Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma (VTDT) audzēknis Mārtiņš Lipskis pārstāvējis skolu aršanas sacensībās Igaunijā.
Kopā ar audzēkni bija skolotājs Vitauts Kriškalns, kurš “Druvai” pastāstīja, ka jau septiņus gadus tehnikuma pārstāvji brauc uz šīm sacensībām, kas norisinās Olustveres lauksaimniecības skolā: “Tur var gūt starptautisku pieredzei, redzēt, kādi esam uz citu valstu arāju fona. Šogad piedalījās arāji no septiņām valstīm, arī Nīderlandes, Ukrainas, Francijas, kuru pārstāvēja vienīgā jauniete šajā konkursā.”
Skolotājs norāda, ka sacensībās audzēknim svarīgi būtu mērķtiecīgam, lai pierādītu, ka var darbu izdarīt precīzi un kvalitatīvi, jo kļūdas var pieļaut ļoti viegli. Pirms pāris gadiem tehnikumu pārstāvējuši divi puiši, kuri ieguva abas pirmās vietas.
“Redzēju, kā viņi bija noskaņojušies rezultātam, gribēja pierādīt sev un citiem, ka spēj, un to arī izdarīja. Laikam jau tieši tā mērķtiecība, prasme noskaņoties ir galvenā panākumu atslēga,” saka V. Kriškalns.
Sacensībām atvēlēts laiks divas stundas 40 minūtes, katram dalībniekam iedots lauks 40×100 metri. Gabali viens otram blakus, kas nozīmē, ka jāprot precīzi izveidot gan saarvaga, gan izarvaga, stāsta skolotājs: “Ar gribēšanu piedalīties vien par maz, pirms tam daudzas nianses jāizstrādā. Galvenais, jāmāk nobraukt taisni, un tas ir svarīgi pašam pirmajam braucienam. Ja neizdodas, vēlāk ir problēmas. Mārtiņam šoreiz katrā elementā kaut kā nedaudz pietrūka, tāpēc arī līdz goda pjedestālam neizdevās aizsniegties. Iespējams, kļūda jau pašā sākumā, jo pirmo braucienu neizdevās veikt taisni.”
Sacensību laikā skolotājs palīdzēt nevar, bet viņš drīkst būt klāt sagatavošanās procesā, kas sākas jau iepriekšējā dienā, kad ir laiks tehnikas sagatavošanai un treniņiem. Katrs dalībnieks izlozē traktoru, ar kādu strādās, tad tiek piestiprināts arkls un ir iespēja izmēģināt. Te skolotājs var dot norādes, kas jāpielabo, kam jāpievērš uzmanība.
Sacensības aizvadītas, tagad, kā atzīst V. Kriškalns, jāsāk veidot jauna komanda, jo līdzšinējās puiši skolu beiguši. Sagatavot arāju sacensībām nevar vienā gadā, jābūt gan pieredzei, gan psiholoģiskajai noturībai.
“Gada laikā par labu arāju nekļūsi,” saka V. Kriškalns. “Kad pabraucu pa laukiem un pavēroju, kā aparta zeme, jāsecina, ka reti kur ir kvalitatīvs arums, lai pēc tam vieglāk veikt pārējos darbus. Dažkārt arums tik nelīdzens, ka jābrīnās, ka tur pavasarī kaut ko var iesēt.”
Stāstot, kā veidojas komanda, skolotājs saka, ka dažus potenciālos dalībniekus pamanot pats, citi piesakoties: “Kādam, iespējams, liekas, ka tas ir ļoti viegli, tāpēc tiem, kuri piesakās, uzdodu vienkāršāko uzdevumu – nobraukt taisni 100 metrus. Jau tad daļa saprot, ka tas nav tik vienkārši, un top redzams, kurš mājās regulāri strādā, brauc, kurš ir centīgs, gatavs visu darīt akurāti.”
V. Kriškalns arī stāsta, ka šīs nav tikai aršanas sacensības, bet plašs pasākums, kuru jau tradicionāli rīko septembra trešajā sestdienā. Tur notiek rudens velšu tirdziņš, šogad interesenti varējuši izmēģināt zemes aršanu ar zirgu. Vienmēr ir arī jaunākās tehnikas izstāde, daudz kas cits.
Komentāri