Trešdiena, 17. decembris
Vārda dienas: Hilda, Teiksma

88 dienas Amerikā…

Druva
16:15
11.06.2015
19
Attels1 E1434031933251 2

Cik bieži gan pārņem sajūta, ka varētu visu nolikt pie malas un doties kaut kur prom… Atpūsties, uzkrāt spēkus vai nedaudz apstāties no ikdienas nemitīgās steigas. Tieši tā izdarīja cēsniece Ieva Zaharova ar draugu Kristiānu Rutkovski, kuri vienā dienā nolēma aiziet no darba un doties ceļojumā uz Ameriku. 

“Mēs ar Kristiānu pēdējos divus dzīves gadus strādājām labi atalgotās darbavietās, bet laikam jau pienāca brīdis, kad apjautām – esam pārāk jauni, lai strādātu tik labos darbos un sevi visu veltītu karjerai. Sen jau bija doma, ka gribētos nedaudz no visa atpūsties, kaut kur aizbraukt. Kādā dienā joka pēc nolēmām paskatīties, cik maksā biļetes uz Austrāliju vai Ameriku,” stāsta Ieva un bilst, ka avio biļetes uz ASV izrādījās tik lētas, ka viņi abi nedomājot tās iegādājās.

“Parasti visiem liekas, ka Amerika ir dārgs un nepiepildāms sapnis, taču biļete no Rīgas uz Ņujorku ar pārsēšanos Oslo maksāja tikai 160 eiro vienai personai. Tas laikam arī mums bija lielākais grūdiens idejai, ka jābrauc. Atpakaļ no Sanfrancisko uz Rīgu biļeti pirkām par apmēram 200 eiro,” stāsta Kristiāns, sakot, ka ceļojumā abi devās tikai ar divām mugursomām, bet izrādījās, ka arī tajās var salikt tik daudz, ka viss nemaz nav nepieciešams.

Ieva smaidot teic, ka viņai līdzi bija pat augstpapēžu kurpes, vairākas kleitiņas, nemaz nerunājot par krekliem, džemperiem, biksēm, šortiem un pat segu.
“Kad biļetes nopirkām, mums bija tieši divi mēneši, lai draugiem, ģimenei un arī darbavietai paziņotu jaunumus. Kā prasa likumdošana, darbā uzrakstījām atlūgumus, mēnesi nostrādājām un sākām gatavoties ceļojumam, lai Amerikā nebūtu pavisam baltas lapas. Taču nebija arī tā, ka mums būtu izplānota katra ceļojuma diena. Kopumā bijām apjautuši, ko vēlamies redzēt un apceļot, bet braucām, īsti nezinot, kur un kā dzīvosim. Tikai pirmajai dienai bijām sameklējuši viesnīcu, bet kopumā šajos trīs mēnešos viesnīcās nakšņojām vien kādas trīs reizes,” stāsta Ieva un abi ar Kristiānu aizrautīgi dalās piedzīvojumos.

Nenoliedzami, jauniešiem sākumā talkā nāca koučsērfings jeb, latviski tulkojot, dīvānsērfošana, kas nozīmē, ka ir cilvēki, kuri labprāt uz vienu vai vairākām naktīm ir gatavi savās mājās izmitināt ceļotājus. Tāpat daudzos gadījumos Ieva ar Kristiānu mitinājās pie cilvēkiem, kurus sastapa uz ielas, sabiedriskajā transportā vai kādā ēstuvē.

“Amerikāņi ir ļoti draudzīgi un pretimnākoši. Viņi smaidīja, uzsāka sarunu un lielākoties vienmēr prasīja, ko mēs Amerikā darām, kurp dodamies, kur apmetīsimies. Vajadzēja tikai pateikt, ka mums īsti nav plānu, kur konkrētajā naktī nakšņot, kā saņēmām ielūgumu. Iemācījāmies ātri vien ļauties dienai un brīdim. Neko vairs pat necentāmies plānot, bet baudījām katru dienu, viss notika it kā pats no sevis. Satikām daudz cilvēku, kuri bija gatavi mums izrādīt pilsētu vai tuvējo apkārtni. Daudzi mūs izmitināja vai ar draugu starpniecību palīdzēja atrast naktsmājas,” stāsta Ieva.

Jaunieši atklāj, ka 88 dienās Amerikā apceļoja desmit štatus – Ņujorkas, Pensilvānijas, Floridas, Teksasas, Ņūmeksikas, Arizonas, Kolorado, Kalifornijas, Nevadas un Jūtas. Ar iznomātu automašīnu jaunieši nobrauca 50 tūkstošus kilometru. Taču šādu ceļošanas veidu viņi izvēlējās tikai pašā sākumā. Tālāk jau daudz ceļoja ar stopiem vai nesen iepazītu cilvēku automašīnā.

“Bija arī cilvēki, kuri mūs izmitināja savās mājās un uz pāris dienām aizdeva auto, lai apceļojam apkārtni. Sacīja, lai tikai no rīta aizvedam uz darbu un tad paši braucam, kurp vēlamies,” bilst Kristiāns.
Visi jauniešu stāsti un sastaptie ļaudis nav aprakstāmi, bet, taujājot, kas tomēr bija visatšķirīgākais,viņi saka, ka teju katram amerikānim mājās, mašīnā vai darbā atrodas ierocis. Arī sievietēm rokassomiņās ir pa ierocim, ar ko nepieciešamības gadījumā aizstāvēties.

“Īpaši Dienvidu štatos ierocis nav nekas svešs. Viņi brīvdienās brauc šaut un māca to bērniem. Tāpat noteikti gribas pieminēt laika apstākļus. Visa mūsu ceļojuma laikā, šķiet, pāris dienas bija apmākušās. Pārējā laikā bija zilas debesis un silta saulīte. Tas noteikti ir tas, pie kā gribas pierast,” smejot saka Kristiāns un atzīst, ka abiem ļoti paticis būt Amerikā un tik daudz ko piedzīvot. Tomēr abi ceļotāji bilst, ka prātā nāk arī tas, kas Latvijā ir labāks nekā Amerikā.

“Viena no lietām, kas Latvijā ir daudz labāka nekā Amerikā, noteikti ir ūdens. Amerikā tas ir ļoti hlorēts, un viņi uzskata, ka tātad tas ir tīrs. Mums bija ļoti grūti pie tā pierast. Gan pērkot veikalā, gan tecinot no krāna, saņēmām ūdeni ar stipra hlora piegaršu. Noteikti arī pārtika Latvijā ir daudz veselīgāka, tāpat maltītes ieturēšanas un gatavošanas paradumi. Mēs biežāk iepērkamies, gandrīz katru dienu, bet amerikāņi iepērkas uzreiz teju mēnesim. Un viss, ko viņi pērk, ir saldēts vai jau pusgatavs,” stāsta Ieva un Kristiāns, atminoties, kā kādai amerikāņu ģimenei gatavojuši īstas vakariņas. “Tā, kā to darām mēs! Gatavojām vistas gaļas veltnīšus ar kartupeļiem un salātiem. Saimnieks apēda trīs porcijas. Viņiem ļoti garšoja mūsu pagatavotā maltīte, un viņi brīnījās, ka mēs gatavojam ēdienu pat vairākas stundas. Un jāteic, ka līdz ceļojuma beigām mums tieši sāka pietrūkt mūsu ierastās pārtikas,” saka Kristiāns.

Atminoties iepazītos cilvēkus, jaunieši teic, ka tādu tiešām bija daudz un ļoti daudzi prātā palikuši ar labo. Iegūti arī daudzi jauni paziņas un draugi. Viens no tuvākajiem ir kāds amerikānis, kurš jauniešus savās mājās izmitināja mēnesi. Turklāt atliek vien iedomāties, kāda ir māja amerikānim, kurš nodarbojas ar naftas ieguvi. “Kādās kopīgās vakariņās bija ieradušies arī mājas saimnieka draugi un biznesa partneri, un viņš atklāja, ka pagājušajā gadā nopelnījis 350 miljonus dolāru. Bet šie cilvēki nebija ne lepni, ne iedomīgi. Mēs nevienu brīdi viņu kompānijā nejutāmies nelāgi. Tas laikam ir tas visfantastiskākais un varbūt pat daļēji neizprotamākais,” bilst Ieva.

Šobrīd abi jaunieši vēl ir pārdomu un atmiņu iespaidā, jo Latvijā atgriezās maija sākumā. Abi nolēmuši, ka vasarā mēģinās uzsākt privātu biznesiņu, sapelnīs naudiņu un jau rudenī atkal liks plecos mugursomas, un dosies, visticamāk, uz Āzijas valstīm.

