Latvijā mēs cīnāmies ar inflāciju un sūkstāmies par dzīves dārdzību. Ir jau grūti. Bet tajā pašā laikā Zambijā Isenges ciematā trūkst medicīniskās palīdzības, vidējais mūža garums – nepilni 40 gadi, nedarbojas skola, nav darba, cilvēki cieš badu, nav prasmju un iespēju attīstīt savas saimniecības, augsta inflācija, pašlaik nabadzīgajā valstī ieplūst arī bēgļi no Zimbabves.
Draudzīgā aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzija sadarbībā ar Somijas sadraudzības skolu Vesilahti nolēmusi palīdzēt trūkumcietējiem. Plāno, ka skolēni organizēs labdarības koncertu un tirdziņu, lai savāktu ziedojumus bērnu patversmei Lusakā. Skolotāja Laima Pērkona stāsta, ka sadarbība ar somiem ilgstot jau vairāk nekā astoņus gadus. Notiek skolēnu un skolotāju apmaiņas braucieni, piedalīšanās Ziemassvētku tirdziņā, Cēsu tūrisma iespēju prezentācijas pasākumi Somijā un citas aktivitātes. Jau ceturto vasaru DA Cēsu Valsts ģimnāzijas skolēni brauc uz Somiju, lai kopā ar
Vesilahti pamatskolas skolēniem strādātu vasaras kafejnīcā. Pašlaik gandrīz visās ģimnāzijas klasēs ir skolēni, kas viesojušies Vesilahti pamatskolā un ir ieinteresēti piedalīties labdarības projektā kopā ar draugiem no Somijas. “Aprīlī, kad skolā viesojās Vesilahti skolas direktors un audzēkņi, stāstījums par dzīvi Zambijā visus aizkustināja. Pēdējos gados bieži izskan viedoklis – mēs Latvijā veidojamies par patērētāju sabiedrību. Līdzdalība projektā ir
iespēja mūsu skolēniem izprast citu pieredzi un dzīves apstākļus, attīstīt sevī atbildību par pasaulē notiekošo, mācīties darīt labu,” stāsta Laima Pērkone.
Priekšvēsture šai akcijai ir diezgan gara, pirms trīs gadiem par apstākļiem Zambijā sāka interesēties cilvēki no Somijas, „Somijā katru gadu skolēni vienu dienu strādā kādā saimniecībā vai veikalā un sapelnīto naudu parasti atdod ziedojumos. Līdz šim mēs naudu atdevām kara veterāniem, taču viss mainījās, kad uz skolu ciemos atnāca Meri Salokanga. Viņa pastāstīja par redzēto Zambijā, un mums radās sajūta, ka tur šī nauda nepieciešama vairāk,” stāsta Vesilahti skolas pārstāvis Tapani Pietila. „Sajūta, kad redzējām pirmos darba augļus, bija fantastiska. Ar tik nelieliem naudas līdzekļiem mēs cilvēkus padarījām laimīgus. Nauda tika ziedota medikamentu iegādei, ambulances, kā arī nelielu saimniecību izveidei.” Kevins Nachuma, jaunietis no Zambijas, papildina: „Zambijā ir lielas problēmas ar medikamentiem. Tur ir daudz dažādu slimību (to skaitā AIDS un malārija), un to ārstēšanai naudas vienmēr pietrūkst. Ciematā māsiņa ar medicīnisko izglītību ierodas tikai reizi mēnesī, viņai nav sava kabineta, kur bērnus pārbaudīt. Arī uzturēt saimniecības ir grūti, trūkst naudas, traucē nelabvēlīgie laika apstākļi. Piemēram, šogad visu ražu iznīcināja lietavas. Taču ar vistu un cāļu turēšanu veicas labāk. Ir īpaši izstrādāta sistēma, ko ieviesa Somijas palīgi. Vienai saimniecībai nopērk vistas, tās gadu audzē, kopj, līdz savairojas jaunas vai gūti kādi ienākumi, un tad šī saimniecība palīdz nākamajai uzsākt darbību.”
Pirms gada, kad soms Tapani Pietila ar domubiedriem ieradās Zambijā, sākās viņu sadarbība ar Kevinu Nachumu. Kevins strādā Hiltopa slimnīcā Zambijas galvaspilsētā Lusakā. Viņi iepazinās autobusā, kas devās uz galvaspilsētu. Tapani pastāstīja Zambijas jaunietim par saviem nodomiem, un Kevins saprata, ka ir jāiesaistās. „Cilvēkiem bija zudušas cerības, viņi dzīvoja ļoti nelabvēlīgos apstākļos. Es pats esmu no sešu bērnu ģimenes. Mans tēvs ļoti cīnījās un smagi strādāja, lai izglītotu mūs visus. Un arī es cīnos, esmu pabeidzis medicīnas studijas Lusakā. Kopš oktobra esmu iecelts par pārvaldnieku Isenges ciematā. Tagad palīdzu ciemata iedzīvotājiem ar medikamentiem, kontrolēju, kā tiek izmantota ziedotā nauda, sazinos ar somu palīgiem,” stāsta jaunietis.
Lai arī ciemā ir skola, tai trūkst solu, logu, nav mācību grāmatu, nav arī skolotāju. Līdz skolai ir jāmēro vairākus kilometrus garš ceļš, pamatizglītību bērniem apmaksā valsts, taču tālākā izglītība ir dārga, reti kurš to iegūst. Šādas problēmas šobrīd ir aktuālas. Puisis ir izvirzījis sev mērķi darboties tik ilgi, kamēr valsts apmaksās tālāko izglītību vai vismaz tās iegūšana būs pieejama lielākai daļai iedzīvotāju, līdz ar to uzlabosies arī dzīves līmenis.
Ciemata iedzīvotāji ir pateicīgi par to, ko viņiem jau devusi šī sadarbība. Jaunizbūvētā skola ir nosaukta Meri Salokangas vārdā un dienu, kad viņa tur ieradās pirmo reizi, tiek atzīmēta kā svētku diena.
Komentāri