Palielinoties gaisa temperatūrai, paātrinās sirdsdarbība, paplašinās asinsvadi un pazeminās asinsspiediens. Pat veseli cilvēki neierasti karstā laikā var pastiprināti svīst un piedzīvot grūtības ar elpošanu. Vēl jo smagāka dzīve karstā laikā var būt rūdītiem cigarešu draugiem, kuriem regulāra cigarešu dūmu ieelpošana ir nogurdinājusi sirdi, piesārņojusi asinsvadus un plaušas. Klimata pārmaiņas nākotnē nozīmē krasu gaisa temperatūru svārstību pieaugumu, un tas būs smags izaicinājumus ikvienam smēķētājam.
Smēķēšana ir viens no vissvarīgākajiem riska faktoriem, kas veicina miokarda infarkta, pēkšņas nāves, sirds mazspējas, insultu un citu ļoti smagu sirds un asinsvadu slimību attīstīšanos. Cigarešu lietotājs regulāri un sistemātiski torpedē savu sirdi, plaušas, smadzenes un kopējo imunitāti. Sadegot cigaretei, rodas dūmi, kuros ir aptuveni 7000 ķīmisko vielu, tostarp darva, benzopirēns, tvana gāze, arsēns, kadmijs, ūdeņraža cianīds, svins un daudzas citas vielas, kas organismam nemaz nav nepieciešamas. Tostarp vairāk nekā 70 no tām ir kancerogēnas, kas līdzās sirdslēkmēm, insultiem, plaušu un smaganu slimībām var izraisīt arī vēzi.
Tabakas dūmos esošās ķīmiskās vielas bojā asins šūnas un kaitē sirdsdarbībai, izraisot sirds un asinsvadu slimības. Cigarešu dūmos veidojas oglekļa monoksīds, kas ir galvenais smēķētāju sirds un asinsvadu slimību cēlonis. Smēķēšana izraisa artēriju sašaurināšanos un nosprostošanos, samazinot asins un skābekļa plūsmu uz sirdi. Smēķēšanas radītie kaitējumi, piemēram, palielina aterosklerozes risku, kas savukārt izraisa infarktu un insultu.
Vairāk nekā 5% pasaules iedzīvotāju cieš no hroniskas obstruktīvās plaušu slimības (HOPS), un to gandrīz vienmēr izraisa smēķēšana. Slimība izpaužas kā progresējošs elpas trūkums vai pat smakšana. HOPS ir slimība, kas nav pilnībā izārstējama, taču, atmetot smēķēšanu un ievērojot pareizu dzīvesveidu, var uzlabot slimnieka veselības stāvokli. 20% smēķētāju un 50% ilgstošu smēķētāju saslimst ar HOPS.
Elpas trūkums, aizdusa, pastiprinātas sirdsklauves pat pie visai nelielas fiziskas slodzes ir visai ierasta regulāru smēķētāju ikdiena. Tas arī ir viens no iemesliem, kāpēc aktīva dzīvesveida cienītāju vidū būtībā nav smēķētāju. Šī atkarība ir ļoti greizsirdīga un nav savienojama ar veselīgiem ieradumiem. Pat gastronomiskie prieki kļūst pelēcīgi, jo nonivelējas garša un smarža.
Ņemot vērā to, cik bēdīgā stāvoklī atrodas regulāro smēķētāju imūnsistēma, sirds un plaušas, viņi regulāri kļūst arī par dažādu citu saslimšanu upuriem. Organisms paātrināti noveco, un funkcionāli svarīgi orgāni atrodas regulārā stresa stāvoklī. Tāpēc arī karstums, kas organismam nozīmē pēkšņu papildu slodzi, var būt daudzkārt nepanesamāks tieši smēķētājiem.
Smēķētājiem gan ir viena salīdzinoši laba ziņa – atmetot smēķēšanu, organisms spēj visai strauji atjaunoties. Fiziskas aktivitātes, veselīga diēta un jauni pozitīvi ieradumi var palīdzēt. Tomēr ir arī sliktā ziņa – atmest smēķēšanu ir ļoti grūti. Kopumā tikai 5% no visiem, kas centušies paši atmest bez speciālistu palīdzības, tas ir veiksmīgi izdevies. Tāpēc visgudrākais ieteikums ikvienam ir nepievērsties cigaretēm un nemaz nesākt smēķēt.
Tomēr, ja atkarība ir iestājusies, jārēķinās, ka pats atmešanas process var nebūt vienkāršs. Nekādā gadījumā nevajadzētu sevi šaustīt, ja pirmais mēģinājums neizdodas – tā tas notiek ar absolūto vairākumu. Galvenais ir nepadoties un meklēt palīdzību, ja nepieciešams. Ir izstrādātas dažādas metodes un pieejas cīņai ar šo atkarību. Smēķētājiem tiek piedāvāti dažādi palīglīdzekļi un veselībai mazāk kaitējošas alternatīvas, kas palīdz pakāpeniski atmest smēķēšanu, neiesaistot tabakas dedzināšanas procesu. Latvijā anonīmu palīdzību var saņemt, zvanot pa konsultatīvo tālruni smēķēšanas atmešanai: 67037333.
Komentāri