu spēlē “Wenden Wind”. Tajā piedalījās 43 dalībnieki no Vidzemes, tajā skaitā pieci no AKCMV un četri no Jaunpiebal­gas Mūzikas un mākslas skolas. Konkursa nosaukumā simboliski apvienots senais Cēsu pilsētas vārds “Wenden” un pū­šaminstrumentu starptautiskā skanējuma vārds “Wind”, akcentējot gan vietējo […]

Izmest ēdienu, kaitēt videi un radīt zaudējumus sev

05:55
04.12.2025
51

Todien Priekuļu pamatskolā valdīja liela rosība – notika diskusijas, sarunas, meistarklases – , un  viss tikai par pārtiku. Gan to, ko ēdam un neapēdam, bet izmetam atkritumos, gan kā to izmantot ilgāk. Priekuļu pamatskolai ir ekoskolas statuss. Audzēkņi arī ikdienā izzina un cenšas ievērot videi draudzīgas dzīves pamatus. “Skolā ir nopietna pieeja videi un ilgtspējīgiem […]

"Draudzīgie" – skola, kur mācās skolēni un skolotāji

05:51
02.12.2025
189

“Druva” ar Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas (DACVĢ) direktoru Oskaru Kaulēnu un direktora vietnieci izglītības jomā Līgu Piksi-Zvirbuli tiekas, lai runātu par skolas 35. jubileju, bet tieši šajās dienās skolas vadība saņēmusi vairākus apbalvojumus par veiksmīgu darbu. Skolas direktoram piešķirta Cēsu novada pašvaldības “Gada balva izglītībā” kategorijā “Vadītājs-līderis”, bet pēc sarunas uzzinām, ka L. Pikse-Zvirbule […]

Plāceņi un ievārījums no miziņām

05:04
30.10.2025
136

Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma (VTDT) audzēkņi līdzdarbojas Cēsu novada pašvaldības iniciatīvai “Dalies ar pārtiku Cēsu novadā”. Lai Cēsu novadniekos iedzīvinātu apzinātu un arī apzinīgāku attieksmi pret pārtikas atkritumiem, nupat tautā laisto tālruņu lietotni “Whatsapp” un sociālā medija “Facebook” kontu produktu bezmaksas apmaiņai iecerēts papildināt arī ar studentu pārbaudītām ēdienu receptēm, kur sastāvdaļās ir visiem […]

Skolēni papildina dabas taku barības krājumus

06:03
29.10.2025
99

Cēsu 1.pamatskolas skolēni šoruden sagādā patīkamu pārsteigumu Līgatnes dabas takām. 5.-9.klašu audzēkņu komanda – Elza, Paula, Marta Amēlija un Toms – rosināja skolas biedrus gādāt pārtiku taku iemītniekiem, aicinot lasīt zīles un dalīties ģimenes dārza ražā. Elza, Paula, Marta Amēlija un Toms ar skolotājas Ingas Kraftes-Dambes atbalstu piedalījās skolēnu pašpārvalžu konkursā “Brīvprātīgo darbs skolas un […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
25
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
23
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
37
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
41
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
39
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi