Trešdiena, 12. februāris
Vārda dienas: Laima, Laimdota

Purvi. Maz zināmi, neiepazīti

Druva
09:57
02.02.2022
253
Kodaja Purvs 2

Purvi ir nozīmīga Latvijas ainavas sastāvdaļa un sastopami visā Latvijas teritorijā. Pruvi aizņem aptuveni 5% teritorijas (platības ar kūdras slāni ir lielākas, ap 10%, taču ne visas uzskatāmas par purviem), bet tiem ir liela nozīme dabas daudzveidības saglabāšanā. Lielākie purvi ir valsts īpašums, tos apsaimnieko Dabas aizsardzības pārvalde vai AS “Latvijas valsts meži”, mazie purvi bieži vien ir privātīpašumā. Gandrīz visi augstie un pārejas purvi ir Eiropas un Latvijas aizsargājami biotopi.

Viss ūdens paliek turpat

“Austrumlatvijā ir vairāk purvu nekā Rietumlatvijā. Lieli masīvi ir Ziemeļaustrumlatvijā (Teiči, Lubāna mitrājs un citi), tad gar Igaunijas robežu ir lieli masīvi, Kurzemē Stiklu purvu apkārtne, Ķemeri. Rietumu un austrumu purvi atšķiras gan pēc izskata, gan ar augu valsti,” stāsta dabas eksperte Anete Pošiva-Bunkovska. Viņa skaidro, ka ir dažādas purva definīcijas. Fizioģeogrāfiskā izpratnē – vieta, kas pastāvīgi ir mitra, un tajā krājas kūdra. Purvs kā biotops var būt zāļu, pārejas vai augstais.

“Visiem purviem kopīgais – tie ir mitri. Vēsturiski purvi aizņēmuši lielas teritorijas, jo tie ir veidojušies pēcleduslaikmetā reljefa pazeminājumos, kuros sākotnēji bija ūdenstilpes. Tās pamazām aizauga, un izveidojās purvi. Parasti purvs ietekmē hidroloģisko režīmu plašākā teritorijā. Lai iegūtu lauksaimniecības zemi un arī kūdru (sākotnēji – kurināmajam), cilvēki mēģinājuši nosusināt purvus. Jau 19. gadsimtā raka grāvjus lauksaimniecības zemēs, tad Latvijas brīvvalsts laikā sāka nosusināt mežus un purvus. Sekoja plaša padomju laika meliorācija, arī purvainajos mežos, lai palielinātu koksnes ražu. Šodien Latvijā nav neviena purva, kuru nebūtu skārusi meliorācija. Nosusinot mežus blakus purvam, tas ietekmē purvu, jo ātrāk noskrien ūdens. Purva būtība – viss ūdens, ko tas saņem, tur arī paliek, pamazām iztvaiko vai lēnām notek. Meliorācija ūdeni ātri novada. Hidroloģiskie monitoringi parāda, ka pēc lietus purvā ūdens līmenis strauji paceļas un tikpat ātri nokrītas. Purvam sausums ir nedabisks stāvoklis, sākas kūdras mineralizācija, tā vairs nav slapja un pārvēršas par augsni. Mineralizācija atbrīvo slāpekli, un mainās augu valsts. Augsto purvu nomalēs sāk augt priedes, tās ir lielas platības ar jauniem purvainiem mežiem, kas no bioloģiskā viedokļa nav tik vērtīgas. Starp priedēm mēdz saaugt arī egles. Šādas audzes negatīvi ietekmē medņu riestu, jo tiem vajadzīgi klajumi,” stāsta dabas eksperte.

Veselība uztrauc

“Apsekojot purvus, tiek vērtēts to mikroreljefs – vai ir akači, slīkšņas, lāmas, vai aug purva priedes, kāda ir augu valsts. Augstajā purvā aug sfagnu sūnas, to sugu ir daudz, un katra atklāj purva veselību. Ieejot susinātā purvā, ja arī zem kājām šļakst ūdens, sūnas norāda, ka tas patiesībā ir sauss. Mikroreljefs un augu valsts pastāsta, kā purvs jūtas. Vēl arī dzīvnieku un putnu sugas, kas te dzīvo,” stāsta A. Pošiva-Bunkovska.

Viens grāvis var ietekmēt lielu platību. Ilgstoši nosusināts augstais purvs izlīdzinās, aizaug ar viršiem, sīkkrūmiem, zilenēm, samazinās ainavas daudzveidība. Neietekmētos zāļu un pārejas purvos savukārt aug sūnas un grīšļi. Vēsturiski tos pļāva, veda ārā sienu. Tad purvā saglabājās augu daudzveidība, nevarēja saaugt krūmi. Ja purvu neapsaimnieko un vēl ir susināšanas ietekme, tad tādi purvi aizaug ar kokiem un krūmiem, zaudējot bioloģisko daudzveidību, tai skaitā krāšņās orhidejas. Parasti tie ir nelieli purvi. Izcilākās vietas mūsdienās cenšas papļaut, lai saglabātu, piemēram, rīkojot talkas Ķemeru zāļu purvos.

Kūdra – purva bagātība

Domājot par purviem, visbiežāk tie saistās ar kūdru, jo tā vajadzīga dārziem, siltumnīcām. Pēc Latvijas Kūdras asociācijas datiem, purvu platība Latvijā ir 645 100 ha, kūdras izstrāde notiek 4% no purvu platības. “Eiropā jau sāk atteikties no kūdras izmantošanas lauksaimniecībā, dārzkopībā, tāpēc, ka nevar iegūt kūdru, neiznīcinot dabas vērtības. Protams, ir saimnieciskās intereses, bet jāmeklē risinājumi, alternatīvas, jādomā uz priekšu,” saka dabas eksperte. Purvos, kur vēsturiski sākta kūdras ieguve, tā turpinās. Ja kāds iecerējis sākt apgūt kādu jaunu purvu, parasti sabiedrība iebilst. Ikviens neskarts augstais purvs, kas derīgs kūdras ieguvei, ir Eiropas nozīmes biotops. Ja purvs ir liels, tad arī labākas kvalitātes, jo tam vieglāk uzturēt dabisko daudzveidību. Lai sāktu kūdras izstrādi, purvs vispirms ir jānosusina. Ja arī pēc tam mēģina to atjaunot, viss notiek ļoti lēni. Purvs aug par pāris milimetriem gadā.

“Purvs ir sūklis, kas sakrāj ūdeni un pēc tam to pamazām atdod. Tas ir apdrošināšanas polise, kas nodrošinās ūdeni sausā laikā. Dzīvojam klimatiskajā zonā, kur nokrišņu ir vairāk, nekā tie spēj iztvaikot, taču redzam, ka pēdējās vasarās ūdens sāk pietrūkt, un tā būs aizvien biežāk. Lietusgāzes, tad sausums, ūdens ātri pa grāvjiem aizskrien uz jūru. Mitrājs spēj ūdeni saglabāt un turpina ar to nodrošināt. Purvos ir sava ekosistēma. Tajos var izdzīvot tikai tie, kas spēj paciest ekstremālos apstākļus,” stāsta dabas eksperte un atgādina, ka katra mitraine aiztur daļu organisko vielu, kas nonākušas dabā cilvēka darbības dēļ, un tas ir arī purvu ieguldījums, lai Baltijas jūrā būtu mencas. Dabā viss ir saistīts.

Saklaura purvs pavasarī. FOTO: Anete Pošiva-Bunkovska

Iepazīt, bet nenomīlēt

Vairums cilvēku purvu redz tikai ogošanas laikā. Ir tādi, kam purvi nepatīk, jo līdz tam nav viegli aizkļūt, pa purvu grūti paiet. Arī vēsturiski purvs bijis tukšā vieta, kas saimniekošanā nav noderīgs. “Ir jāapmeklē vairāki purvi, lai iepazītu to daudzveidību. Tie ir tik dažādi,” saka A. Pošiva-Bunkovska. Viņa darba gaitās pabijusi daudzos purvos, tos iepazinusi. Dabas eksperte atgādina, ka Latvijā ir ierīkotas daudzas purvu takas, kur var droši pastaigāties.

Viņa vērtē, ka ogotāji, sēņotāji ne pārāk traucē tos, kas purvā dzīvo. Dzērveņu laikā putnu ligzdošana ir beigusies. Taču to nevar teikt par dabas mīļotājiem. Pēdējā laikā ir populāri rīkot pārgājienus pa purviem. “Ieskatoties piedāvātajos maršrutos, redzams, ka ne viens vien ved gar putnu ligzdošanas vietām, ietiecas mikroliegumos. Rīkotāji nav iedomājušies sazināties ar Dabas aizsardzības pārvaldi vai “Latvijas valsts mežiem”, lai painteresētos, vai tur drīkst iet un cik lielā pulkā. Organizētājiem ir jāpadomā, kur un cik lielu grupu ved. Liela daļa purvu ir dabas liegumi, tiem ir zonējums, individuālie aizsardzības noteikumi, kurus var atrast Dabas aizsardzības pārvaldes mājaslapā. Pēc tam internetā bildēs rāda, cik tur skaisti, tā mudinot turp doties nākamos. Pārgājienu rīkotājiem līdz šim pievērsta maza uzmanība. Tā dabu var nomīlēt, īpaši putnu ligzdošanas laikā. Var radīt neatgriezenisku kaitējumu dabai. Piemēram, klinšu ērglis ir tramīgs putns, var pietikt ar gājēju grupu, kas noiet gar ligzdu, un izjaukt ligzdošanu. Daba ir jāmīl, jāiepazīst, bet arī jāzina, kā rīkoties, lai nenodarītu pāri,” viedokli pauž dabas eksperte. Protams, pēc gājējiem paliek pēdas, veidojas takas; augstajiem purviem tas nav tāds kaitējums atšķirībā no kaļķainajiem zāļu purviem. Nezinātājs var uzkāpt kādai retai sugai, izbradāt, tā iznīcinot.

