Pensionāres Ņinas Ošiņas mājai Mārsnēnos ir savdabīga vizītkarte. Ziemā, kad dārzs nokopts, lielo vīteņrozi vēl arvien rotā koši ziedi un pie vārtiņiem arī uzplaucis kaut kas sārts. Kaut arī mākslīgi, bet ziedi izdevušies tik meistarīgi un dzīvi! Lai gan šos rotājumus garāmgājēji pamanījuši, par Ņinas daudzveidīgajām rokdarbu prasmēm nojauš vien retais. Arī Mārsnēnu pagasta darbiniece Rūta Ravinska izmanto iespēju, lai reizē ar “Druvas” vizīti apskatītu darinājumus.
Ņina Ošiņa ir modernā vecmāmiņa – apsēžas pie datora, sameklē rokdarbu padomus internetā, noskatās “Youtube” filmiņas ar pamācībām un ķeras pie darba: “Kad es redzu kaut ko jaunu, gribas izmēģināt. Pirms daudziem gadiem sāku ar mezglošanu. Gatavoju sev, ne izstādēm vai pārdošanai. Mazmeita reiz bija aiznesusi sedziņas uz Mārsnēnu skolas tirdziņu.”
Dekoru gatavošanai nepieciešamie materiāli ir vienkārši, lēti un jebkuram pieejami, daudzi tos izmet ārā, bet Ņina piešķir otru dzīvi un vērtību. Viņa gatavo ziedus no košiem plastmasas maisiņiem, arī krāsaina kreppapīra, no zaļajām PET pudelēm izgriež lapas, no savītām un brūni krāsotām avīžu strēmelēm iznāk “viltotās kārklu klūdziņas”, kas pārtop vieglos groziņos. Pacietība, rūpīgums, smalkums un mīļums katrā darbiņā. Uz palodzes podiņā krokusi, blakus hiacintes, vāzē zars ar plūmīšu krēmkrāsas ziediņiem un pirmajām zaļajām lapiņām. No attāluma raugoties – kā dzīvi! No kā gatavoti dekori ar melniem ažūriem, it kā metāliskiem vijumiem, kādus izmanto logu režģiem vai kāpņu margām? Ja nepataustītu, neuzminētu, ka tie ir sloksnītēs un ripiņās sagriezti salvešu vai tualetes papīra ruļļu serdeņi, kas salīmēti un nokrāsoti melni. Tik vienkārši!
Liekas, Ņinas kundze ir uz tu ar visiem rokdarbiem, jo mīkstās mēbeles klāj pašas darināti tamborējumi, mīlulim un mājas sargam Fiļam ir elegants dīvāns, kādu nenopirkt zooveikalā, bet kādreiz novalkātie dažādu zilo toņu džinsi turpina labi kalpot pīta paklāja izskatā. Ņina stāsta, ka ģimenē neviens neturpina viņas aizraušanos, taču jubilejās priecājas par vecmāmiņas dāvanām.
Cerams, ka Ņina Ošiņa būs ar mieru dalīties ar savām prasmēm kādā pagasta rosīgo sievu saietā, varbūt pat sarīkot meistarklasi vietējā skolā.
Komentāri