Trešdiena, 17. decembris
Vārda dienas: Alvīne

Ai, bailes, bailes…

Druva
00:00
13.01.2007
11

Domāju, nevienam nav sveša baiļu sajūta. Kādam tās ir bailes no tumsas vai negaisa, citam no čūskām vai zirnekļiem. Domājot par šo tēmu, devos pie psiholoģes un psihoterapeites Ingas Jurševskas un sapratām, ka temats ir tik ļoti plašs, ka nav izrunājams vien nelielā rubrikā.

Psiholoģe stāsta, ka bailes ir pierastākais jēdziens, ko ikdienā dzirdam un lietojam. Taču atkarībā no baiļu stipruma tās var iedalīt trīs pamatkategorijās.

“Visvieglākā forma varētu būt nedrošība, kad kādā situācijā jūtamies ne tik pārliecināti, komfortabli un droši par sevi. Bailes varētu būt nedaudz stiprāks nosaukums šim emocionālajam stāvoklim. Taču pavisam spēcīga baiļu forma ir fobija, kas psiholoģijā tiek skaidrota kā nepamatotas un pastāvīgas bailes no dažādiem ārējiem apstākļiem, kas var būt visdažādākie. Dzirdēts un filmās redzēts, ka cilvēkiem mēdz būt spēcīgas bailes no augstuma, slēgtām telpām vai publiskām vietām,” stāsta psiholoģe un piebilst, ka izjust bailes ir dabiski. Tas ir viens no cilvēka emocionālajiem stāvokļiem. Neviens negrib pieredzēt neveiksmes vai publiski izgāzties. Taču iztēle bieži vien uzbur visdažādākās ainas, kā pa-klūpam, sākam raustīt valodu, eksāmenā nespējam atsaukt atmiņā zināmo vai atgadās vēl kas cits.

Jautāta, vai no bailēm ir iespējams tikt vaļā, psiholoģe atbild apstiprinoši.

“Kā jebkurš emocionāls stāvoklis, arī šis padodas ārstēšanai. Protams, katrs cilvēks ir citāds. Mūsu nedrošības, baiļu vai fobiju saknes un ilgums arī ir atšķirīgi. Bailes var ārstēt ar psiholoģiskām metodēm vai atsevišķos gadījumos – arī medikamentozi,” stāsta I.Jurševska.

Sarunas laikā aizskārām arī nāves bailes, kuras dažkārt cilvēki izjūt, piemēram, pēc auto negadījumiem. Psiholoģe uzsver, ka tā ir ļoti dabiska organisma aizsargreakcija uz šādām traumatiskām situācijām.

“Ikviens, kurš piedzīvojis kādu negadījumu, pirmo laiku, sastopoties ar līdzīgām situācijām, sevī izjūt pastiprinātas bailes. Tas ir dabisks stāvoklis, kurā cilvēkam ļoti nepieciešams atbalsts, lai visu mūžu nepaliktu, piemēram, par kājāmgājēju un saņemtu dūšu atkal sēsties automašīnā. Cilvēkam parasti ir sajūta, ka jātiek kaut kam pāri, bet, lai tiktu pāri šai baiļu sajūtai, nepieciešamas trīs lietas. Pirmkārt, apkārtējo cilvēku atbalsts un izpratne. Otrkārt, laiks. Kādreiz ir dzirdēts teiciens, ka laiks dziedē. Manuprāt, laiks ne tik daudz dziedē, kā ļauj iegūt jaunu pieredzi un apstiprinājumu tam, ka ne jau katru dienu ar mani atgadās kaut kas ļauns. Šī jaunā pieredze parasti liek bailēm un domām par negadījumu aizvirzīties otrajā plānā. Treškārt, svarīgi ir domāt par notikušo, ja iespējams, arī pārrunāt ar kādu. Pārdzīvojumu brīžos nereti mēs paši nespējam ieraudzīt visus apstākļus un sakarības, kas likuši notikt nelaimei. Runājot ar citiem, mēs varam gūt plašāku priekšstatu par notikušo, objektīvāk to izvērtēt un neiegrimt sevis vainošanā. Būtu labi atturēties no tādām akmenī iecirstām domām, ka biju to pelnījis, tas bija sods par kaut ko… Drīzāk pašam jāizspriež, kā tas notika, kādi apstākļi to veicināja, kur bija un kur nebija paša vaina. Tikai pārdomājot un izvērtējot, var gūt pieredzi, lai neļautu līdzīgiem notikumiem atkārtoties,” skaidro psiholoģe I.Jurševska.

Jautāta, kādā situācijā cilvēkam būtu jāmeklē speciālista palīdzība, psiholoģe atbild: “Ja pagājušas viena līdz divas nedēļas kopš negadījuma un naktīs vēl joprojām nevar gulēt, rādās murgi un acu priekšā ir negadījuma situācija. Ja īsti nav apetītes un joprojām negribas nevienu satikt. Vai gluži pretēji – ir paniskas bailes palikt vienam pašam. Ja nemiers neatstāj ne uz brīdi, tad ir vērts vērsties pie speciālista – psihologa, psihoterapeita vai ārsta,” domās dalās I.Jurševska.

Sarunas laikā aizskārām vēl kādu tēmu. Proti, situāciju, kad vecāki biedē bērnus ar dažādiem pasaku tēliem vai reāliem cilvēkiem.

“Ir priekšstats, ka bērns līdz divu gadu vecumam, ja audzis drošā ģimenes gaisotnē, bailes neizjūt. Var kāpt augstu un nebaidās, jo viņam nav pieredzes, kā ir, kad kritīs un sāpēs. Savukārt, bērna attīstības gaitā, attīstoties fantāzijai, bez īpašas biedēšanas attīstās arī baiļu izjūta. Arī vecāki var piepalīdzēt baiļu attīstīšanai bērnos. Brīžos, kad paši jūtas bezspēcīgi un nevar no bērna panākt vēlamo, vecāki dažkārt ņem talkā biedēkļus. Biedē ar pasaku tēliem, arī ar policistiem un dakteriem. Bet tad jārēķinās, ja kādreiz bērnam nāksies sastapties ar to pašu dakteri, viņš baidīsies ne tikai no potes, bet arī paša daktera,” stāsta psiholoģe un turpina: “Kādreiz baidāmies arī kaut ko teikt kolēģiem vai tuviem cilvēkiem, domājot, ka to nesakām, lai viņus saudzētu. Bet tā ir tikai daļa no patiesības. Otra – kā pats tikšu galā ar otra cilvēka reakciju – dusmām, asarām, varbūt atraidījumu. Patiesībā, kaut ko svarīgu nepasakot, es saudzēju ne tikai sarunu partneri, bet arī sevi, lai paglābtos no pārdzīvojumiem, ar ko pašam nāksies tikt galā,” atzīst psiholoģe.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Jauniešu mājas popularizēšanai rada video

05:16
11.12.2025
92

Cēsīs daudzus gadus darbojas Jauniešu māja, kur jaunajiem cilvēkiem ir iespēja kopā saturīgi pavadīt brīvo laiku, kā arī izaicināt sevi, organizējot dažādus jauniešiem interesantus pasākumus. Jauniešu mājā darbojas arī 12. klases skolniece Annija Līce. Viņa bija aizdomājusies, kāpēc šo vietu neapmeklē vairāk jauniešu, kas tam varētu būt par iemeslu. Un, tā kā viņas vien­audžiem ikdienas […]

Pirmais Vidzemes reģiona konkurss pūšaminstrumentu spēlē

05:11
10.12.2025
126

Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolā (AKCMV) norisinājās pirmais Vidzemes reģiona mūzikas skolu audzēkņu konkurss pūšaminstrumentu spēlē “Wenden Wind”. Tajā piedalījās 43 dalībnieki no Vidzemes, tajā skaitā pieci no AKCMV un četri no Jaunpiebal­gas Mūzikas un mākslas skolas. Konkursa nosaukumā simboliski apvienots senais Cēsu pilsētas vārds “Wenden” un pū­šaminstrumentu starptautiskā skanējuma vārds “Wind”, akcentējot gan vietējo […]

Izmest ēdienu, kaitēt videi un radīt zaudējumus sev

05:55
04.12.2025
54

Todien Priekuļu pamatskolā valdīja liela rosība – notika diskusijas, sarunas, meistarklases – , un  viss tikai par pārtiku. Gan to, ko ēdam un neapēdam, bet izmetam atkritumos, gan kā to izmantot ilgāk. Priekuļu pamatskolai ir ekoskolas statuss. Audzēkņi arī ikdienā izzina un cenšas ievērot videi draudzīgas dzīves pamatus. “Skolā ir nopietna pieeja videi un ilgtspējīgiem […]

"Draudzīgie" – skola, kur mācās skolēni un skolotāji

05:51
02.12.2025
193

“Druva” ar Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas (DACVĢ) direktoru Oskaru Kaulēnu un direktora vietnieci izglītības jomā Līgu Piksi-Zvirbuli tiekas, lai runātu par skolas 35. jubileju, bet tieši šajās dienās skolas vadība saņēmusi vairākus apbalvojumus par veiksmīgu darbu. Skolas direktoram piešķirta Cēsu novada pašvaldības “Gada balva izglītībā” kategorijā “Vadītājs-līderis”, bet pēc sarunas uzzinām, ka L. Pikse-Zvirbule […]

Plāceņi un ievārījums no miziņām

05:04
30.10.2025
140

Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma (VTDT) audzēkņi līdzdarbojas Cēsu novada pašvaldības iniciatīvai “Dalies ar pārtiku Cēsu novadā”. Lai Cēsu novadniekos iedzīvinātu apzinātu un arī apzinīgāku attieksmi pret pārtikas atkritumiem, nupat tautā laisto tālruņu lietotni “Whatsapp” un sociālā medija “Facebook” kontu produktu bezmaksas apmaiņai iecerēts papildināt arī ar studentu pārbaudītām ēdienu receptēm, kur sastāvdaļās ir visiem […]

Skolēni papildina dabas taku barības krājumus

06:03
29.10.2025
101

Cēsu 1.pamatskolas skolēni šoruden sagādā patīkamu pārsteigumu Līgatnes dabas takām. 5.-9.klašu audzēkņu komanda – Elza, Paula, Marta Amēlija un Toms – rosināja skolas biedrus gādāt pārtiku taku iemītniekiem, aicinot lasīt zīles un dalīties ģimenes dārza ražā. Elza, Paula, Marta Amēlija un Toms ar skolotājas Ingas Kraftes-Dambes atbalstu piedalījās skolēnu pašpārvalžu konkursā “Brīvprātīgo darbs skolas un […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
31
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
29
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
42
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
44
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
42
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi