Pirmdiena, 17. februāris
Vārda dienas: Donats, Konstance

Zirgi ne tikai videi, sportam un veselībai

Sarmīte Feldmane
19:11
24.03.2022
257
Zirgs Un Ponijs 2

Auciemā jau no ceļa redzami aploki, kuros ganās neliela auguma dažādu spalvu krāsu zirgi.

“Tie ir īru tinkeri,” skaidro biedrības “KasBilles jāšanas klubs” vadītāja Marika Logina – Pušinska. Patlaban viņas saimniecībā ir 13 tinkeri, proti, dažāda auguma poniji, un divi Velsas šķirnes zirgi.

“Tie ir tik dažādi. Skaustā, sākot no aptuveni metra, līdz pat pāri par 1,60. Šiem zirgiem var būt ļoti daudzas krāsu variācijas – sudraba,    lāsumains, krēma, salns, dūmakains un vēl citas -, kaut pamatkrāsas ir melns, ruds un bērs,” pastāsta  īru tinkeru pazinēja, raksturojot tos ne tikai kā skaistus, bet arī nosvērtus un reizē slinkus. “Lai gan katram savs raksturs, tie ir paredzami, jo visu dara lēni. Salīdzinājumam Velsas šķirnes zirgi laukumā ir kā F1,” bilst Marika.

Piepildīt bērnības sapni

Nesen Marika pārcilājusi bērnības lietas un atradusi bērnudārza izsniegtu raksturojumu. Tajā ierakstīts – sapnis kļūt par zirgu treneri. Bija jāpaiet gadiem, lai to piepildītu. Trenējās Priekuļu jātnieku klubā, tad mācījās Smil­tenes tehnikumā. Sešus gadus strādājot Īrijā, iepatikās    īru tinkeri.

“Kad aizgāju no darba Cēsu dzīvnieku patversmē, par pēdējo algu nopirkām poniju. Vienam garlaicīgi, iegādājāmies otru. Pirmo tinkeru ķēvīti atvedām no Nīderlandes. Vedām pie vienīgā ērzeļa uz Liepāju. Tā zirgu ganāmpulks pamazām vien palielinājās,” stāsta Marika. Lai gan sākumā tas bija domāts kā vaļasprieks, lai pati un bērni varētu jāt, par mazajiem zirdziņiem interese aizvien palielinājās.

Kāpēc kāds iegādājas zirgu, iemesli ir dažādi. “ Pirms gadiem septiņiem daudzi gribēja mazos ponijus. Laukos veci cilvēki likvidēja saimniecības, bet vēlējās kādu dzīvnieku. Kā viena vecmāmiņa teica: “Tagad mazbērni katras brīvdienas brauc ciemos, un ponijs jau tāds liels suns vien ir,” atceras biedrības vadītāja. Viesu nami iegādājas zirgus, lai tie vienkārši ganās, lai viesi, dzerot rīta kafiju, pa logu tos var redzēt. Citi grib vizināt klientus.
“Pirms trim gadiem sieviete, kurai trīs dēli un gaidīja ceturto, nopirka ķēvīti. Tas bija viņas sapnis. Dzīvo Rīgā dzīvoklī, zirgu tura maksas stallī, un visi brauc jāt. Tā ir izdevīgāk, nekā katram maksāt par stundas jāšanu.    Brīvdienās visa ģimene brauc pie zirga, vasarās dodas uz laukiem,” pastāsta Marika.

Savulaik Marikas audzētie zirgi piedalījās Latvijas poniju skaistumkonkursā, un Vētra un    Gen­tle Sweet iekļuva top 10. Tāpat zirgi piedalījušies reto šķirņu izstādēs. Izaudzētos dzīvniekus pārdot nav bijis problēmu. Līdz Ziemassvētkiem jaunuļi atrod ­saimniekus. Papildinot un dažādojot ganāmpulku, pēdējos gados tinkeri atvesti no Nīderlandes, Īri­jas,Igaunijas, Beļģijas audzētavām.

“Man patīk krāsaini zirgi, un tinkeri tādi ir,” saka Marika un ar lepnumu piebilst, ka ilgi meklējusi ar zilām acīm un tagad ir arī tāds.

Pirms trim gadiem ģimene saprata, ka Vaives pagastā pie mājas zemes ir par maz, jāmeklē dzīves­vieta citur. Viņi atrada Raiskuma pagastā māju, kas vairākus gadus bija stāvējusi tukša, pie tās 15 hektāri zemes.

Šos gadus Raimonds un Marika veltījuši, lai ierīkotu stalli, uzceltu nojumes aplokos, saremontētu māju un saimniecības ēku, sakoptu apkārtni. Pagājušajā vasarā sāka ierīkot jāšanas laukumu.

