Vasaras saulgrieži asociējās ar vairākām lietām, piemēram, ugunskuru, papardes ziedu, alu, tomēr nekas nespēj aizstāt siera rituli, kas darināts paša rokām vai iegādāts no vietējā siera meistara.
* SIERA PAGATAVOŠANAS MEISTARKLASE. Siera sējēja Vaira Taujinska saulgriežu svētkos cilvēkiem demonstrē, kā pagatavot īstu Jāņu sieru. Foto: NO ALBUMA
Lai arī daudziem šķiet, ka siera pagatavošana ir gana laikietilpīga un apgrūtinoša, tomēr siera sējēja Vaira Taujinska no Vecpiebalgas novada norāda, ka mūsdienu informācijas iespējas ir tik plašas, ka siera pagatavošanas receptes var atrast ik uz stūra. Vajag būt tikai vēlmei uzsākt eksperimentus.
Vaira sierus gatavo jau vairāk nekā 23 gadus, tomēr nebaidās atzīt, ka dažreiz, izmēģinot jaunas siera receptes, tās ar pirmo reizi neizdodas. “Pirmajā reizē vienmēr ievēroju recepti, daru, kā teikts, tikai otrajā reizē eksperimentēju. Siera pagatavošana nav sarežģīta. Tā saucamais vecmāmiņas garšas siers ir visgrūtāk pagatavojamais, jo nepieciešams gan piens, gan biezpiens. Tāpat jāatceras, ka abas galvenās sastāvdaļas nedrīkst būt treknas, jo tad siera masa nebūs mīksta un to būs grūti sagriezt. Tomēr, ja tiek ievērots, ka tikai viena no galvenajām sastāvdaļām ir trekna, tad uztraukumam par neizdošanos nevajadzētu būt. Arī tad, ja siers masa neizdodas, kā plānota, tad mājas apstākļos nav tik svarīgi, kāda ir masas konsistence, galvenais, ka siera garša ir laba. Ja tiešām masas konsistence neatbilst sieram, to droši var sakult ar blenderi un izveidot gardu smērsieru. Galvenais nebaidīties – defektu vienmēr var pārvērst efektā,” klāsta Vaira Taujinska.
* GATAVOJAS. Siera slogošanai vislabākā ir senā metode. Foto: NO ALBUMA
Viņa norāda, ka pēdējā laikā sieru pieņemts gatavot no vājpiena, jo no tā to izdarīt ir visvieglāk. “Pirmo reizi gatavojot sieru, ieteiktu izmantot termometru, lai pārliecinātos, ka piens sasilis līdz vajadzīgajai temperatūrai. Ja piens nebūs pietiekami uzkarsis, tad, pievienojot etiķa esenci vai citronskābi, piens nesavilksies kunkuļos. Esmu lasījusi, ka etiķa esences un citronskābes vietā var pievienot arī cidoniju vai citrona sulu. Recinātāju parasti pievieno tad, kad piena putas sāk kāpt uz augšu. Kad masa savelkas kunkuļos un atdalās suliņas, sieram var pievienot dažādas garšvielas, piemēram, ķimenes vai arī rozīnes un aprikozes. Tas viss atkarīgs no tā, kāds siers garšo. Iegūtajai siera masai var gan pievienot, gan nepievienot olu, tas atkarīgs no tā, vai sieru vēlas dzeltenāku.
* GAIDA JĀŅABĒRNUS. Līgotājiem sagatavots cienasts. Foto: NO ALBUMA
Ja olas tiek pievienotas siera masas vārīšanas procesā, tad jābūt uzmanīgam, jo gan olas, gan sāls veicina piena piedegšanu, tāpēc, piemēram, sāli pievienoju tikai tad, kad piens ir uzkarsis vai arī pašās beigās, ierīvējot sāli siera ritulī. Iegūto siera masu var likt gan īpašā formā, gan ietīt marlē, uz kuras uzliek smagumu, taču marlei jābūt mitrai, jo citādi siera masa tai pielīp,” stāsta Vaira Taujinska.
