Trešdiena, 3. jūlijs
Vārda dienas: Benita, Everita, Verita, Emerita

“Latvijas Vēstneša” jaunais numurs sasniedzis jaunu svara rekordu

Druva
23:08
13.07.2009
5

Oficiālā laikraksta “Latvijas Vēstnesis” šodienas numurs sasniedzis jaunus Latvijas avīžniecības rekordus – laikrakstā ir 640 lappuses un viens eksemplārs sver vairāk nekā kilogramu, aģentūru LETA informēja “Latvijas Vēstneša” pārstāve Ilze Apine. Šīs dienas “Latvijas Vēstneša” svars ir 1555 grami, un laikrakstā publicēts tikai viens dokuments. Laikrakstā publicēta Ārlietu ministrijas dienesta informācija – “Par Nolīguma par starptautisko [dzelzceļa] kravu satiksmi (SMGS) 2.pielikumu” – latviešu un krievu valodā. Lai nerastos sarežģījumi ar laikraksta piegādi abonentiem, izdevējs laikus brīdinājis “Latvijas Pastu” un citus piegādātājus par svara un apjoma ziņā neikdienišķo numuru, stāstīja Apine. Arī iepriekš iznākuši atsevišķi ļoti apjomīgi oficiālā laikraksta “Latvijas Vēstnesis” laidieni. Piemēram, lai nodrošinātu normatīvo aktu bāzi Latvijas pilntiesīgai dalībai Eiropas Savienībā, 2004.gada 1.maijā iznāca 316 lappušu biezs laikraksts A3 formātā. Tajā bija publicēti 18 likumi un vairāk nekā 100 Ministru kabineta noteikumu. Lai šis unikālais laidiens ieraudzītu dienasgaismu un tiktu nodrošināta normatīvo aktu publicēšana laikā, 1.maija numura sagatavošana ilga aptuveni diennakti. Laikraksts svēra 842 gramus. Latvijas avīžniecības vēsturē līdzšinējais apjomīgākais laikraksta numurs tika izdots 2005.gada 5.septembrī, kad laikrakstā bija 416 lappuses un viena numura svars bija 1125 grami, bet visa laikraksta tirāža svēra 4321 kilogramu. Šajā laikrakstā bija publicēts viens dokuments – starptautiskais līgums “Par Eiropas valstu nolīgumu par bīstamo kravu pārvadājumiem ar autotransportu” angļu un latviešu valodā. Oficiālais laikraksts “Latvijas Vēstnesis” iznāk valsts valodā A3 formātā četras reizes nedēļā – otrdien, trešdien, ceturtdien un piektdien – un nepieciešamības gadījumā arī citās dienās. Laikraksta apjoms ir atkarīgs no publicējamo dokumentu skaita un apjoma un publicēšanas steidzamības. Šodien laikrakstā publicētais nolīgums Latvijā stājies spēkā jau 1993.gada 1.martā, taču tā teksts līdz šim nav ticis publicēts. Līdz 1990.gadu beigām, pievienojoties starptautiskajiem līgumiem vai ratificējot tos, Latvijā nebija prakses publicēt arī oficiālu līguma teksta tulkojumu latviešu valodā. Šāda prasība ar Ministru kabineta noteikumiem tika ieviesta tikai 2002.gadā. Līgumu tulkošanu veic Tulkošanas un terminoloģijas centrs, kas to saskaņo ar nozaru ekspertiem. Vēlāk līgums un tā tulkojums latviešu valodā tiek nosūtīts saskaņošanai atbildīgajām ministrijām, kas vēlāk dokumentus pārsūta Ārlietu ministrijai publicēšanai oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. Līdz ar starptautisko līgumu tulkošanu tiek nodrošinātas Satversmes 90.pantā nostiprinātās pamattiesības, ka ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības. Ja līgums nav tulkots, var tikt kavēta ar līgumiem saistīto indivīda tiesību realizēšana un interešu nodrošināšana. LETA

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Veido namiņu, kur vecļaudis jūtas labi

07:32
30.06.2024
65

Cēsu pilsētas pansionātam 12. jūlijā apritēs 30 gadi. Vairāk nekā pusi no šī laika sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādes direktore ir Inga Gunta Paegle. -Pansionātam ir 30 gadu jubileja. Kā tas šo gadu laikā mainījies? -Es kā šodien atceros 1994. gada 12. jūliju, kad pansionāts no Glūdas kalna Cēsīs ienāca šeit, Cīrulīšos. Glūdas kalnā istabiņās […]

Mērķis - cilvēkiem palīdzēt atgūt veselību, dzīvesprieku un enerģiju

10:24
27.06.2024
656

Saruna ar holistiskās medicīnas eksperti Ingrīdu Mergupi – Leitlandi -Jums ir interesants uzvārds. Tāds rets – Mergupe. -Manas saknes ir no Mālpils. Tur ir upe Mergupe, un šo uzvārdu nes arī mana dzimta. 1928. gadā vectētiņš Jānis Mergups lika pirmo akmeni dzimtas mājai. Un tā nu arī es izceļojos pa pasauli, apgūstot zināšanas, un vēlāk ar […]

Dzīve enerģētiski spēcīgā vietā – kalna galā

10:12
25.06.2024
275

“Jau četrdesmit gadus strādāju Krimuldas vidusskolā par skolotāju, esmu tur kopš skolas dibināšanas brīža. Man jau ir pensionāres statuss, bet darbu turpinu, pēc diviem gadiem gan došos pavisam pensijā,” tā par sevi stāsta Edīte Kanberga, saimniece Drabešu pagasta Kārļu “Eglainēs”. “Eglaines” ir arī viesu nams un atpūtas bāze, bet Jāņu laiku ģimene aizvada savā lokā. […]

Jāņuzāles klimata pārmaiņās

09:54
25.06.2024
52

Par ziedošām pirmsjāņu pļavām, par trejdeviņu ziedu vainadziņu un dabas norišu izpratni saruna ar zālāju biotopu eksperti Maiju Medni. -Jāņi klāt, brienam pļavās, lai no trejdeviņām puķītēm pītu vainadziņu. Vai to var izdarīt?    -Ar katru gadu to izdarīt ir aizvien grūtāk. Lielāka iespēja saplūkt trejdeviņas jāņuzāles ir bioloģiski vērtīgos zālājos, bet tādi Latvijā ir mazāk […]

Balto ceriņu smarža gadu desmitu garumā

06:30
19.06.2024
123

Dace un Alfrēds Jurciņi izstaigā dārzu. Puķes šopavasar steidzas ziedēt, arī rozes pie namdurvīm. Karstās dienās paēnu un spēku dod nelielā birzīte. “Dzīvojam šo dzīvi, kaut reizēm gadās dzelkšņi vai iekož asa nātre. Dzīvojam kopā jau 50 gadus. Visi saka, ka pamatā ir mīlestība, bet šis vārds tāds novalkājies, reizē dziļš un skan dvēselē. Visjaukāk […]

Maza vieta ar lielu sapni

06:13
17.06.2024
88

Pasaules latviešu mākslas centrs darbu Cēsīs sāka pirms desmit gadiem. To vada Čikāgā dzimušais Kārlis Kanderovskis, kurš jau vairākus gadus dzīvo Cēsīs. Mākslas centra galvenais mērķis ir veicināt mākslas vērtību saglabāšanu, ko radījuši Otrā pasaules kara laikā trimdā devušies latviešu mākslinieki, kā arī ārzemēs dzīvojošā jaunā paaudze. Centrs bez maksas ir atvērts ikvienam un darbojas, […]

Tautas balss

Pļauj, ka putekļi pa gaisu

10:12
02.07.2024
18
Priekulietis A. raksta:

“Priekuļu centrā pagājušajā nedēļā pašvaldība pļāva zāli, putekļi vien gāja pa gaisu. Zā­līte tik īsa un nīkulīga, ka tur nav, ko pļaut. Bet laikam jau noteiktie kvadrātmetri jāno­pļauj, citādi nesaņems naudu. Manuprāt, pļaušanu nevajadzētu organizēt pēc grafika, bet gan tad, kad tas nepieciešams,” pārdomās dalījās priekulietis A.

Zāļu ražotāji negodprātīgi

12:29
28.06.2024
18
Lasītāja raksta:

“Re nu! Eiropā ražotāji zāļu cenas valstīm nosaka slepeni, mazākās un nabadzīgākās valstis maksā vairāk. Tāpēc jau arī mums ir tik dārgi medikamenti un jauno zāļu maz. Te būtu gudri, ja, piemēram, Baltijas valstis vienotos un iepirktu vajadzīgo kopā. Bet varbūt jautājums jārisina Eiropas Savienības līmenī?” sprieda lasītāja.

Autobusu pieturā lietū un vējā

12:29
28.06.2024
59
Vilma raksta:

“Ikdienā diezgan bieži nākas ar autobusu braukt no Valmieras un Cēsu autoostas. Autobusa gaidīšanu abās pilsētās nevar salīdzināt. Valmierā nojume pasargā pasažierus no lietus un saules, Cēsīs pa bedrainu laukumu no stacijas ēkas var aizklunkurēt līdz pieturai, sēdēt uz soliņa, lai kādi laikapstākļi, un skatīties uz apdrupušo mūra sienu,” pārdomās dalījās Vilma un piebilda, ka […]

Pasaki, kas ir tavs draugs…

10:01
25.06.2024
26
Politikas vērotājs raksta:

“Kā gan Krievijas sabiedrība var nejusties pazemota, ja viņu valsts līderim jāslēdz vienošanās ar visu citu pasaules valstu ignorēto un nosodīto Ziemeļkoreju? Tas taču ir kauns, ka par sabiedroto jāizvēlas kas tāds!” pauda politikas vērotājs.

Vai tiešām ietaupīja

10:01
25.06.2024
22
Zaubēniete raksta:

“Zaubē vairs nav pagasta pārvaldes. Nezinu, cik daudz paš­valdība ietaupīja, bet cilvēkiem gan tagad grūtāk. Nav speciālista, kas var pastāstīt par visiem jautājumiem pagastā, par katru jāiet pie cita darbinieka. Kad bija pārvalde, bija tā kā drošāk, zināji, ka ir, uz kuru paļauties, arī kam prasīt atbildību,” pastāstīja zaubēniete.

Sludinājumi