Kāzu sezona rit pilnā sparā. Lai svētku rīkošanu atvieglotu, talkā aicina kāzu rīkotāju. Saruna ar Lieni Nagli, kura rīko un vada kāzas gan Valmieras, gan Cēsu pusē.
– Kā kļūst par kāzu organizatoru?
– Agrāk strādāju aktīvā tūrisma centrā “Eži”, kur man ļāva izaugt līdz nodaļas vadītājai. Tur sāku rīkot un vadīt dažādus pasākumus. Man iepatikās. Tad vienā brīdī sapratu, ka vēlos būt neatkarīga un nodarboties ar pasākumu organizēšanu pati. Interesanti, ka izlēmu turpmāk organizēt kāzas, kaut pati tolaik uz nevienām kāzām vēl nebiju bijusi. Izveidoju savu mājas lapu, sociālajos tīklos ievietoju reklāmu un gaidīju savu pirmo klientu. Pirmajā vasarā sagaidīju trīs pārus, kuri man uzticēja savu kāzu rīkošanu.
– Cik ilgu laiku aizņem gatavošanās vienām kāzām?
– Kad ar to sāku nodarboties, viss, protams, prasīja ilgāku laiku, nekā tas ir tagad, pēc pieciem gadiem. Tāpat kā ar bērnu piedzimšanu – pēc pirmā šķiet, ka ir milzīgs apjukums, bet ar otro – viss jau zināms un paredzams. Ir pāri, kuri mani ir aizrunājuši jau iepriekšējā gadā, līdz ar to gatavošanās notiek savlaicīgi, bet ir pāri, kuri mani uzrunā divus mēnešus pirms kāzām, un tad laika ir tik, cik ir.
– Jūs gan vadāt, gan organizējat kāzas. Ko darīt pašai patīk labāk?
– Abus darbus vienās svinībās darīt nedrīkst. Kaut gan nereti, kad kāzas vadu, sanāk parūpēties arī par organizatoriskiem jautājumiem. Tas ir komandas darbs. Man pašai pie sirds tuvāka ir kāzu organizēšana, jo tas ir tas, ar ko sāku.
– Kādas ir aktuālākās kāzu tendences?
– Pāri ir tik ļoti dažādi, līdz ar to arī vēlmes ir dažādas. Citi izvēlas kāzas rīkot ar visām iespējamajām latviskajām tradīcijām. Viņiem ir svarīgi, lai, ierodoties viesu namā, vecāki pasniegtu rupjmaizi, sāli un ūdeni. Vienmēr esmu arī atgādinājusi, ka brīdī, kad tiek iesaistīti vecāki, viņi sajūtas īpaši un kāzu norisē to izlaist nevajadzētu. Arī mičošana saglabājas, tikai kļūst modernāka – sievas aubes vietā liek kronīšus vai ziedu vainadziņus, priekšauta vietā tiek vilkti tilla svārki. Citi par tradīcijām negrib neko dzirdēt un vēlas modernas kāzas. Pagājušajā nedēļā vadīju divas kāzas. Vienas notika greznā villā, bet otras – Alūksnes pusē padomju laika ēdnīcā. Vēl viena aktuāla tendence – pāri arvien biežāk izvēlas laulāties brīvā dabā, piemēram, pie jūras, zem kāda liela ozola vai citā skaistā un viņiem nozīmīgā vietā.
– Par ko jaunais pāris visbiežāk satraucas?
– Ne par sevi, bet saviem viesiem. Un tā ir lielākā kļūda, jo tā tomēr ir jaunā pāra diena. Pāris ir nobažījies par to, vai visi būs paēduši, vai visiem būs interesanti, tajā pašā laikā aizmirstot tā no sirds izbaudīt savas kāzas.
– Kādēļ pāri izvēlas nolīgt kāzu organizatorus?