Zirgi visu gadu dzīvo ārā, ir nojumes, kur patverties no vēja vai lietus. Stallī ir četri boksi, kur ķēvītēm paslēpties dzemdībās. “Arī speciālisti atzīst, ka zirgiem tā ir veselīgāk un saimniekiem atvieglo turēšanu,” pieredzē dalās Marika.

Bērni grib jāt

Marikai nebija doma trenēt jātniekus, tikai pašas bērniem Kasparam un Billei pamācīt jāt, rūpēties par zirgiem. Draugu bērni, kaimiņi gribēja pajāt, tā, nevienu neaicinot, interesentu loks paplašinājās. “Jātnieku sports ir ļoti smags, meitenēm tomēr iesaku ko vieglāku, bet daudzām patīk zirgi. Ar mazajiem ponijiem sportot nevar, tikai mācīties jāt, iegādājāmies lielākus. Ja jau trenējas jāšanā, grib arī piedalīties sacensībās. Tā pamazām viss notiek,” pastāsta Marika.

Piedalīties sacensībās trenerei ir papildu rūpes un atbildība.    “Bērniem patīk. Īpaši interese palielinājās ierobežojumu laikā, jo ar jāšanas sportu drīkstēja nodarboties. Taču mēs vispirms esam zirgu audzētava, ne jātnieku klubs.  Te nav manēžas, ziemā ķēves ir grūsnas un treniņi ir ierobežoti,” atklāj trenere.

Lai uzlabotu treniņus, biedrība centās piesaistīt līdzekļus, iesniedza projektu par šķēršļu un treilera iegādi. Diemžēl finansējuma trūkuma dēļ iesniegtais projekts palika pirmais zem svītras. “Gribējās krāsainus šķēršļus, kādi ir sacensībās. Zirgiem un arī jātniekiem jāpierod, lai nesamulst, kad pēkšņi priekšā zils vai sarkans šķērslis. Treilerus īrējam. Ja to neizdara laikus, tuvākā apkārtnē var nedabūt,” teic Marika.

Aizvien parādās iespējas

Šoziem, kad meži pārvērtās baltās sapņainas romantikas ainavās, ne viens vien zvanīja biedrībai, ka gribētu pavizināties. “Nav mums meža, pa kuru izbraukt, varam tikai pa pļavu. Lai kādu vizinātu, jābūt pārliecinātam un stabilam zirgam. Ar to regulāri jābrauc,” stāsta Marika un piebilst, ka kādreiz daudz braukuši, bet pēdējos gados ne, jo tas ir sarežģīti.

“Aizvien parādās iespējas, kas agrāk neienāktu prātā. Piemēram, fotosesijas ar zirgiem. Vecāki ved bērnus, lai viņi vienkārši paķemmē zirgam krēpes. Dažs vēlas tikai pastaigāties pa mežu ar zirgu, vēl kāds sarīkot pikniku zirgu aplokā ar fotosesiju,” atklāj Marika.

Zirgi zemniekiem visos laikos bijuši īpaši, jo bez tiem nevarēja saimniekot. Marika vērtē, ka mūsdienās zirgi kļūst aizvien populārāki, jo palielinās cilvēku labklājība. “Zirgu turēt mājās nav lēti. Veterinārie pakalpojumi ir ļoti dārgi, kalēja pakalpojums jāgaida divus mēnešus. Esam zemnieku tauta, kas pārcēlusies uz pilsētām, bet saknes ir laukos un velk atpakaļ. Zirgos ir kas īpašs,” pārdomās dalās raiskumiete un ar smaidu pastāsta, kas tik nav dzirdēts no pilsētniekiem, kad tie ierodas saimniecībā. Lūk, tikai daži spriedumi: bērns brīnās, ka šiem zirgiem nav ragu, un mamma piekrīt, ka dīvaini, bet patiešām nav; ieraudzījuši apsarmojušu zirga purnu, apmeklētāji nosecina, ka tas ir bullis; māte trenerei stingri noprasa, ka zirgs taču zina, ka šo bērnu nedrīkst nomest zemē; vecāki pieprasa, lai bērniem stāsta, ka viņi no zirga nenokritīs.

“Mūsdienās zirgi ir zaudējuši savu funkcionālo nozīmi. Viņus aizvieto tehnika. Man patīk skaisti zirgi, bet gribas, lai tos var iejūgt darbam. Tas ir mākslīgi jāuztur, lai neaizmirstu, kā iejūgt zirgu, kā art, braukt ragavās vai ratos,” uzsver Marika. Kad pavasarī mājinieki nolēma, ka ar zirgu jā­uzar mazdārziņš, tie, kas brauca garām, piestāja, skatījās.

“Zirgs kā darbaspēks izzūd. Aizvien vairāk ir saimniecību, kurās vēlas saglabāt senās tradīcijas.
Bijām lietuviešu vezumnieku fer­mā. Tajā saimnieko trīs vīrieši. Viņi izlēmuši, ka zemi apsaimniekos ar zirgiem, traktorus pārdevuši,    grib    art, sēt, stādīt, novākt ražu.  Igaunijā kāds saimnieks jau to nopietni dara, tehniku pielāgojis zirgvilkmei.    Latgalē kāda ģimene atjauno Latgales rikšotāju šķirni, audzē Orlovas zirgus, brauc trijjūgā,” pastāsta biedrības vadītāja un uzsver, ka tā ir niša, iespējas – rādīt      saimniekošanu laukos.    “Vai domājām, ka cilvēki brauks, lai nofotografētos ar zirgu, tāpat kā to, ka stāvēs lauka malā un skatīsies, kā dzen vagu. Bet, ja interesē, jāpiedāvā,” saka Marika un piebilst, ka arī sko­lēni labprāt nāk ekskursijās.

Marika atgādina, lai mācītu zirgu, vajadzīga gan pacietība, gan laiks. Šoziem ērzelis Frostijs kļuvis par vērtīgu palīgu saimniecībā. Sabojājās vēsturiskais “John Deer” 1967.gada traktors, detaļas aizvien tiek meklētas, bet siena ruļļi jāved. Raimonds lika Fro­s­tiju pie darba. Izdevās, pēc tam arī malku vilka mājās.

“Iespējas ir. Jāstrādā. Zirgi patīk ne tikai mums, arī citiem,” uzsver Marika Logina – Pušinska, biedrības “KasBilles jāšanas klubs” vadītāja.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Iemīlēt otru katru dienu no jauna

06:50
16.02.2025
14
1

Ar Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskās draudzes mācītāju Didzi Kreicbergu runājam par pāra attiecībām – gatavību ģimenei, laulībām, pārbaudījumu pārvarēšanai. Par būtiskāko šādās attiecībās. -Valentīna jeb Mīlestības diena saistās ar leģendu par priesteri Valentīnu, kas, neskatoties uz aizliegumu, slepus laulāja jaunos, mīlestības pilnos pārus. Savukārt nemaz ne tik sen bijuši laiki, kad kāzas notika praktisku […]

Zaube. No ceļiem līdz vējam

19:32
10.02.2025
119

Zaubēnieši, tiekoties ar Cēsu novada pašvaldību, runāja par dažādām komunālām lietām – ceļiem un ciema ielām, kapsētas apsaimniekošanu, lielo koku apzāģēšanu. Laukos bez laba ceļa grūti Ceļš no Zaubes uz Annām gan ir valsts pārziņā, bet, protams, sūdzības par to nācās uzklausīt vietvaras pārstāvjiem. Iedzīvotāji stāsta, ka tur vairākās vietās ielūzušas caurtekas, tās aizstumtas ar […]

“Muzikanti no Cēsīm”

07:38
08.02.2025
151

atgriežas uz skatuves pēc vairāk nekā ceturtdaļas gadsimta Televīzijas raidījumā “Latvijas sirdsdziesma” jau divus mēnešus klausītāji balsojot atbalsta “Muzikantu no Cēsīm” dziesmu “Jel paskaties”. Pēc vairāk nekā 25 gadu pārtraukuma grupa pērn izlēma atsākt darboties un pirmo koncertu nospēlēja Cēsīs, mākslas rančo “Dukuri”, radot sajūtu, ka pagājis vien mazs laika sprīdis. “Druva” sarunājās ar apvienošanās […]

Arvien jauni izaicinājumi bērna attīstībai

07:41
04.02.2025
98

Sabiedriskā labuma organizācija “Brīnummāja” Cēsīs desmit gadus atbalsta ģimenes un bērnusintelektuālās, emocionālās, sociālās un fiziskās attīstības ceļā, nodrošinot arī sociālās rehabilitācijas pakalpojumus bērniem ar īpašām vajadzībām. Ar biedrības vadītāju Lienu Grauduli runājam parorganizācijas attīstību, problēmjautājumiem un risinājumiem, kā arī izmaiņām redzējumā, pār­ejot no darba dinamiskā biznesa vidē uz sabiedriskā labuma organizācijas vadīšanu. -Kā radās doma […]

