Īstam dārzniekam noteikti piemīt tā īpašā sajūta, kad, no rīta pamostoties, jau zināms – šodien būs jāsēj zirņi, rīt jāstāda kāposti vai gurķi. Savs darbu kalendārs ir prātā, tas veidojies ar gadiem, ar pieredzi. Ne vienmēr ir laiks gaidīt, kad zirņu sējai vējš iegriezīsies ziemelī, kā teikts ticējumos.
Kad mainās Mēness fāze, to var novērot jebkurš, taču, kā viena pēc otras seko zodiaka zīmju dienas, tas gan jāpaskatās kalendārā. Ja negribas pašiem ar zīmulīti izraibināt datumus, pierakstot sējamās dienas vai zīmēt tabulas, jāmeklē drukātais kalendārs. Un te nu sākas problēmas.
Daudzi preses izdevumi un interneta portāli publicē dārza darbiem vēlamās dienas visai nedēļai vai pat gadam, taču tie ir atšķirīgi. Vai ticēt žurnālos “Dārza Pasaule”, “Ievas Dārzs”, “Praktiskais Latvietis” vai “Latvijas Avīzes” gadagrāmatā un mēnešu sienas kalendārā publicētajam?
Bloga “Es vienkārši esmu” (esvnkesmu.wordpress.lv) autore piedāvā SIA “Mikot” sastādīto bezmaksas kalendāru visam gadam, kur saraksta veidā un krāsainā tabulā var atrast labvēlīgās sējamās un stādāmās dienas, piemērotu laiku augļu koku apkopšanai, ravēšanai, ražas vākšanai un zemes apstrādei. Par šo kalendāru blogere saka: “Ja godīgi, tad es nevados ne pēc viena kalendāra, jo vienkārši tiem neticu. Jā, tā arī sanāk – stādi, kad gribi, vienmēr būs labi. Jo daba vienmēr izdzīvos neatkarīgi no cilvēka izdomātajiem cikliem. Protams, elementāra loģika jāievēro un februārī nevajadzētu dārzā stādīt tomātus!”
Kur rodas atšķirība publicētajos kalendāros? Dārzkopji lieto gan biodinamisko, gan sinodisko, gan siderisko kalendāru, tādēļ veidojas nobīdes. Esmu vienu gadu izmēģinājusi kalendāru, kas sastādīts, vadoties pēc Mēness sinodiskā cikla, kas ir laiks no jauna Mēness līdz jaunam Mēnesim – 29,53 dienas. Tas atšķiras no sideriskā Mēness cikla ar dienu skaitu – 27,32, kas ir viens pilns Mēness apriņķojums Zemei.
Dārzkopjiem savus aprēķinus iesaka arī astronomi un astrologi, sastādot kalendārus, kur bez Saules un Mēness gaitas uzrādīta arī citu planētu pārvietošanās zodiaka joslā un ietekme uz augiem. Atšķirības ir atskaites sistēmās, pēc kurām aprēķina debess ķermeņu ceļu, tāpēc kalendāros atšķiras laiki, kad kurš debesu spīdeklis atrodas kura zvaigznāja ietekmē.
Ja nevēlas sarežģīt dzīvi ar tabulām, var izmantot tikai Mēness ciklu iespaidu uz augiem un zemi. Cilvēka organisms un visa pārējā dzīvā daba augošā Mēnesī enerģiju uzkrāj un dilstošajā – atdod, savukārt augsne rīkojas citādi: augošajā Mēnesī atdod enerģiju jeb izelpo, bet dilstošā Mēnesī uzkrāj un ieelpo. Mēness spēja pārvietot lielas ūdens masas ir labi zināma. Vadoties pēc šīs sistēmas, derēs jebkurš kalendārs, kurā redzama Mēness fāžu maiņa, aptumsumi. Laba raža būs augiem, kas sēti dažas dienas pirms Pilnmēness. Sakņaugiem piemērots dilstošais, bet virszemes lakstaugiem – augošais. Jau no vēstures un ticējumiem zināms, ka aptumsumu laikā dārzs “jāliek mierā” – tas augus ietekmē negatīvi.
Mainoties fāzei uz jaunu Mēnesi, augi ir piesātināti ar mitrumu, nevajag sēt, stādīt, pārstādīt, griezt zarus vai potēt. Augošā Mēnesī sēj un stāda visu, kas ražu dod virszemē, var novākt augļus un dārzeņus, jo tie labi uzglabājas. Augoša Mēness pirmajā ceturksnī ieteicams stādīt viengadīgās un divgadīgās puķes, kokus, laistīt.
Otrajā ceturksnī piemērots laiks virszemes augu stādīšanai, var novākt ražu tam, kas virs zemes. Pilnmēness piemērots ravēšanai, siena pļaujai, ārstniecības augu vākšanai, jo šajā periodā augiem pavājināta sakņu sistēmas dzīvotspēja.
Mānesim dilstot, sēj un stāda visu, kas ražu dod zem zemes. Šajā periodā labāk iedarbojas augu mēslojuma iedarbība. Mēness trešajā ceturksnī augu sulas virzās uz saknēm, var stādīt, laistīt, novākt ražu. Dilstošā mēness pēdējais ceturksnis ir Zemes stihijas varā, viss spēks augu saknēs.
Nevar nepieminēt Ziedu, Lapu, Sakņu dienas, kas arī atvieglo dārzkopja laika sadalījumu steidzīgajā sezonā. Tomēr ar tām arī nav vienkārši – jāņem vērā Mēness uzvedība pie debess juma un konkrētā zodiaka zīme. Sarežģīti… Vairāk informācijas var atrast portālā “Tava pasaule”.
Viena no sējas kalendāru sastādītājām, dārzkope Ārija Rudlapa iesaka izvērtēt pašiem: “Apsaimniekojot dārzu, visdrošāk ir paļauties uz veselo saprātu, novērojumiem dabā, kā arī dalīties pieredzē ar citiem pieredzējušiem dārzkopjiem un lauksaimniekiem. Pat vislabākie ieteikumi var nedot rezultātus, ja tos izpildīs akli, nesekojot konkrētām dabas norisēm. Katrs gads ir citādāks, tāpat kā dārzs un viņa kopējs.”
Lai veicas un aug griezdamies!
Komentāri