Selga Skrastiņa Mārsnēnos ir dzimusi, augusi, pavadījusi bērnību un skolas gadus, kuru laikā arī iepazīts nākamais vīrs. Tagad gan viņa dzīvo Liepā, bet regulāri brauc uz Mārsnēniem, lai ne tikai apciemotu māsu un vecākus, bet arī strādāt. Viņa vada jauniešu centru “Tramplīns” un rīko vietējiem jauniešiem dažādus pasākumus.
Sākot salīdzināt jauniešu iespējas tagad un pašas atmiņas par skolas laiku Mārsnēnos, Selga secina – iespējas pavadīt laiku, sevi attīstīt un arī izklaidēties nu ir krietni lielākas, taču viņa uzsver arī gandarījumu par jauniešu spēju šīs izdevības arī lietderīgi piepildīt. “Manā bērnībā mūsu, jauno mārsnēniešu, dzīves centrālā vieta bija skola, tagad to daudz atsver iespējas ārpus skolas,” stāsta Selga, noliedzot, ka Mārsnēnos jaunieši būtu pārņemti tikai ar virtuālo pasauli un vairs nepavadītu aktīvu laiku ārā. “Vismaz tie jaunieši, ar kuriem man sanāk tikties Mārsnēnos, pie ekrāniem nesēž,” ar pārliecību teic “Tramplīna” vadītāja. “Tramplīnā” aktīvi darbojas 15-20 jaunieši, regulāri apmeklē centru un piedalās pasākumu organizēšanā.
“Lielākoties visi šie jaunieši dzīvo viensētās, līdz ar to attālums līdz jauniešu centram reizēm mēdz būt šķērslis biežākam kontaktam, jo ne vienmēr, it īpaši ziemās, vecāki bērnus var izvadāt uz kārtējo tikšanos. Vasarā gan vieglāk, tad braucam ar velosipēdiem, esam mobilāki,” stāsta centra vadītāja, vienlaikus slavējot vecākus par visai lielu izrādīto ieinteresētību un atsaucību līdzšinējām jauniešu aktivitātēm. Reizēm pat jauniešiem ieplānotie notikumi pārvēršoties par lielu ģimeņu pasākumu.
Selga apliecina, ka viņai Mārsnēnos patiktu dzīvot, bet dzīve iegrozījusies uz Liepas pusi. “Ja vien tos ceļus sakārtos, bet tas, cik saprotu, pamazām tiek risināts,” teic Selga, šausminoties, ka vietumis Mārsnēnos jābrauc pat lēnāk par 20 kilometriem stundā, lai neciestu auto. Pēc viņas teiktā, šis arī nereti bijis traucēklis sabiedriskajiem notikumiem, jo, piemēram, lektori vai pasniedzēji nevēlas braukt uz Mārsnēniem tieši bēdīgā stāvoklī esošā ceļa dēļ.
Komentāri