Sestdiena, 23. novembris
Vārda dienas: Zigrīda, Zigfrīda, Zigrīds

Ai, bailes, bailes…

Druva
00:00
13.01.2007
6

Domāju, nevienam nav sveša baiļu sajūta. Kādam tās ir bailes no tumsas vai negaisa, citam no čūskām vai zirnekļiem. Domājot par šo tēmu, devos pie psiholoģes un psihoterapeites Ingas Jurševskas un sapratām, ka temats ir tik ļoti plašs, ka nav izrunājams vien nelielā rubrikā.

Psiholoģe stāsta, ka bailes ir pierastākais jēdziens, ko ikdienā dzirdam un lietojam. Taču atkarībā no baiļu stipruma tās var iedalīt trīs pamatkategorijās.

“Visvieglākā forma varētu būt nedrošība, kad kādā situācijā jūtamies ne tik pārliecināti, komfortabli un droši par sevi. Bailes varētu būt nedaudz stiprāks nosaukums šim emocionālajam stāvoklim. Taču pavisam spēcīga baiļu forma ir fobija, kas psiholoģijā tiek skaidrota kā nepamatotas un pastāvīgas bailes no dažādiem ārējiem apstākļiem, kas var būt visdažādākie. Dzirdēts un filmās redzēts, ka cilvēkiem mēdz būt spēcīgas bailes no augstuma, slēgtām telpām vai publiskām vietām,” stāsta psiholoģe un piebilst, ka izjust bailes ir dabiski. Tas ir viens no cilvēka emocionālajiem stāvokļiem. Neviens negrib pieredzēt neveiksmes vai publiski izgāzties. Taču iztēle bieži vien uzbur visdažādākās ainas, kā pa-klūpam, sākam raustīt valodu, eksāmenā nespējam atsaukt atmiņā zināmo vai atgadās vēl kas cits.

Jautāta, vai no bailēm ir iespējams tikt vaļā, psiholoģe atbild apstiprinoši.

“Kā jebkurš emocionāls stāvoklis, arī šis padodas ārstēšanai. Protams, katrs cilvēks ir citāds. Mūsu nedrošības, baiļu vai fobiju saknes un ilgums arī ir atšķirīgi. Bailes var ārstēt ar psiholoģiskām metodēm vai atsevišķos gadījumos – arī medikamentozi,” stāsta I.Jurševska.

Sarunas laikā aizskārām arī nāves bailes, kuras dažkārt cilvēki izjūt, piemēram, pēc auto negadījumiem. Psiholoģe uzsver, ka tā ir ļoti dabiska organisma aizsargreakcija uz šādām traumatiskām situācijām.

“Ikviens, kurš piedzīvojis kādu negadījumu, pirmo laiku, sastopoties ar līdzīgām situācijām, sevī izjūt pastiprinātas bailes. Tas ir dabisks stāvoklis, kurā cilvēkam ļoti nepieciešams atbalsts, lai visu mūžu nepaliktu, piemēram, par kājāmgājēju un saņemtu dūšu atkal sēsties automašīnā. Cilvēkam parasti ir sajūta, ka jātiek kaut kam pāri, bet, lai tiktu pāri šai baiļu sajūtai, nepieciešamas trīs lietas. Pirmkārt, apkārtējo cilvēku atbalsts un izpratne. Otrkārt, laiks. Kādreiz ir dzirdēts teiciens, ka laiks dziedē. Manuprāt, laiks ne tik daudz dziedē, kā ļauj iegūt jaunu pieredzi un apstiprinājumu tam, ka ne jau katru dienu ar mani atgadās kaut kas ļauns. Šī jaunā pieredze parasti liek bailēm un domām par negadījumu aizvirzīties otrajā plānā. Treškārt, svarīgi ir domāt par notikušo, ja iespējams, arī pārrunāt ar kādu. Pārdzīvojumu brīžos nereti mēs paši nespējam ieraudzīt visus apstākļus un sakarības, kas likuši notikt nelaimei. Runājot ar citiem, mēs varam gūt plašāku priekšstatu par notikušo, objektīvāk to izvērtēt un neiegrimt sevis vainošanā. Būtu labi atturēties no tādām akmenī iecirstām domām, ka biju to pelnījis, tas bija sods par kaut ko… Drīzāk pašam jāizspriež, kā tas notika, kādi apstākļi to veicināja, kur bija un kur nebija paša vaina. Tikai pārdomājot un izvērtējot, var gūt pieredzi, lai neļautu līdzīgiem notikumiem atkārtoties,” skaidro psiholoģe I.Jurševska.

Jautāta, kādā situācijā cilvēkam būtu jāmeklē speciālista palīdzība, psiholoģe atbild: “Ja pagājušas viena līdz divas nedēļas kopš negadījuma un naktīs vēl joprojām nevar gulēt, rādās murgi un acu priekšā ir negadījuma situācija. Ja īsti nav apetītes un joprojām negribas nevienu satikt. Vai gluži pretēji – ir paniskas bailes palikt vienam pašam. Ja nemiers neatstāj ne uz brīdi, tad ir vērts vērsties pie speciālista – psihologa, psihoterapeita vai ārsta,” domās dalās I.Jurševska.

Sarunas laikā aizskārām vēl kādu tēmu. Proti, situāciju, kad vecāki biedē bērnus ar dažādiem pasaku tēliem vai reāliem cilvēkiem.

“Ir priekšstats, ka bērns līdz divu gadu vecumam, ja audzis drošā ģimenes gaisotnē, bailes neizjūt. Var kāpt augstu un nebaidās, jo viņam nav pieredzes, kā ir, kad kritīs un sāpēs. Savukārt, bērna attīstības gaitā, attīstoties fantāzijai, bez īpašas biedēšanas attīstās arī baiļu izjūta. Arī vecāki var piepalīdzēt baiļu attīstīšanai bērnos. Brīžos, kad paši jūtas bezspēcīgi un nevar no bērna panākt vēlamo, vecāki dažkārt ņem talkā biedēkļus. Biedē ar pasaku tēliem, arī ar policistiem un dakteriem. Bet tad jārēķinās, ja kādreiz bērnam nāksies sastapties ar to pašu dakteri, viņš baidīsies ne tikai no potes, bet arī paša daktera,” stāsta psiholoģe un turpina: “Kādreiz baidāmies arī kaut ko teikt kolēģiem vai tuviem cilvēkiem, domājot, ka to nesakām, lai viņus saudzētu. Bet tā ir tikai daļa no patiesības. Otra – kā pats tikšu galā ar otra cilvēka reakciju – dusmām, asarām, varbūt atraidījumu. Patiesībā, kaut ko svarīgu nepasakot, es saudzēju ne tikai sarunu partneri, bet arī sevi, lai paglābtos no pārdzīvojumiem, ar ko pašam nāksies tikt galā,” atzīst psiholoģe.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Mācību tirdziņā – tikai pašradītas preces

07:06
22.11.2024
12

Tirdziņi mācību iestādēs tradicionāli saistās ar Miķeļdienas atzīmēšanu, bet šogad tirgošanās ar pašu veikumiem nereti notika, atzīmējot Mārtiņdienu. Arī Skujenes pamatskolā skolēniem bija iespēja parādīt citiem savas ģimenes sagatavoto. “Esam neliela lauku skoliņa, visi audzēkņi bija aicināti piedalīties Mārtiņdienas gadatirgū, bet skolas “Junior Achievement” pulciņa dalībniekiem bija jāprezentē savi uzņēmumi,” par aizvadīto tirgošanos pastāsta uzņēmējdarbības […]

Jaunieši pagatavo svētku maltīti senioriem

00:00
22.11.2024
34
1

124 seniori Cēsu novadā Lāčplēša dienā saņēma siltu svētku maltīti. Pusdienas Smiltenes tehnikuma jaunieši un “Latvijas Samariešu apvienības” aprūpētāji piegādāja visiem senioriem, kuri novadā saņem pakalpojumu “Aprūpe mājās”. “Senioru emocijas, prieku, laimi, sajūsmu un pateicību nav iespējams aprakstīt,” “Dru­vai” teic Dana Laicāne, vecākā aprūpētāja Cēsu un Valmieras novadā. “Lai gan bijām pieteikuši, ka viņi saņems […]

Jaunais pianists Gustavs uzstājas starptautiskas balvas atklāšanā

06:20
12.11.2024
63

Starptautiskā projekta mūzikas, mākslas, zinātnes un arhitektūras jomā “Baltijas Balva/Baltic Awards” prezentācijā Nacionālajā operā ar priekšnesumiem uzstājās jaunie, talantīgie mūziķi, konkursa “Ineses Galantes talanti” laureāti, viņu vidū arī desmit gadus jaunais cēsnieks, pianists Gustavs Kalējs. “Baltijas Balva/Baltic Awards” ir jauns Ineses Galantes fonda projekts, kas tiek īstenots sadarbībā ar trīs Baltijas valstu sabiedriskajām un izglītības […]

Svarīga skolēniem droša un atbalstoša vide

07:39
08.11.2024
93

Vecpiebalgas vidusskolā jau vairākus gadus darbojas speciālistu komanda, kas nodrošina pedagoģisku, psiholoģisku un sociālu atbalstu skolēniem, viņu ģimenēm un pedagogiem. Atbalsta komanda, kurā ir skolas vadības pārstāvis, sociālais pedagogs, speciālais pedagogs un logopēds, palīdz mācību iestādē nodrošināt emocionāli un fiziski drošu vidi. Tomēr arī izaicinājumu ir daudz. “Druvas” sarunā ar skolas sociālo pedagogu, KiVa prog­rammas […]

Drošās velobraukšanas mācības. Vai skolas tās īsteno?

10:30
04.11.2024
33

Veselīgs dzīvesveids kļuvis par vienu no aktuālajām tēmām arī skolu vidē, tostarp fizisko aktivitāšu nozīmīgums cilvēka ikdienā. Bērni un jaunieši tiek aicināti uz skolu doties ar velosipēdiem, tomēr, lai prastu labi pārvietoties pa ielām un iespējami izvairītos no jebkādiem negadījumiem, katram velobraucējam būtu jāpārzina satiksmes noteikumi un jāapgūst vajadzīgās prasmes. Cēsu novada pašvaldības Izglītības pārvaldes […]

Profesors novērtē jaunos talantus

10:29
01.11.2024
60

Trīs dienas Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolā  meistarklases vadīja Gdaņskas mūzikas akadēmijas alta spēles profesors Kšištofs Komendareks-Timendorfs. “Tā kā vidusskola ir reģionālais metodiskais centrs, aicinājām arī audzēkņus no Vidzemes mūzikas skolām un citām vidusskolām. Meistarklasēs piedalījās ne tikai vidzemnieki, arī jaunie mūziķi no Ventspils, Ādažiem, Rīgas. Katram tā bija lieliska iespēja papildināt savas muzikālās prasmes,” […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
49
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
16
14
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
32
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi