Cēsu ģimnāzistēm Signei Podiņai un Lienei Neimanei vienas no neaizmirstamākajām šīs vasaras dienām dāvājusi viņu ilgstoša aizraušanās. Signe, būdama dziedātāja Cēsu Valsts ģimnāzijas korī, Liene tautas deju kolektīva „Kande” dalībniece,
kopā ar skolasbiedriem pārstāvēja dzimto zemi Vācijā, kad Ahimas pilsētā svinēja svētkus un atzīmēja Cēsu un Ahimas draudzības 20 gadi. „Visur, kur uzstājāmies, dzirdējām daudz komplimentu. Vācieši nebaidījās paust emocijas, visu laiku redzēju viņu prieka pilnās sejas,” par pirmo koncertceļojumu uz ārzemēm stāsta koriste Signe. „Pārstāvēt Latviju, uzstāties tautas tērpos bija tik patīkami un arī liels prieks skatītajiem dot to, ko tik labi zinām un protam,” gandarīta dejotāja Liene. Ja viņu pārņēmis spēku izsīkums no slodzes mēģinājumos un koncertos, atlicis vien paskatīties skatītāju laimīgajās sejās, lai smaidi atkal uzlādētu. Vairāk nekā iepriekš meitenes Vācijā izjutušas to, cik ļoti latviešus dažādās paaudzēs vieno folklora. Cēsnieku koncertus kuplinājusi arī folkloras kopa „Dzieti”. „Iespējams, vācu jaunieši nav tik lepni par savas tautas seno kultūru, viņi nezināja un nedziedāja līdzi senām vācu dziesmām, kā to darām mēs, dziedot savas tautasdziesmas,” aizdomājas Liene. Ģimnāzistēm garais ceļš uz Vāciju un Ahimā pavadītās dienas un arī naktis saistās ar vienu vienīgu dziedāšanu. Jauniešu vidū valdījusi tik lieliska noskaņa un arī veidojusies kopības sajūta, ka visu laiku gribējies gavilēt. Pie tam skolotāji ne reizes tam neesot iebilduši. Vācijā ļaudīm par cēsniekiem radies iespaids, ka latvieši ir ļoti pieklājīgi, kārtīgi un dzīvespriecīgi. Arī mākslinieciski noskaņoti. To vēstījusi vairāku Cēsu mākslinieku klātbūtne svētkos un darbu izstāde. Tagad jau visi atgriezušies mājās, bet Vācijā iedzīvosies divi no Cēsu parka dīķī izaugušajiem melnajiem gulbjiem. Skaistie putni bija cēsnieku svētku dāvana draudzības pilsētai. Mairita Kaņepe
Komentāri