Vecpiebalgas pagasta “Kaudzīšos” dzīvo Laura Prūse. Viņas lielākā aizraušanās ir šūšana. Kā saka Laura, rokdarbi ir ne tikai labs laika kavēklis garos rudens vakaros, bet darbs, kura rezultāts sagādā lielu prieku arī dvēselei. Gatavojoties Ziemassvētkiem, Laura izbrīvē laiku, lai pasniegtu draugiem un radiem pašas darinātas dāvanas. “Prieku un gandarījumu sagādā tas, ka varu uzdāvināt kādu daļiņu no sevis. Šādas dāvanas parasti cilvēki visvairāk novērtē, jo katrs darbiņš ir oriģināls,” tā Laura.
Patlaban Laura studē Ekonomikas un Kultūras augstskolā, apgūst programmu “Kultūras vadība”. Meitenes izvēlētā profesija jau vien pasaka, ka Laura ir radošs, zinātkārs cilvēks. Viņa ada, šuj, zīmē un reizēm mēdz izgatavot auskarus un ziedus. To visu viņa apguvusi pašmācības ceļā, meklējot idejas galvenokārt internetā. Laura neslēpj, ka rokdarbi labi palīdz atbrīvot prātu, sakopot domas un relaksēties pēc garas dienas. “Tā kā studēju Rīgā, rokdarbi īpaši noder, tie labi palīdz atbrīvoties no cilvēku drūzmas radītā stresa. Protams, lai būtu rezultāts, ir jāapbruņojas ar lielu pacietību. Jārēķinās, ka rokdarbi ir laikietilpīgs process,” secina Laura.
Jauniete atminas, ka pie aizraušanās ar rokdarbiem nonākusi pamazām. Ar šūšanu Laura sākusi aizrauties 11. klasē mājturības stundās. “Mājturības skolotāja bija tā, kuras vadībā apguvu šūšanas pamatus. Skolā daudzas meitenes lūdza palīdzību mammām, kas viņu vietā visu izdarīja. Es cīnījos pati. Atskārtu, ka man tas padodas, tāpēc šuju arī tagad,” pastāsta Laura un turpina: ” Man patīk kaut ko veidot un redzēt rezultātu. Darbošanās pašas rokām laikam ir iedzimta, jo gan mana vecvecmamma, gan vecmamma un mamma vienmēr ir nodarbojušās ar rokdarbiem.”
Brīvajā laikā Laura galvenokārt šuj svārkus, taču par godu žetonu vakaram bija uzšuvusi arī kleitu, kas svinīgajā reizē viņai bija mugurā. “Patiesībā pāršuju un uzlaboju tādas lietas, kuras man šķiet nestilīgas, ieviešu vecā apģērbā jaunu dvesmu,” saka L.Prūse.
Lauras radošais gars mudina izpausties arī tapošanā, filcēšanā un auduma apgleznošanas tehnikā. Viņai nav sveša arī adīšana. Tuvojoties ziemai, jauniete izada arī pa cimdu pārim, nesen iemācījusies adīt cepures. “Pamazām cenšos apgūt arī ko jaunu. Nu jau varu noadīt ne tikai cimdus, zeķes un šalli, bet arī cepures. Līdz svētkiem gribu pagūt noadīt cepures visiem saviem tuvajiem,” saka rokdarbniece.
Tāpat Laura prot izgatavot arī auskarus – gan filcētos, gan pērlīšu un lentīšu. Laura turpina: “Viss atkarīgs no iedvesmas. Varu izvēlēties rokdarbus atbilstoši
konkrētajam gadījumam vai attiecīgajam noskaņojumam. Daudzām manām draudzenēm ir pa kādam manis taisītam auskaru pārim, kāda glezniņa vai portretiņš pie sienas. Dažu draudzeņu skapjos ir arī manis šūtie svārki. Man patīk dāvāt prieku citiem. Arī draugs nēsā manus rokdarbus.”
Laurai patīk arī zīmēšana. To viņa dara jau kopš bērnības. “Zīmēju visdažādākās tehnikās, bet īpaši patīk zīmēt ar zīmuli, kas ļauj variēt ar ēnām. Kad rodas noskaņojums, ķeros klāt pie krāsu bundžām un mēģinu darbu veidot krāsainu un košu,” viņa saka un piebilst, ka pēc pamatskolas absolvēšanas pat iestājusies Valmieras Valsts ģimnāzijas mākslas klasē, taču tobrīd šādas mācības tomēr viņu nesaistīja, tāpēc meitene atnāca atpakaļ uz Vecpiebalgas vidusskolu. Kā viņa saka, mācības šajā skolā viņai deva daudz iespēju. Skolas laikā jaunietei bijusi iespēja savu zīmēšanas talantu parādīt skolotājiem un skolas biedriem pat personālajās izstādēs. Jāpiebilst, ka Lauras sapnis ir apgūt arī citus daiļamatniecības veidus, arī floristiku. Ilze Fedotova
Komentāri