Trešdiena, 17. decembris
Vārda dienas: Hilda, Teiksma

Ar jahtu pa pasaules jūrām

Druva
23:00
11.09.2008
5
200809112333231351 1

Pēteris Goldšteins, Cēsu Valsts ģimnāzijas 12. klases skolnieks, otro gadu vasaras brīvlaikā izmantoja iespēju burāt pa pasaules jūrām ar jahtu Spaniel.

“Mans tēvs agrāk bija PSRS olimpiskajā komandā burāšanā, viņš mani iepazīstināja ar jahtām, vēja dēļiem un tādām lietām,” par aizraušanās sākumu stāsta Pēteris. Viņu tas viss esot ieinteresējis, un tēvs piedāvājis burāt ar jahtu. “Sākumā tēvs kaut kur sadabūja mazo jahtu Optimists,” atceras Pēteris. „Ar to kādu laiku braukāju pa ezeru, bet vēlāk tiku pie lielākas jahtas Lāzeris.”

Ar Spanielsākumā burājis Pētera tēvs, bet vēlāk šāda iespēja radās arī pašam jaunietim. “Viss ir ļoti vienkārši. Jebkurš var iet un pieteikties,” skaidro Pēteris. “Vienkārši jāgrib!” Spanielkomandā katru gadu ir jauni cilvēki, kurus pavasarī 30 stundas apmāca un nodarbina uz jahtas. Vēl jaunajiem ir treniņbraucieni, kuru laikā apgūstamas nepieciešamās zināšanas. Pirmajā gadā Pēteris ar Spaniel, piedaloties Cutty Sark Tall Ships’ Races, burājis no Rīgas uz Orhūsu Dānijā, bet šogad, to pašu sacensību ietvaros, no Liverpūles uz Maloju Norvēģijā. “Pirmajā gadā gadījās garlaicīgs brauciens, bija maz vēja,” iespaidos dalās Pēteris. “Sanāca daudz gulēt uz jahtas un neko nedarīt.”

Šogad Pēteris ieplānoja braucienu pa Ziemeļjūru, jo labi zināja, ka tā ir diezgan vētraina. “Par laimi, vējš bija līdz 80 kilometriem stundā,” stāsta jaunietis. “Vēja ātrums mainījās apmēram divu stundu laikā. Vienā brīdī mēs visi gulšņājām uz jahtas, bet jau nākamajā – visi aktīvi darbojās, lai jahta neapgāztos un pēc iespējas ātrāk ietu uz priekšu.” Šogad jūrā Pēteris pavadījis tikai četrarpus dienas, sacensībās Spaniel finišēja kā piektā jahta.

“Uz Spaniel viss ir ļoti demokrātiski,” par katra burātāja pienākumiem stāsta Pēteris. “Katram braucienam ir kapteinis, kurš vada visu, kas notiek uz jahtas, bet, protams, viens cilvēks nevar visu laiku būt atbildīgs par visu, un tad ir trīs maiņas vecākie. Pārējo komandu arī sadala trīs daļās. Katra maiņa strādā pa četrām stundām divreiz dienā.”

Jaunietis stāsta, ka burāšana viņu aizrauj, jo jūrā par neko nav jāsatraucas: “Tur nekas netraucē, nav nekādu ikdienas raižu un praktiski neko nevajag.”

Kad jautāju, vai šāds hobijs neprasa daudz līdzekļu, Pēteris atbild, ka visvairāk sanāk tērēties lidmašīnas biļetēm. “Galvenais, paspēt biļetes iegādāties laikus, tad jau tēriņi nemaz nav tik lieli,” nopietni nosaka burātājs. “Burāšana noteikti izmaksā lētāk nekā jebkurš cits ceļojums.”

Ja runājam par jūras slimību, tad pie tās pirmajā burāšanas

dienā nonāk lielākā daļa, bet pēc 24 stundām sliktums pāriet,” apgalvo Pēteris. “Bet ir arī tādi, kuriem ir nelabi visu laiku, tad tie parasti tā arī visu braucienu pavada, guļot malā. Spaniel vēsturē ir bijis gadījums, ka jāpārtrauc sacensības, jo uz klāja no komandas palikuši tikai trīs cilvēki, kuri var burāt.”

Pēteris ir pārliecināts, ka turpinās braukt ar Spaniel, un iesaka izmēģināt burāšanu katram, kuram ir interese.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Uz “Mākslas šķūni” pēc dāvanām

06:28
17.12.2025
10

Šķūnis Pētera Rozenberga Cēsu pilsētas Mākslas skolas    pagalmā nedēļas nogalē bija izgaismots, skanēja mūzika un piesaistīja ikviena garāmgājēja uzmanību. “Mums ir šķūnis, kuru var pārvērst par “Mākslas šķūni”,” saka pedagoģe, Ziemassvētku tirdziņa projekta vadītāja Ilma Strazdiņa. Te skolas audzēkņi agrāko gadu tieši tirdziņam    radītie darbi salikti kā izstādē, izgaismoti. Gleznas, zīmējumi, grafikas, keramika, […]

Jauniešu mājas popularizēšanai rada video

05:16
11.12.2025
92

Cēsīs daudzus gadus darbojas Jauniešu māja, kur jaunajiem cilvēkiem ir iespēja kopā saturīgi pavadīt brīvo laiku, kā arī izaicināt sevi, organizējot dažādus jauniešiem interesantus pasākumus. Jauniešu mājā darbojas arī 12. klases skolniece Annija Līce. Viņa bija aizdomājusies, kāpēc šo vietu neapmeklē vairāk jauniešu, kas tam varētu būt par iemeslu. Un, tā kā viņas vien­audžiem ikdienas […]

Pirmais Vidzemes reģiona konkurss pūšaminstrumentu spēlē

05:11
10.12.2025
127

Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolā (AKCMV) norisinājās pirmais Vidzemes reģiona mūzikas skolu audzēkņu konkurss pūšaminstrumentu spēlē “Wenden Wind”. Tajā piedalījās 43 dalībnieki no Vidzemes, tajā skaitā pieci no AKCMV un četri no Jaunpiebal­gas Mūzikas un mākslas skolas. Konkursa nosaukumā simboliski apvienots senais Cēsu pilsētas vārds “Wenden” un pū­šaminstrumentu starptautiskā skanējuma vārds “Wind”, akcentējot gan vietējo […]

Izmest ēdienu, kaitēt videi un radīt zaudējumus sev

05:55
04.12.2025
54

Todien Priekuļu pamatskolā valdīja liela rosība – notika diskusijas, sarunas, meistarklases – , un  viss tikai par pārtiku. Gan to, ko ēdam un neapēdam, bet izmetam atkritumos, gan kā to izmantot ilgāk. Priekuļu pamatskolai ir ekoskolas statuss. Audzēkņi arī ikdienā izzina un cenšas ievērot videi draudzīgas dzīves pamatus. “Skolā ir nopietna pieeja videi un ilgtspējīgiem […]

"Draudzīgie" – skola, kur mācās skolēni un skolotāji

05:51
02.12.2025
193

“Druva” ar Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas (DACVĢ) direktoru Oskaru Kaulēnu un direktora vietnieci izglītības jomā Līgu Piksi-Zvirbuli tiekas, lai runātu par skolas 35. jubileju, bet tieši šajās dienās skolas vadība saņēmusi vairākus apbalvojumus par veiksmīgu darbu. Skolas direktoram piešķirta Cēsu novada pašvaldības “Gada balva izglītībā” kategorijā “Vadītājs-līderis”, bet pēc sarunas uzzinām, ka L. Pikse-Zvirbule […]

Plāceņi un ievārījums no miziņām

05:04
30.10.2025
140

Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma (VTDT) audzēkņi līdzdarbojas Cēsu novada pašvaldības iniciatīvai “Dalies ar pārtiku Cēsu novadā”. Lai Cēsu novadniekos iedzīvinātu apzinātu un arī apzinīgāku attieksmi pret pārtikas atkritumiem, nupat tautā laisto tālruņu lietotni “Whatsapp” un sociālā medija “Facebook” kontu produktu bezmaksas apmaiņai iecerēts papildināt arī ar studentu pārbaudītām ēdienu receptēm, kur sastāvdaļās ir visiem […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
31
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
29
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
42
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
44
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
42
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi