Liepājniece Ance Saulīte Cēsis par mājām dēvē vien dažus gadus, tomēr pilsētu jau paspējusi iemīlēt. Ance ir komunikācijas speciāliste Cēsu novada pašvaldībā.
Pirms darba Komunikāciju nodaļā Ance strādāja Sociālajā dienestā – šis darbs 2011. gadā viņu atveda uz Cēsīm. Dzīves ceļi bērnībā viņu aizveduši no Vidzemes uz Kurzemi un nu atpakaļ: “Esmu dzimusi Valmierā, bet, kad man bija seši gadi, vecāki izšķīrās un kopā ar mammu un brāli pārcēlāmies uz Liepāju, kas ir viņas dzimtā puse. Skolas gadi pagāja Liepājā, bet studēt devos uz Rīgu. Interesanti, bet Vidzeme vienmēr man bijusi tuvāka, mīļāka. Tā saistīja ar pauguraino reljefu, ar ļoti skaisto dabu, sirsnīgiem, laipniem cilvēkiem un sniegu ziemā. Liepājā ziemās īsta sniega nebija.”
Lai gan tagad Ance strādā sabiedrisko attiecību jomā, studējusi viņa ir pavisam citas zinības. Bakalaura grāds iegūts vides zinātnēs, bet maģistra – Baltijas jūras reģiona studijās, kurās apgūts plašs jautājumu loks, arī reģiona vēsture, kultūra, ģeogrāfija, kā arī starptautisko attiecību tematika. Ance vērtē: “Katrs mācību priekšmets, katra tematika, ko esmu studējusi, man kādā dzīves situācijā noder vai noderēs nākotnē. Strādājot Cēsu novada domes Komunikāciju nodaļā, jābūt zinošam ļoti dažādās nozarēs. Jāraksta preses relīzes, jāfotografē, jāmeklē informācija par dažādiem tematiem, jāprezentē Cēsu novads. Tāpat ir jāuzņem dažādi novada viesi gan no citām Latvijas vietām, gan arī no citām valstīm.
Mana ikdiena ir ļoti krāsaina. Šajā darbā grūti ieiet rutīnā, jo ik dienu ir kādi jauni darbi, izaicinājumi, tiek satikti un iepazīti jauni cilvēki. Brīvdienu gan sabiedrisko attiecību nozarē strādājošajiem bieži vien nav, jo notiek pasākumi, ir tikšanās, uz kurām nevar neiet.”
Apguvusi dažādas nozares, Ance atzīst: “Man patika vides zinātnes, taču studiju laikā vīlos. Mācījāmies par to, kā jābūt, taču Latvijā tobrīd bija krīzes gadi, ekoloģijas, vides jautājumi valsts līmenī nebija ne tuvu prioritāri. Taču mēs – studenti – bijām ideju pārņemti, un ļoti gribējās, lai Latvijā arī politiskā līmenī tiek domāts par ekoloģiju, lai zaļš dzīvesveids ir arī realitātē. Tas arī bija iemesls, kādēļ pēc studijām bija grūts pārdomu laiks par to, ko vēlos dzīvē darīt. Man bija tā laime saņemt Vītolu fonda stipendiju un vasarā, pēc studiju pabeigšanas, ciemos pie sevis ASV mani uzņēma stipendijas devējs. Tur arī sapratu, ka vēlos turpināt studijas citā nozarē un nosliecos par labu Baltijas jūras reģiona studijām.” Ance pārliecinājusies, ka ASV pilnīgi noteikti nav viņas sapņu zeme, visvairāk cilvēku mentalitātes dēļ. Viņa vērtē, ka ne vienmēr amerikāņu draudzīgums ir īsts un patiess. Ancei tuvāka ir Eiropa un eiropiešu temperaments.
Sirdslieta Ancei jau kopš bērnības ir māksla, ko savulaik
vēlējusies arī studēt, tomēr izlemts par labu citām nozarēm. Vistuvākā Ancei ir zīmēšana un akvareļglezniecība. Ance Liepājā ilgus gadus mācījusies un pieredzi guvusi pie gleznotājas Velgas Gūtmanes. Interese par mākslu ir aizvien, tik, kā Ance atzīst, – pēdējā laikā iedvesma esot kaut kur pazudusi, bet gan tā atgriezīsies. Pēdējo mēnešu aizraušanās Ancei ir florbols. To viņa spēlējusi vidusskolā, taču no jauna atsākusi augustā, kad pamanījusi šo iespēju
Cēsīs. Viņai gan neesot ambīciju gūt īpašas sasniegumus šajā sporta veidā, tā ir vairāk iespēja gūt prieku un uzturēt labu fizisko formu.
Uzsākot darba gaitas Cēsīs, Ance regulāri braukusi uz Rīgu, kur dzīvoja un strādāja viņas draugs. Tomēr aizvien vairāk un vairāk Ance iesakņojusies Cēsīs: “Tagad ne tikai pati šeit dzīvoju, bet uz Cēsīm pārcēlies ir arī mans draugs. Viņš gan ik dienu braukā uz Rīgu, jo strādā informāciju tehnoloģiju nozarē, bet Cēsīs atbilstošu darbu nevar atrast.”
Domājot par Cēsīm aktuālo problēmu – iedzīvotāju skaita samazināšanos, Ance spriež: “Nezinu, kā bija agrāk, kad iedzīvotāju bija vairāk. Neesmu šo laiku pieredzējusi. Iespējams, tādēļ to, ka cilvēku ir mazāk, neizjūtu tik dramatiski. Arī Liepājā ikdienā uz ielām ir tikpat maz cilvēku kā Cēsīs. Visas pilsētas jau saskaras ar vienu un to pašu – arī no Liepājas jaunieši dodas studēt uz Rīgu, un liela daļa tur arī paliek. Gribas uzsvērt ko citu – Cēsu jaunieši ir ļoti aktīvi, un cēsnieki kopumā – ārkārtīgi patriotiski. Šķiet, cēsnieki un liepājnieki visdziļāk izjūt piederību savai pilsētai un ar to ļoti lepojas. Tas ir kas īpašs!” Māra Majore – Linē
Komentāri