– Nezinu, vai tā ir cilvēku aizņemtība vai jaunās paaudzes nevēlēšanās uzņemties atbildību, bet vedēji vairs nevēlas uzņemties papildu pienākumus. Līdz ar to pārim nākas meklēt palīgus, lai gatavošanos lielajai dienai darītu sev vieglāku. Ir vedēji, kuri labprāt vadītu dažādas atrakcijas, mičošanu vai jaunlaulāto tā saucamo ceļojumu pēc gredzenu mīšanas, bet viņi nezina, kā to izdarīt.
Kāzu organizatorus izvēlas arī ārvalstīs dzīvojošie latvieši, kuri grib apprecēties Latvijā. Viņiem no attāluma ir grūti visu saplānot. Varu droši teikt, ka kāzu rīkotāji kļūst arvien pieprasītāki.
– Kāds ir vidējais budžets, kurā latvietis cenšas iekļauties? Un kāds ir vidējais viesu skaits?
– Viesu skaits – apmēram 50 cilvēku. Par budžetu runājot, cenšas iekļauties septiņos līdz desmit tūkstošos eiro. Protams, ir pāri, kuri mēģina iespējami ietaupīt, tad meklējam dažādus risinājumus.
– Kas izmaksā visdārgāk, un kā būtu iespējams ietaupīt?
– Dārgākā noteikti ir viesu nama īre, ēdināšana, fotogrāfa pakalpojumi un dekorācijas. Reti gadās strādāt ar pāriem, kas tieši uz to censtos ietaupīt. Visi tomēr saprot, ka šie ir lieli, skaisti un nozīmīgi svētki, kas atmiņā paliks visu mūžu. Lai maciņa saturu ietaupītu, reizēm pāri paši piekrīt sarūpēt kādus materiālus dekorēšanai, dažādu ideju realizēšanai lūdz palīdzību saviem radošajiem draugiem. Jāatceras arī, ka ne vienmēr tas, kas ir dārgāks, ir labāks.
– Vai viesi labprāt iesaistās aktivitātēs?
– Cilvēki paliek kūtrāki. Aizvien grūtāk viesus piecelt no galdiem. Daudzi, aizbraucot uz kāzām, vēlas pasēdēt, atpūsties, parunāties ar draugiem, paziņām. Citādāk ir ar ārzemniekiem, kuri atbraukuši uz latviešu kāzām. Viņi ir ieradušies kā uz lielu notikumu un grib iesaistīties katrā aktivitātē, un kāzas izbauda pēc pilnas programmas.
– Cik viegli ir sastrādāties ar vedējiem un vecākiem?
– Kad pāris mani ir uzrunājis, pirms piekrītu rīkot viņu kāzas, satiekamies. Ir ļoti svarīgi, ko jūtu, kad satiekos ar pāri. Ja mums uz lietām ir viens redzējums, ja mums ir viegli sarunāties, tad viss ir kārtībā. Bet ir bijušas arī reizes, kad jūtu, ka mūsu sadarbība neizdosies, tad kāzu rīkošanu atsaku. Lielākā daļa pāru manu lēmumu saprot, jo, ja mums redzējums nesakrīt, tad kāzu diena var arī neizdoties. Sarunas laikā es arī saprotu, kādi ir vedēji un vecāki.
– Vai pēc kāzām vēl sekojat līdzi pāriem, kuriem esat rīkojusi kāzas?
– Katrs pāris man kļūst par sava veida ģimeni. Pēc kāzām mēs satiekamies uz tasi kafijas, lai visu pārrunātu. Tas man ir lielākais kompliments, kad pāris pēc svētkiem, kad viss ir norimis, vēlas vēl ar mani satikties. Protams, esam draugos arī sociālajos tīklos, un tur var labi redzēt, kā katram pārim iet.
– Kādas ir tipiskākās kļūdas, ko jaunais pāris pieļauj?
– Viņi grib visu, neņemot vērā sava budžeta iespējas. Tikai tad, kad viss ir pasūtīts un rezervēts, saprot, ka nevar to atļauties. Tad ir no kaut kā jāatsakās, un tas ne vienmēr ir viegli. Otra kļūda – pāris savā dienā nedomā par sevi.
– Kas kāzu rīkošanas procesā pašai visvairāk patīk?
– Pati kāzu diena, kad es redzu sava darba rezultātu. Svarīgi šo dienu noorganizēt tā, lai nebūtu jāizjūt stress. Tad var just vislielāko gandarījumu.
– Bieži nākas rīkot kāzas Cēsīs?
– Vairākas reizes esmu rīkojusi kāzas Cēsu pusē. Parasti gan laulības notiek dzimtsarakstu nodaļā vai baznīcā, pēc tam Cēsu Pils parkā vai Pils dārzā tiek rīkots pirmais tosts un fotografēšanās. Uz viesu namiem pāri ar viesiem dodas ārpus Cēsīm. Šeit ir ļoti daudz skaistu vietu, kurp doties. Valmieras un Cēsu pusē pati jūtos ļoti ērti. Te viss ir zināms, te strādā cilvēki, ar kuriem sadarbojos. Man ir arī drošības sajūta, un zinu, ka, ja kaut kas jūk un brūk, man ir, kam piezvanīt.
– Bieži gadās, ka plāni jūk un brūk?
– Pāriem vienmēr saku, ka nevienās kāzās viss neiet gludi. Tad tās nav kāzas. Nezinu, vai tā ir kāda likumsakarība vai iedarbojas augstāki spēki, bet pāri pirms jā vārda teikšanas tiek pārbaudīti. Bijuši dažādi neparedzēti atgadījumi. Ceremonija plānota ārā, bet lietus gāž un sāk zibeņot. Ir bijušas reizes, kad mūziķi pēdējā nedēļā piezvana un atsaka vai dekorētājs kāzu rītā aizgulējies un nav ieradies. Vienmēr esmu gatava neparedzētām situācijām un to stāstu arī pāriem. Ja kaut kas atgadīsies, es to nokārtošu. Līgavai un līgavainim ir svarīgi redzēt mani mierīgu.
– Kāds bijis lielākais izaicinājums piecu darbības gadu laikā?
– Noorganizēt un vadīt trīs dienu kāzas. Lai arī abas jomas kopā nekad nejaucu, bija kāzas, kuras rīkoju, bet otrajā un trešajā dienā biju arī vadītāja. Tas fiziski bija ļoti grūti, jo man ir svarīgs miegs. Pēc šādām trim dienām bija nepieciešams laiks, lai atgūtos.
– Vai kāzu rīkotājs savā profesijā var izdegt?
– Jā, tā ar mani jau ir noticis. Biju apņēmusies izdarīt vairāk, nekā spēju. Braucot pie līgavas, sapratu, ka tūliņ noģībšu. Veiksmīgi nokļuvu galā, bet uzreiz pēc tikšanās devos uz slimnīcu. Manī bija sakrājies milzīgs nogurums, jo mans jaunākais no bērniem bija vēl pavisam maziņš, naktīs negulēja, bija vēl jābaro. Tas bija Ziemassvētku laiks. Svētkus pavadīju gultā, un tas bija brīdis, kad pārdomāju savu dzīvi – to, cik daudz es varu, un to, ka man jāiemācās pateikt – nē.
– Pašai ir divi mazi bērni. Kā apvieno ģimenes rūpes ar darbu?
– Vienmēr esmu domājusi – ja mamma ir ar sevi apmierināta un laimīga, tad arī bērni būs priecīgi. Organizatoriskajā darbā bieži bērnus ņemu līdzi. Kad to izdarīt nevaru, viņus pieskata tētis vai auklīte. Šī vasara ir lieliski saplānota, jo es gan strādāju, gan arī pietiekami daudz laika veltu sev un ģimenei.
Komentāri