Stāsts mūzikā ir svarīgs

08:23
01.02.2025
64

Mūziķis Arturs Gruzdiņš, ko daudzi plašāk iepazina pēc dalības un uzvaras muzikālā šova “X faktors” pirmajā sezonā, laidis klajā dziesmu “Ver logu plašāk (Brīnummājā)”. Tā tapusi sadarbībā ar sabiedriskā labuma organizāciju “Brīnummāja” Cēsīs, domājot par “Brīnummājas” stāstu, kurš savijies ar vairāk nekā 700 ģimenēm, atbalstot bērnus intelektu­ālās, emocionālās, sociālās un fiziskās attīstības ceļā. Tā kā […]

Smadzeņu fitness aizrautīgām sarunām

09:21
31.01.2025
90

Interesantiem jaunuzņēmumiem biznesa idejas rašanās vietas mēdz būt visai prozaiskas. Kungi biežāk min garāžu vai šķūnīti, dāmas virtuvi vai frizētavu. SIA “Toodler&Gopher” jeb TOOG English dibinātāja Ieva Rence-Praliča ieceri par izglītojošo izklaidi, tiešsaistes diskusiju grupās pilnveidojot angļu valodas sarunu prasmi lieliem un maziem, izauklēja…, auklējot mājās jaunāko ģimenes atvasi. “Man ir 16 gadu pedagoga darba […]

Tautas balss

"Izmet āķi" par stabiņiem pilsētā

16:46
15.02.2025
22
5
Lasītāja J. raksta:

“Mūspusē sākusies tāda īsta, mūsdienīga priekšvēlēšanu kampaņa. Par to liecina feisbuks. Ieraudzīju ierakstu, kurā kāda politiskā spēka pārstāvis aktualizēja jautājumu par satiksmi norobežojošiem stabiņiem Cēsu ielās. Cilvēks stāstījumā apšauba šo stabiņu vajadzību un pauž neizpratni, kāpēc tie izvietoti konkrētās vietās. Tāpat uzsvērts, ka par šo stabiņu uzturēšanu taču jāmaksā, cik lietderīgi ir tādi izdevumi. Gan […]

Arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji

20:24
12.02.2025
22
Lasītājs K. raksta:

“Ceļu uzturētāji saka, ka tagad grants ceļu bedres nevar likvidēt, stāvokli uzlabot. Tā jau ir, bet vai tad, ja siltajā sezonā šos ceļus atjaunotu, normāli uzturētu, tie tagad nebūtu tik ļoti slikti? Saka, ka neesot naudas, taču arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji,” pauda lasītājs K.

Arī nomales nedrīkst atstāt bez satiksmes

20:23
11.02.2025
26
Seniore raksta:

“Samazina sabiedriskā autobusa reisu skaitu, jo esot maz pasažieru. Tā jau ir, jo attālākās, nomaļākās vietās dzīvo aizvien mazāk cilvēku. Bet ko lai dara tie palikušie, kuriem nav sava auto vai ģimenei ir viens braucamais, bet katram jātiek uz citu pusi? Kādreiz runāja, ka varētu būt kādi speciāli reisi, kurus, kad vajag, iepriekš pieteiktu. Domāju, […]

Nesapratnē par ģimenes ārsta pieejamību

12:30
07.02.2025
51
Seniore raksta:

“Lasu, ka Ģikšos un Skujenē darbu sāk jaunais ģimenes ārsts. Bet kā būs Taurenē? Iepriekšējais dakteris, kas strādāja Amatas un Sku­jenes pagastā, pieņēma pacientus arī Taurenē, mēs, dzērbenieši, turp braucām. Ko tagad darīt? Esam vecākā paaudze, ir kāds, kuram nav savas automašīnas, kam nav tuvinieku, viņš taču neaizbrauks līdz Ģikšiem,” sacīja seniore, kas dzīvo Dzērbenē.

Ja maza pensija, Ungurā vairs nezvejot

11:31
07.02.2025
38
Cēsnieks J. raksta:

“Kam piederēs Ungurs? Tikai bagātajiem, ja ieviesīs pašvaldības atbalstīto licencēto makšķerēšanu, zvejot varēs tikai tie, kas iegādājas licenci. Nabagie, reņģ­ēdāji, kaut arī reņģes tagad dārgas, to nevarēs atļauties. Zivju daudzumu ūdenstilpēs samazina tie, kas velcē no motorlaivām un lieto ehalotu. Tāpēc šos makšķerēšanas veidus vajadzētu aizliegt. Ungurs nav tik liels, lai savas zvejas vietas nevarētu […]

Sludinājumi