“Arī ar šo interviju mēs laikam abi vēlamies pateikt jauniešiem, ka vajag uzdrošināties, nevajag baidīties. Domāju, mēs katrs paspēsim gan izmācīties, gan izveidot karjeru labos uzņēmumos, bet šis brīdis, kad vēl nav ģimenes, bērnu, kad vari atļauties būt brīvs, ir jāizmanto. Un tas patiešām nav dārgi vai neiespējami,” norāda jaunieši un atklāj, ka ar viņu piedzīvoto katrs var vairāk iepazīties viņu mājaslapā.

LIENE LOTE GRIZĀNE

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Uz “Mākslas šķūni” pēc dāvanām

06:28
17.12.2025
30

Šķūnis Pētera Rozenberga Cēsu pilsētas Mākslas skolas    pagalmā nedēļas nogalē bija izgaismots, skanēja mūzika un piesaistīja ikviena garāmgājēja uzmanību. “Mums ir šķūnis, kuru var pārvērst par “Mākslas šķūni”,” saka pedagoģe, Ziemassvētku tirdziņa projekta vadītāja Ilma Strazdiņa. Te skolas audzēkņi agrāko gadu tieši tirdziņam    radītie darbi salikti kā izstādē, izgaismoti. Gleznas, zīmējumi, grafikas, keramika, […]

Jauniešu mājas popularizēšanai rada video

05:16
11.12.2025
94

Cēsīs daudzus gadus darbojas Jauniešu māja, kur jaunajiem cilvēkiem ir iespēja kopā saturīgi pavadīt brīvo laiku, kā arī izaicināt sevi, organizējot dažādus jauniešiem interesantus pasākumus. Jauniešu mājā darbojas arī 12. klases skolniece Annija Līce. Viņa bija aizdomājusies, kāpēc šo vietu neapmeklē vairāk jauniešu, kas tam varētu būt par iemeslu. Un, tā kā viņas vien­audžiem ikdienas […]

Pirmais Vidzemes reģiona konkurss pūšaminstrumentu spēlē

05:11
10.12.2025
129

Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolā (AKCMV) norisinājās pirmais Vidzemes reģiona mūzikas skolu audzēkņu konkurss pūšaminstrumentu spēlē “Wenden Wind”. Tajā piedalījās 43 dalībnieki no Vidzemes, tajā skaitā pieci no AKCMV un četri no Jaunpiebal­gas Mūzikas un mākslas skolas. Konkursa nosaukumā simboliski apvienots senais Cēsu pilsētas vārds “Wenden” un pū­šaminstrumentu starptautiskā skanējuma vārds “Wind”, akcentējot gan vietējo […]

Izmest ēdienu, kaitēt videi un radīt zaudējumus sev

05:55
04.12.2025
56

Todien Priekuļu pamatskolā valdīja liela rosība – notika diskusijas, sarunas, meistarklases – , un  viss tikai par pārtiku. Gan to, ko ēdam un neapēdam, bet izmetam atkritumos, gan kā to izmantot ilgāk. Priekuļu pamatskolai ir ekoskolas statuss. Audzēkņi arī ikdienā izzina un cenšas ievērot videi draudzīgas dzīves pamatus. “Skolā ir nopietna pieeja videi un ilgtspējīgiem […]

"Draudzīgie" – skola, kur mācās skolēni un skolotāji

05:51
02.12.2025
196

“Druva” ar Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas (DACVĢ) direktoru Oskaru Kaulēnu un direktora vietnieci izglītības jomā Līgu Piksi-Zvirbuli tiekas, lai runātu par skolas 35. jubileju, bet tieši šajās dienās skolas vadība saņēmusi vairākus apbalvojumus par veiksmīgu darbu. Skolas direktoram piešķirta Cēsu novada pašvaldības “Gada balva izglītībā” kategorijā “Vadītājs-līderis”, bet pēc sarunas uzzinām, ka L. Pikse-Zvirbule […]

Plāceņi un ievārījums no miziņām

05:04
30.10.2025
141

Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma (VTDT) audzēkņi līdzdarbojas Cēsu novada pašvaldības iniciatīvai “Dalies ar pārtiku Cēsu novadā”. Lai Cēsu novadniekos iedzīvinātu apzinātu un arī apzinīgāku attieksmi pret pārtikas atkritumiem, nupat tautā laisto tālruņu lietotni “Whatsapp” un sociālā medija “Facebook” kontu produktu bezmaksas apmaiņai iecerēts papildināt arī ar studentu pārbaudītām ēdienu receptēm, kur sastāvdaļās ir visiem […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
13
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
32
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
29
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
45
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
45
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi