Jaunā māmiņa Agnese Gaidelione kopā ar dēliņu Aleksi, vīru Andri, runčuku Muri un suņu puiku Talismanu par savām mājām sauc Cēsis. Par to viņiem visiem ir liels prieks. Piesakoties Aleksim, tobrīd topošā mamma Agnese studēja Rīgas Stradiņa universitātes Tiesību zinātņu fakultātē. Tā kā Agnese ir mērķtiecīga un pietiekami pārliecināta par sevi, tad bija skaidrs, ka studijas tiks pabeigtas. “Maģistra darba rakstīšanas laiks sakrita ar laiku, kad man bija vislielākais puncis. Bet es ļoti novērtēju to, ka šobrīd komunikācija ar pasniedzējiem lielākoties var notikt arī attālināti un man nebija bieži jābrauc uz Rīgu. Tomēr, kad bērniņš bija tikko piedzimis, kopā braucām gan darbu iesniegt, gan aizstāvēt,” stāsta Agnese, kura ir pārliecināta, ka, pareizi plānojot laiku, viss ir izdarāms: “Protams, prioritāte ir bērniņš, kuram mamma ir visa pasaule. Bet tajā pašā laikā apzinos, ka man ir pienākumi un termiņi, kas jāievēro. Tagad, kad tam visam esmu izgājusi cauri, varu atviegloti uzelpot un uzsist sev uz pleca par labi padarītu darbu.”
Grūtniecības laiks Agnesei bijis skaists un viegls. Par dzemdību vietu māmiņa izvēlējusies tieši Cēsu klīniku un Alekša piedzimšanu atceras kā grūtu, bet skaistu notikumu: “Laikā, kad gatavojos dzemdēt, notika dažādas pārrunas par Cēsu slimnīcas turpmāko darbību. To varēja izjust arī personāla attieksmē, tomēr kopumā ar visu esmu apmierināta. Man galvenais bija vīra klātbūtne, un to es saņēmu.” Tagad mazajam Aleksim ir seši mēneši un jaunā ģimene pievērš lielāku uzmanību tam, kādas iespējas pilsēta piedāvā ģimenēm ar bērniem: “Man ļoti patīk Cēsu infrastruktūra. Tā kā katru dienu dodos garās pastaigās, man ir svarīgi, lai visur ērti varētu tikt gan ar bērnu ratiņiem, gan suni. Šobrīd par mūsu pastaigu vietu esmu izvēlējusies Pētera ielu. Šeit vienmēr viss ir sakopts, un arī ziemā man nav jāsatraucas, jo viss ir notīrīts un nokaisīts. Pietrūkst vien iekārtotas gājēju ietves Rīgas ielas beigu daļā līdz Pētera ielai, jo šo posmu iecienījuši ne tikai gājēji un nūjotāji, bet arī skrējēji un riteņbraucēji. Tāpat lielu uzmanību esmu sākusi pievērst tam, kādas aktivitātes tiek piedāvātas māmiņām ar bērniem, un esmu patīkami pārsteigta, ka Cēsīs ir vairākas bēbīšu un mazuļu skoliņas. Atliek vien izvēlēties! Mēs apmeklējam bēbīšu skoliņu Cēsu Bērnu un jauniešu centrā. Tā ir lieliska iespēja izrauties no ikdienas, satikt citas mammas un dalīties pieredzē. Arī bērnam tas ir jauks piedzīvojums, jo ir iespēja redzēt un iepazīt līdzīga vecuma mazuļus. Tas, kā man Cēsīs pietrūkst, ir vairāk pieejamu un sakārtotu bērnu laukumiņu. Laukumiņš centrā pie Maija parka ir ļoti jauks, par to tiek domāts, bet es būtu priecīga, ja šādu vietu būtu vairāk.”
Lai arī patlaban Agnese ikdienu pavada mājās ar mazuli, ir sākta arī nākotnes plānu kalšana: “Pēc bērna kopšanas atvaļinājuma atgriezīšos darbā Rīgā. Tā kā man ir diezgan specifiska profesija, tad Cēsu tuvumā nesaredzu karjeras izaugsmes iespējas. Tomēr es nesatraucos par braukšanu katru dienu no Cēsīm uz Rīgu un atpakaļ. Līdz galvaspilsētai ar vilcienu var nokļūt ātri un ērti. Turklāt laiku ceļā var pavadīt lietderīgi. Es, piemēram, klausījos audio grāmatas un studēju profesionālo literatūru.”
Taču pagaidām Agneses ikdiena paiet rūpēs par mazulīti un mājas soli, tādēļ jaunā māmiņa ļoti novērtē katru mīļu brīdi, kuru var veltīt sev: “Labi, ka blakus ir cilvēki, kuri palīdz. Man ar vīru ir ļoti veicies. Viņš aktīvi iesaistās gan bērna aprūpē, gan rotaļās, gan dodas pastaigāties. Katra mamma nepārtraukti atrodas došanas režīmā, tādēļ ik pa laikam nepieciešams atgūt spēkus un enerģiju. Es to daru nūjojot, lasot grāmatu vai nododoties savam vaļaspriekam – mazuļu lacīšu (priekšautiņu) izgatavošanai. Vēl man patīk palutināt savus mīļos ar pašas gatavotu maltīti.” Agnese ir laimīga, ka par ģimenes dzīvesvietu kļuvušas Cēsis, jo šeit laiku iespējams pavadīt patīkami un kvalitatīvi.
Komentāri