Arī ogotāji un sēņotāji ne vienmēr ir bez vainas. Lai neapmaldītos, viņi mēdz atstāt zīmes, ko var redzēt pa gabalu. Savdabīgākais, ko redzējusi Anete, – sarkans galdauts starp priedēm Cenas tīrelī. Vēl arī plastmasas maisiņi, pudeles. “Purvā var viegli apmaldīties, sevišķi pelēkā laikā. Arī pašai gadījies. Tagad jau nav problēmu, telefonā var lejuplādēt karti, nav jāatstāj kokos pudeles, lai atrastu ceļu mājup. Visdrošāk iet divatā un vēl – nekāpt uz gaiši zaļām sūnām, tur apakšā ir slīkšņa,” padomu dod dabas eksperte un atgādina, ka purvi ir Latvijas bagātība un tie jāiepazīst saudzējot.

UZZIŅAI

Purvus apdraud izmantošana kūdras ieguvei, nosusināšana, eitrofikācija un ugunsgrēki.

Materiāls tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda atbalstu. Par publikāciju saturu atbild SIA “Kurzemes Vārds” un reģionālās izdevniecības.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Zaube. No ceļiem līdz vējam

19:32
10.02.2025
30

Zaubēnieši, tiekoties ar Cēsu novada pašvaldību, runāja par dažādām komunālām lietām – ceļiem un ciema ielām, kapsētas apsaimniekošanu, lielo koku apzāģēšanu. Laukos bez laba ceļa grūti Ceļš no Zaubes uz Annām gan ir valsts pārziņā, bet, protams, sūdzības par to nācās uzklausīt vietvaras pārstāvjiem. Iedzīvotāji stāsta, ka tur vairākās vietās ielūzušas caurtekas, tās aizstumtas ar […]

“Muzikanti no Cēsīm”

07:38
08.02.2025
130

atgriežas uz skatuves pēc vairāk nekā ceturtdaļas gadsimta Televīzijas raidījumā “Latvijas sirdsdziesma” jau divus mēnešus klausītāji balsojot atbalsta “Muzikantu no Cēsīm” dziesmu “Jel paskaties”. Pēc vairāk nekā 25 gadu pārtraukuma grupa pērn izlēma atsākt darboties un pirmo koncertu nospēlēja Cēsīs, mākslas rančo “Dukuri”, radot sajūtu, ka pagājis vien mazs laika sprīdis. “Druva” sarunājās ar apvienošanās […]

Arvien jauni izaicinājumi bērna attīstībai

07:41
04.02.2025
97

Sabiedriskā labuma organizācija “Brīnummāja” Cēsīs desmit gadus atbalsta ģimenes un bērnusintelektuālās, emocionālās, sociālās un fiziskās attīstības ceļā, nodrošinot arī sociālās rehabilitācijas pakalpojumus bērniem ar īpašām vajadzībām. Ar biedrības vadītāju Lienu Grauduli runājam parorganizācijas attīstību, problēmjautājumiem un risinājumiem, kā arī izmaiņām redzējumā, pār­ejot no darba dinamiskā biznesa vidē uz sabiedriskā labuma organizācijas vadīšanu. -Kā radās doma […]

Stāsts mūzikā ir svarīgs

08:23
01.02.2025
60

Mūziķis Arturs Gruzdiņš, ko daudzi plašāk iepazina pēc dalības un uzvaras muzikālā šova “X faktors” pirmajā sezonā, laidis klajā dziesmu “Ver logu plašāk (Brīnummājā)”. Tā tapusi sadarbībā ar sabiedriskā labuma organizāciju “Brīnummāja” Cēsīs, domājot par “Brīnummājas” stāstu, kurš savijies ar vairāk nekā 700 ģimenēm, atbalstot bērnus intelektu­ālās, emocionālās, sociālās un fiziskās attīstības ceļā. Tā kā […]

Smadzeņu fitness aizrautīgām sarunām

09:21
31.01.2025
89

Interesantiem jaunuzņēmumiem biznesa idejas rašanās vietas mēdz būt visai prozaiskas. Kungi biežāk min garāžu vai šķūnīti, dāmas virtuvi vai frizētavu. SIA “Toodler&Gopher” jeb TOOG English dibinātāja Ieva Rence-Praliča ieceri par izglītojošo izklaidi, tiešsaistes diskusiju grupās pilnveidojot angļu valodas sarunu prasmi lieliem un maziem, izauklēja…, auklējot mājās jaunāko ģimenes atvasi. “Man ir 16 gadu pedagoga darba […]

IT, dejas un sports

07:18
28.01.2025
219

“Ģikšos vasarā zaļš, ziemā balts, skaisti,” saka Toms Ričards Krieviņš. Viņš te dzimis, mācījies Amatas pamatskolā, tad tehnikumā un tagad turpat jauniešiem māca programmēšanu. “Viņi mācās, un pats arī nepārtraukti pilnveidoju sevi. IT ir nozare, kas attīstās ne dienām, bet stundām,” teic Toms Ričards un uzsver, ka viņam patīk tas, ko dara. Toms atklāj, ka […]

Tautas balss

Arī nomales nedrīkst atstāt bez satiksmes

20:23
11.02.2025
6
Seniore raksta:

“Samazina sabiedriskā autobusa reisu skaitu, jo esot maz pasažieru. Tā jau ir, jo attālākās, nomaļākās vietās dzīvo aizvien mazāk cilvēku. Bet ko lai dara tie palikušie, kuriem nav sava auto vai ģimenei ir viens braucamais, bet katram jātiek uz citu pusi? Kādreiz runāja, ka varētu būt kādi speciāli reisi, kurus, kad vajag, iepriekš pieteiktu. Domāju, […]

Nesapratnē par ģimenes ārsta pieejamību

12:30
07.02.2025
35
Seniore raksta:

“Lasu, ka Ģikšos un Skujenē darbu sāk jaunais ģimenes ārsts. Bet kā būs Taurenē? Iepriekšējais dakteris, kas strādāja Amatas un Sku­jenes pagastā, pieņēma pacientus arī Taurenē, mēs, dzērbenieši, turp braucām. Ko tagad darīt? Esam vecākā paaudze, ir kāds, kuram nav savas automašīnas, kam nav tuvinieku, viņš taču neaizbrauks līdz Ģikšiem,” sacīja seniore, kas dzīvo Dzērbenē.

Ja maza pensija, Ungurā vairs nezvejot

11:31
07.02.2025
26
Cēsnieks J. raksta:

“Kam piederēs Ungurs? Tikai bagātajiem, ja ieviesīs pašvaldības atbalstīto licencēto makšķerēšanu, zvejot varēs tikai tie, kas iegādājas licenci. Nabagie, reņģ­ēdāji, kaut arī reņģes tagad dārgas, to nevarēs atļauties. Zivju daudzumu ūdenstilpēs samazina tie, kas velcē no motorlaivām un lieto ehalotu. Tāpēc šos makšķerēšanas veidus vajadzētu aizliegt. Ungurs nav tik liels, lai savas zvejas vietas nevarētu […]

Atļauto ātrumu pārkāpt nedrīkst

11:30
07.02.2025
27
5
Lasītājs raksta:

“Pēc pagājušās trešdienas satiksmes negadījuma uz Cēsu -Madonas ceļa Taurenes pagastā atcerējos 7.janvāra “Druvas” komentāru par Satiksmes ministrijas rosināto nulles toleranci pret ātruma pārkāpējiem. Šķiet, autore to īsti neatbalstīja, norādot, ka nelaimes satiksmē izraisa arī ceļu infrastruktūra. Taču, domāju, piemēram, šī negadījuma nebūtu un nebūtu trīs cietušo, ja autovadītāji būtu ievērojuši atļauto ātrumu. Autovadītājiem ir […]

Vai alkohola veikalam jābūt centrā

17:17
02.02.2025
72
Seniore raksta:

“Kādu laiku nebiju viesojusies Cēsīs. Nu atbraucu un biju nepatīkami pārsteigta – pašā pilsētas centrā pie Vienības laukuma specializēts alkoholisko dzērienu veikals. Un tas laikā, kad runājam par Latvijas iedzīvotāju nodzeršanos, par to, ka jāsamazina alkohola patēriņš, ka lielveikalos jānorobežo plaukti, kuros tirgo alkoholiskos dzērienus. Nezinu, kam tas senais universālveikals pieder, bet brīnos par to […]

Sludinājumi