Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Marija, Marika, Marina

Rokdarbi priekam

Druva
17:00
26.11.2013
25
Laura

Vecpiebalgas pagasta “Kaudzīšos” dzīvo Laura Prūse. Viņas lielākā aizraušanās ir šūšana. Kā saka Laura, rokdarbi ir ne tikai labs laika kavēklis garos rudens vakaros, bet darbs, kura rezultāts sagādā lielu prieku arī dvēselei. Gatavojoties Ziemassvētkiem, Laura izbrīvē laiku, lai pasniegtu draugiem un radiem pašas darinātas dāvanas. “Prieku un gandarījumu sagādā tas, ka varu uzdāvināt kādu daļiņu no sevis. Šādas dāvanas parasti cilvēki visvairāk novērtē, jo katrs darbiņš ir oriģināls,” tā Laura.

Patlaban Laura studē Ekonomikas un Kultūras augstskolā, apgūst programmu “Kultūras vadība”. Meitenes izvēlētā profesija jau vien pasaka, ka Laura ir radošs, zinātkārs cilvēks. Viņa ada, šuj, zīmē un reizēm mēdz izgatavot auskarus un ziedus. To visu viņa apguvusi pašmācības ceļā, meklējot idejas galvenokārt internetā. Laura neslēpj, ka rokdarbi labi palīdz atbrīvot prātu, sakopot domas un relaksēties pēc garas dienas. “Tā kā studēju Rīgā, rokdarbi īpaši noder, tie labi palīdz atbrīvoties no cilvēku drūzmas radītā stresa. Protams, lai būtu rezultāts, ir jāapbruņojas ar lielu pacietību. Jārēķinās, ka rokdarbi ir laikietilpīgs process,” secina Laura.

Jauniete atminas, ka pie aizraušanās ar rokdarbiem nonākusi pamazām. Ar šūšanu Laura sākusi aizrauties 11. klasē mājturības stundās. “Mājturības skolotāja bija tā, kuras vadībā apguvu šūšanas pamatus. Skolā daudzas meitenes lūdza palīdzību mammām, kas viņu vietā visu izdarīja. Es cīnījos pati. Atskārtu, ka man tas padodas, tāpēc šuju arī tagad,” pastāsta Laura un turpina: ” Man patīk kaut ko veidot un redzēt rezultātu. Darbošanās pašas rokām laikam ir iedzimta, jo gan mana vecvecmamma, gan vecmamma un mamma vienmēr ir nodarbojušās ar rokdarbiem.”

Brīvajā laikā Laura galvenokārt šuj svārkus, taču par godu žetonu vakaram bija uzšuvusi arī kleitu, kas svinīgajā reizē viņai bija mugurā. “Patiesībā pāršuju un uzlaboju tādas lietas, kuras man šķiet nestilīgas, ieviešu vecā apģērbā jaunu dvesmu,” saka L.Prūse.

Lauras radošais gars mudina izpausties arī tapošanā, filcēšanā un auduma apgleznošanas tehnikā. Viņai nav sveša arī adīšana. Tuvojoties ziemai, jauniete izada arī pa cimdu pārim, nesen iemācījusies adīt cepures. “Pamazām cenšos apgūt arī ko jaunu. Nu jau varu noadīt ne tikai cimdus, zeķes un šalli, bet arī cepures. Līdz svētkiem gribu pagūt noadīt cepures visiem saviem tuvajiem,” saka rokdarbniece.

Tāpat Laura prot izgatavot arī auskarus – gan filcētos, gan pērlīšu un lentīšu. Laura turpina: “Viss atkarīgs no iedvesmas. Varu izvēlēties rokdarbus atbilstoši

konkrētajam gadījumam vai attiecīgajam noskaņojumam. Daudzām manām draudzenēm ir pa kādam manis taisītam auskaru pārim, kāda glezniņa vai portretiņš pie sienas. Dažu draudzeņu skapjos ir arī manis šūtie svārki. Man patīk dāvāt prieku citiem. Arī draugs nēsā manus rokdarbus.”

Laurai patīk arī zīmēšana. To viņa dara jau kopš bērnības. “Zīmēju visdažādākās tehnikās, bet īpaši patīk zīmēt ar zīmuli, kas ļauj variēt ar ēnām. Kad rodas noskaņojums, ķeros klāt pie krāsu bundžām un mēģinu darbu veidot krāsainu un košu,” viņa saka un piebilst, ka pēc pamatskolas absolvēšanas pat iestājusies Valmieras Valsts ģimnāzijas mākslas klasē, taču tobrīd šādas mācības tomēr viņu nesaistīja, tāpēc meitene atnāca atpakaļ uz Vecpiebalgas vidusskolu. Kā viņa saka, mācības šajā skolā viņai deva daudz iespēju. Skolas laikā jaunietei bijusi iespēja savu zīmēšanas talantu parādīt skolotājiem un skolas biedriem pat personālajās izstādēs. Jāpiebilst, ka Lauras sapnis ir apgūt arī citus daiļamatniecības veidus, arī floristiku. Ilze Fedotova

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Pārraut apburto loku

06:02
16.07.2024
47

Jauno māmiņu un grūtnieču atbalsta centrs “Madaras”, kas darbojas Liepā, nosvinējis 20 gadu jubileju. Tā darbība organizēta kā ģimenes modelis ar atbilstošu vidi, lai katrai māmiņai veltītu individuālu uzmanību. Šobrīd “Madarās” uzturas septiņas mammas un deviņi bērni, daļa māmiņu ir ar īpašām vajadzībām. Bet šo gadu laikā palīdzēts vairākiem simtiem sieviešu. Teju no pirmsākumiem biedrības […]

Svešumā latviskums uztur garu

08:03
11.07.2024
36

Jāņa Vecozola dzīve metusi dažādus līkumus. “Kā daudziem latviešiem šajos laikos,” viņš saka un piebilst, ka vasarā gribas būt Latvijā. Jānis dzimis un bērnību pavadījis Cēsīs, tad ģimene pārcēlās uz Priekuļiem, tur mācības pamatskolā, tad Jāņmuižas lauksaimniecības skolā, armija, darbs un ģimene Cēsīs. “Strādāju par šoferi, lai tiktu pie dzīvokļa, pārgāju uz celtniecību. Tad sākās […]

Suns māca dzīvot rotaļīgi un dalīties ar to

06:24
08.07.2024
34

 “Kanisterapija ir suņu asistēta terapija. Nereti šķiet, ka tā ir suņa glaudīšana, un dažreiz tā tas arī var izskatīties, taču kanisterapija ir daudzveidīga gan atkarībā no mērķauditorijas, gan suņa,” teic kanisterapijas speciāliste Tamāra Kabakova. “Bērni visbiežāk vēlas suni paglaudīt, pabužināt, samīļot. Tāpēc arī lielos pasākumos ir svarīgi stāstīt, kā ar suni pareizi darboties. Es to […]

Savā īpašajā vietā

07:21
07.07.2024
85

“Kamēr vēl mitrs un neput, zāle jānopļauj,” saka Solvita Jansone un steidz appļaut mājas apkārtni. Viņa atzīst, ka pagaidām vasara ilgstoši nav bijusi tik karsta kā  pērn, bet puķes nācās regulāri un cītīgi laistīt, dārzam gan bija jāpietiek ar rezervēm un rasu. “Lietus bija ļoti vajadzīgs, tagad apkārt    svaigums, viss var augt,” teic Solvita […]

Radošais process kā terapija

05:26
07.07.2024
37

Saruna ar digitālā satura veidošanas un skatuves mākslinieci DĀRTU ZVANERI Daudziem Dārtas vārds noteikti pazīstams caur labskanīgā ķeltu arfas un čella dueta “Infini” skaņām. Ar viņu sarunājāmies par mūzikas ceļu, teātri un to, ka dzīve allaž zina labāk, kas mums vajadzīgs. -Daudzi jūs iepazinuši caur mūziku, bet pati sakāt, ka esat ļoti radoša būtne – […]

Veselīgu matu augšanas noslēpums

14:31
05.07.2024
329

Veselīgu matu veidošana ir kopīgs mērķis daudziem, tomēr bieži vien tas šķiet kā slepenas dārgumu medības ar grūti iegūstamām balvām. Patiesi veselīgu matu pamatā ir ne tikai spīdīgi attēli reklāmās un nemitīgi mainīgās matu kopšanas tendences, bet arī izpratne par to unikālajām vajadzībām un rūpes par tām. Veselīgu matu kopšanas nozīme ir nepārspīlēta; tā nav […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
29
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
26
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
18
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
24
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
31
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi