Bērniem, kuri tikko iemācījušies lasīt, grāmata ir brīnums. Bērniem, kad tie mācās sākumklasēs, ir brīnums, kā top grāmatas – no autora ieceres līdz izdevumam.
Cēsu skolotāja Laila Meluškāne ideju par brīnuma rašanos – grāmatas izveidošanu bērniem – auklējusi vairākus gadus, līdz šogad tas īstenojies izdevumā “Ballīte”. Grāmata ir krāsainām ilustrācijām, ļoti pievilcīga bērniem, jo ideju pilna. Tā veidota kā iedvesmas avots, lai bērni un viņu ģimenes ļautos fantāzijām un radošām nodarbēm, kad jārīko ballīte bērnu draugiem, skolasbiedriem.
Katru no ballītēm Laila Meluškāne īstenojusi jau pirms vairākiem gadiem – vai tā būtu “Zaķu ballīte” mazuļiem vai “Rozā burziņš” mazām jaunkundzītēm, “Pirātu dzīres uz kuģa” puišeļiem vai “Satikšanās Popielā” tiem, kam patīk atdarināšana. Ideja, ka māmiņas un pedagoģes pieredze jāapkopo izdevumā, lai šīs prasmes kļūtu pieejamas daudziem, Lailu neatstājusi labu laiku. Autore stāsta, ka tomēr pagājuši gadi, līdz izkristalizējusies iespieddarbam atbilstošākā forma un notikušas liktenīgās tikšanās, kad izdevies atrast skolotājas – līdzautores. Par ballīšu grāmatas mākslinieci piekritusi būt Valda Ošiņa, bet mūzikas autoru Dzintars Vīksna.
To, cik pieaugušajiem – cēsnieku trijotnei – darbs pie izdevuma veidošanas bijis aizrautīgs, viņi tagad stāsta skolēniem. Vienai no šādām tikšanās reizēm bija atvēlēta telpa Cēsu Centrālās bibliotēkas bērnu lasītavā. Iespējams, pieaugušie, kas tobrīd atradās citās lasītavās, jutās izbrīnīti, dienas vidū bibliotēkas namā saklausot ballītei līdzīgu troksni. “Ballītes” autori – Laila, Dzintars un Valda – gribēja trīs desmitiem bērnu – jaunāko klašu skolēniem – izstāstīt grāmatas radīšanas ceļu, ļaujot justies kā līdzautoriem. Laila Meluškāne soli pa solim parādīja grāmatas ne vieglo tapšanas gaitu, to, kā abas ar Valdu Ošiņu lauzījušas galvu par daudzveidīgā satura – scenāriju, noformējumu, ielūgumu, spēļu un balvu, visa, kam jābūt kārtīgā bērnu ballītē – aprakstīšanu un ievietošanu grāmatā. Abas autores izvērtējušas mūzikas klātbūtni, un tad arī izveidojusies sadarbība ar perkusionistu Dzintaru Vīksnu. Tāpēc katrai grāmatai pievienots disks, kurā ierakstītā mūzika palīdzēs radīt noskaņu un rādīs piemēru, kā bērni paši var muzicēt.
Tālākais autoru stāstījumā jau izvērtās par pašas grāmatas atvēršanas ballīti, kurā mūzikas skaņas un ritmus Dzintara Vīksnas vadībā centās atdarināt gan skolēni, gan skolotājas. Lai gan skaņu avoti bija atšķirīgi, sākot no Dzintara spēlētajām bungām līdz bērnu pašu darinātajiem skaņražiem – papīra tūtām, plastmasas rotaļlietām, kopīgs ritms drīz vien tika uztaustīts.
Droši var teikt, ka grāmatas radīšanas prieks, kādā dalījās “Ballītes” autori, aizķērās prātā ne vienam vien skolēnam. Vecākiem un skolotājiem tagad jāgaida jaunu grāmatu rašanās brīnums. Mairita Kaņepe
Komentāri