Pārgaujas novada Straupes pagastā, medību sporta un atpūtas bāzē “Mārkulīči”, 46 jaunieši mācījās zinības medniecībā. Nometne ar medību ievirzi „Vanaga acs” “Mārkulīčos” notiek jau vienpadsmito gadu. Aizvadītajā nedēļā dalībnieki apguva: drošu medību šaušanu, šaušanu ar loku, makšķerēšanas un orientēšanās iemaņas, izzināja trofeju gatavošanas pamatus, medību suņu apmācību metodes, iepazina dažādas pīļu sugas, mācījās izdzīt medību mastu un citas zinības.
Vilnis Jaunzems, Straupes mednieku un makšķernieku biedrības “Mārkulīči” priekšsēdētājs, vēsta, ka nometnē piedalās jaunieši vecumā no 12 līdz 18 gadiem. “Divpadsmit gadi ir vecums, kad bērns saskaņā ar likumu drīkst šaut ar garstobra ieroci. Nozīme arī augumam, jo mazāks bērns, jo grūtāk noturēt ieroci,” skaidro V.Jaunzems.
Viena no nometnes pamatidejām ir cilvēka satuvināšana ar dabu. “Nometnē cenšamies jauniešiem iemācīt, ka viss, kas ir dabā, ir dzīvs un zaļš, tāpēc pret to jāattiecas ar cieņu. Ar jauniešiem vieglāk strādāt, viņi vēlas sadarboties, uzticas mūsu zināšanām, prasmēm un pieredzei,” saka V. Jaunzems, piebilstot, ka visgrūtāk pārmācīt “vecos bukus”, kuriem šķiet, ka viņi visu jau zina un māk.
Nometnes dalībnieki atzīst, ka medību azarts slēpjas procesā. Dzīvnieka nogalināšanas akts ir pēdējā vietā, tomēr, ja citādi nevar, tad dzīvnieks jānomedī pareizi un ar cieņu, tāpēc liela nozīme esot šaušanas prasmēm.
“Diemžēl joprojām atrodas pa medniekam, kas iet uz mežu tikai nošaut. Domāju, kad “Vanaga acs” dalībnieki paaugsies, viņi pret dabu un savu mednieka lomu izturēsies ar daudz lielāku atbildību, nekā tas pieredzēts līdz šim. Topošie mednieki tieksies uz kvalitāti un augstu līmeni. Medniecībā gaidāmas pārmaiņas,” domā V. Jaunzems, piemetinot, ka “Vanaga acs” dalībnieki būs labs piemērs pārējiem. Pirms doties mežā ar ieroci, medniekam nākas daudz izzināt, apgūt un arī maksāt: “Tikai tad, kad apgūti pamati, daudz laika pavadīts šaušanas kursos, var medīt dzīvnieku un izdarīt to skaisti.”
Savs redzējums par medībām arī septiņpadsmitgadīgajai Sandai Upeniecei no Aizputes: “Šis ir mans trešais dalības gads. Patīk, ka “Vanaga acī” pulcējas jaunieši ar līdzīgām interesēm. Esmu aktīva medniece, un paldies maniem vecākiem par šo ievirzi. Medības dod iespēju būt dabā, vērot, ieklausīties, jo jebkura skaņa mežā ir interesanta. Ikvienam medniekam rūpīgi jāvēro daba un jāizdara secinājumi. Pati uz medībām raugos kā uz nepieciešamību, jo dažu sugu populācija jākontrolē, būs slikti, ja, piemēram, vilku savairosies par daudz, taču tas nebūt nav primārais, kāpēc dodos medībās. Man vienkārši patīk būt dabā!
Nesen nokārtoju eksāmenu, ieguvu mednieka apliecību, tagad jāgaida pilngadība, lai drīkstu turēt ieroci un medībās doties viena. Eksāmena jautājumi nav tie grūtākie, tomēr mācīšanās ir laikietilpīga un prasa piepūli. “Vanaga acs” dod ieskatu šajā procesā, te ir lekcijas par medniecību, teorija un prakse. Daudzi dalībnieki iemācījās atbildīgi izturēties pret ieroci, citi spēra pirmos soļus šaušanā.”
Trīspadsmit gadus vecais Ričards Ralfs Vīksniņš dzīvo Augšlīgatnē. Nometnē viņu pieteicis tētis. Zēnam jau zināma pieredze medībās apgūta. “Tas ir labs veids, kā pavadīt laiku kopā ar tēti. Šajā nometnē visvērtīgākās bija šaušanas mācības un lekcijas, kā pazīt pīles. Man patīk pīļu medības, jo tajās jābūt zibenīgai reakcijai. Nometnē esam sadraudzējušies. Jau tagad ar draugiem vienojāmies, ka nākamgad tiksimies atkal ,” saka Ričards Ralfs.
Komentāri