Drabešu pagasta atpūtas bāzē “Apneri” norisinās vasaras nometne “Pie Sprīdīša”, kura pulcē ārzemju latviešu ģimeņu bērnus ar mērķi nostiprināt un uzlabot latviešu valodas zināšanas. Šai nometnei, kas notiek no 23. līdz 31 jūlijam, savu artavu sniedza arī “Druva”. Korektore, pēc profesijas filoloģe, Sandra Trēziņa ar bērniem spēlēja dažādas spēles, runāja daiļskanīgā latviešu valodā, iepazīstināja bērnus ar latviešu tautasdziesmām, reizē pārbaudot viņu izpratni un atjautību, runāja par to, kas tad īsti ir Sprīdītis, kāpēc viņš ir populārs un nozīmīgs tēls latviešiem. Sprīdītis vedina domāt, ka mazs cinītis gāž lielus vezumus, šo tēlu var salīdzināt arī ar latviešu valodu- maza, bet ārkārtīgi nozīmīga latviešiem. Sandra rosināja bērnus domāt, dalīties citam ar citu pieredzē, kā vieglāk iemācīties vecāku dzimto valodu, un iepazīstināja bērnus ar datiem, cik cilvēku runā latviski un cik tas ir maz, salīdzinot ar valstīm, no kurām bērni ieradušies. “Bērni ir ļoti aktīvi, atsaucīgi, līdzdarboties griboši. Lielākā daļa nometnes dalībnieku ir atvērti un zinoši, ņemot vērā, ka latviešu valodas zināšanu līmenis ir dažāds. Galvenais, ka bērni nebaidās runāt, ja arī valodas prasmes vēl nav ļoti labas, bet mācās un pilnveido tās,” ar iespaidiem par dažāda vecuma bērniem vadītajām nodarbībām dalās Sandra Trēzi-ņa.
Nometnē “Pie Sprīdīša” ne pirmo vasaru uzņem latviešu ģimeņu bērnus no citām valstīm, Sabiedrības integrācijas fonda atbalsts piesaistīts ceturto reizi. Mērķis ir dot iespēju ārzemju latviešu bērniem nostiprināt latviešu valodas prasmes, uzzināt ko vairāk par Latvijas kultūru, tradīcijām, lai nākotnē, iespējams, atgrieztos Latvijā.
Šogad pirmo reizi nometnē “Pie Sprīdīša” bērnu no ārzemju latviešu ģimenēm ir vairāk nekā bērnu, kas dzīvo Latvijā. Nometnē ir 40 dalībnieku vecumā no septiņiem līdz 14 gadiem, to skaitā 22 bērni no Islandes, Amerikas, Norvēģijas, Beļģijas, Īrijas, Anglijas, Vācijas, Krievijas, Turcijas un Grieķijas. “Ārzemēs dzīvojošie bērni ļoti vēlas savā starpā runāt angliski, franciski. Tad viņiem saku, ka Latvija un vecāki jūs šeit ir aicinājuši būt, lai jūs mācītos, nostiprinātu savas latviešu valodas zināšanas, iemācītos kādu latviešu dziesmu. Šeit izmantojiet iespēju runāt latviski ar latviešu bērniem, nedziedi angliski, dziedi latviski. Es mudinu viņus aizvest kaut ko par piemiņu no Latvijas uz savām mājām ārpus šīs zemes,” stāsta nometnes organizators Aleksandrs Kalvāns. “Pirmajās dienās bērniem ir grūti. Bērni vēlas zvanīt vecākiem, kuru viņiem pietrūkst, bet esam vienojušies, ka viņu tālruņi atrodas pie nometnes organizatoriem. Taču nometnes pēdējā dienā bērni šķiras ar asarām acīs un vēlas pagarināt nometnes laiku,” stāsta Aleksandrs un atzīst, ka vecāki arī paši zvana un vēlas runāt ar saviem bērniem, bet tajā laikā viņu atvases ir aizrāvušās ar dažādām aktivitātēm, čalošanu ar draugiem un citām interesantām lietām, ka sarunām ar vecākiem nemaz nav laika.
Aktivitāšu nometnē patiesi netrūkst. Pirmajā dienā bērnus iepazīstināja ar dažāda veida drošības noteikumiem, kā arī viņi pavadīja dienu kopā ar Ivaru Bahmani, kurš šajā pašā nometnē piedalījās pirms 20 gadiem. Ivars kopā ar bērniem gatavoja un šāva raķetes, tomēr visinteresantākais bija fakts, ka vislabākās raķetes, kuras uzlidoja teju 20 metru augstumā, uztaisīja meitenes. Aleksandrs smej, ka latviešu meitenes būs jāsauc palīgā tad, kad Latvijā tiks būvēts raķešu centrs. “Kopā ar bērniem veicam arī dažādus apkārtnes labiekārtošanas darbus- līdzinām ceļus, zāģējam un krāmējam malku pirtiņai un krāsnij virtuvē, meitenes lasa upenes saldajam ēdienam. Savukārt latviešu valodas apguve tiek veicināta ar dažādām nodarbībām, piemēram, ar stāstījumiem par daiļskanīgo latviešu valodu, tautas dejas pamatprasmju mācīšanu, lekcijām par latviešu valodu, žargoniem utt.
Bērniem patīk veikt nakts trases šķēršļu joslas. Katru rītu ir rīta rosme, pēc tās dodas peldēt, iet pirtiņā, uzkopj namiņus, pēc brokastīm mazgā traukus, makšķerē,” par neskaitāmajām nometnes aktivitātēm stāsta Aleksandrs un papildina, ka pie nodarbēm pieskaitāma arī šaušana ar loku un pneimatisko ieroci. Bērnus iepazīstina ar svarīgākajiem notikumiem Latvijas vēsturē, viņi dodas ekskursijās, piemēram, uz Melānijas Vanagas muzeju, nacionālo partizānu atjaunoto bunkuru Amatas krastā. Pie bērniem brauc arī ciemiņi, piemēram, Valsts kancelejas direktors Mārtiņš Krieviņš bērniem stāstīja par to, kā tiek pārvaldīta Latvijas valsts. Bērniem šī lekcija bija ļoti interesanta, pēc tās sekoja virkne jautājumu, āķīgākais no tiem bija: “Kāpēc Rīga kļuva par Latvijas galvaspilsētu?”. Kādā no nometnes dienām pie dalībniekiem dosies arī darbinieki no Vidzemes reģionālās policijas pārvaldes, kuri stāstīs par drošību uz ielas, jaunbūvēs, mežā un saskarsmē ar nepazīstamiem cilvēkiem. Savukārt pēdējā nometnes dienā paredzēts koncerts ar muzikāliem priekšnesumiem, dejām un citiem bērnu sagatavotiem priekšnesumiem.
Katram bērnam būs, ko paņemt līdzi no šīs nometnes un piemiņā no Latvijas. “Mums ir sarūpētas daudz un interesantas balvas bērniem- Nacionālo bruņoto spēku komandiera ģenereālleitnanta Raimonda Graubes iedota balva. Divas grāmatas par bruņoto spēku kauju karogiem, galvas lukturīši, grāmatas ar Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa parakstu tiks pasniegtas bērniem, kuri parādījuši labākos rezultātus nometnes laikā. Katrs dalībnieks no nometnes aizbrauks ar Aizsardzības ministra Raimonda Bergmaņa sagādātiem suvenīriem- pildspalvu ar Aizsardzības ministrijas emblēmu un magnētiņu ar humoristisku karavīra attēlu. Patriotisku sajūtu veicinot, bērni saņems Latvijas karoga piespraudīti un grāmatu par deviņiem Latvijas Valsts prezidentiem,” ar plašo dāvanu klāstu iepazīstina nometnes “Pie Sprīdīša” vadītājs Aleksandrs Kalvāns.
Nometnes organizatoriem ir liela pieredze. Aleksandrs Kalvāns teic: “Mūsu nometne ir visvecākā Latvijā, neviena bērnu vasaras nometne 22 gadus nav pastāvējusi. Kādreiz skaitīju, biju saskaitījis 5,3 tūkstošus bērnu, kas pie mums pavadījuši vasaras, bet tad pārstāju rēķināt. Nometnē bijuši bērni no dažādām sociālajām grupām, ar dažādiem raksturiem, bet visi bijuši ļoti labi.”
Komentāri