Piektdiena, 14. februāris
Vārda dienas: Valentīns

Daba kļuva par galveno dakteri

Druva
15:54
12.12.2021
40
Ziedlejas Biblioteka 3 1

Arī šogad, līdzīgi kā pērn, tūrisma sezonu aizvadījām pandēmijas un ceļošanas ierobežojumu ēnā. Vislielāko Covid-19 sitienu saņēma starptautiskais tūrisms, kamēr novados tas ļāva attīstīt un pat radīt jaunus objektus, īpaši dabā, kur bija vienkārši ievērot distanci un citas prasības. Daudzi pēkšņi atcerējās par dabu kā lielisku enerģijas atjaunotāju, tāpēc uzņēmējiem reģionos atlika vien aktualizēt savus pakalpojumus un tikt galā ar apmeklētāju plūsmu.

Tehnoloģijas palīdzēja virzīt plūsmu

Kad pagājušajā vasarā tūristi sāka pārpārēm braukt uz vienu no Kurzemē pazīstamākajām dabas takām ­– Alsungas Žibgravu –, alsundznieki sāka domāt par alternatīvām. Kādreizējā tūrisma informācijas un vēsturiskā mantojuma centra vadītāja Inga Bredovska stāsta, ka iepriekš atpūtnieku iecienītā Žibgravas veselības taka, kā arī Ziedlejas dabas parks pandēmijas laikā kļuva tik noslogots, ka vietējiem tur vietas vairs nebija. “Piestāja ģimenes pa ceļam uz jūru, kā arī daudzi brauca speciāli šurp pēc plāna, kuru taku katrā nedēļas nogalē apskatīs,” atceras I. Bredovska. “Taka staigājama abos virzienos, izmainīties nevarēja. Tāda antropogēnā slodze slikti ietekmēja dabu. Pagasta darbinieki un brīvprātīgie centās vismaz atkritumus biežāk izvest, kaut ko pielabot. Lielākā daļa dabas tūristu ir kārtīgi cilvēki. Liels posts jau netika nodarīts, tikai tā milzu plūsma.”

Uz šo visu reaģējot, pie darba ķērās Alsungas iedzīvotāju kopiena, kuru vieno teritorija, identitāte, vērtības un idejas. Nav noslēpums, ka Alsunga ir pirmais viedais ciems Latvijā, tomēr datorizācija kopienai nav pašmērķis, bet problēmas risinājums. Kopienas īstenotais projekts “Suitu takas” palīdzēja novirzīt tūristu plūsmu pa citām apkārtnes skaistajām vietām. Vietnē Alsunga.lv joprojām atrodami un ikvienam interesentam pieejami apraksti un praktiski noderīga informācija par dažādu garuma un grūtību pakāpju pastaigu maršrutiem.

Izvēloties taku un noskenējot tās QR kodu vai nospiežot uz tā vietnē, var lejupielādēt savā viedierīcē gpx failu, piemēram, lietotnē “LVM GEO”. Tā palīdz nenomaldīties no koordinātēm, lai gan suiti teic, ka arī novirzīšanās varētu būt interesanta. Gan jau atpakaļceļu atradīšot!

Kā tikt pie sklandraušiem

Redzot dzimtās puses ļaužu aktivitātes, rīdzinieks un iniciatīvas grupas dalībnieks Kristaps Vītoliņš šovasar palīdzēja izveidot mobilo aplikāciju vietējo tūrisma uzņēmēju savstarpējās sadarbības veicināšanai. Tajā var viegli uzzināt, kur nopirkt vietējos sklandraušus, pīrāgus, suitu maizi un citus gardumus. Kādas naktsmītnes ir pieejamas, vai pašmāju vīns gatavs u.tml. Ja kādam mājražotājam produkts izpārdots, viņš ieteiks kaimiņu.

“Dabas staigātāji ir dažādi: vieniem pietiek ar dažiem kilometriem, jo jāizpēta katra puķīte un kociņš, citi grib iet diezgan garus gabalus,” teic kopienas pārstāve Daiga Kalniņa. “Takas nav marķētas, nav stendu un īpašas infrastruktūras. Vidi saudzējot, krūmus un kokus tur necirtām, laipas un stabiņus nerakām, jo dabas un veselīgas atpūtas cienītājam to nemaz nevajag. Pie aprakstiem ir arī informācija par citiem objektiem. Elektronisko bukletu var izdrukāt uz papīra un ņemt līdzi, ja tā ērtāk un ar to pietiek. Viedtālrunī var variēt: pats savienot un noiet uz citām koordinātēm, tad atgriezties atpakaļ, tādējādi izveidojot savu interesanto gājienu. Esam piedāvājuši dalīties un to atsūtīt arī mums. Šis nav komercprojekts, bet ar mērķtiecīgu domu visai Alsungas attīstībai. Ceļotājus novirzām pie tūrisma uzņēmējiem, mājražotājiem, kuri maksā nodokļus, un tā nauda nonāk sabiedrībai, tai skaitā kopienas darbības atbalstam. Pamazām sadarbību paplašinām, iekļaujot Jūrkalni un Gudeniekus.”

“Ventleju” namiņā viesiem ūdens ir no krāna pieejams, taču saimniece Ina Leona-Sprūde var arī nodemonstrēt, kā senāk ļaudis ar nēšiem to nesa no akas. Braukt uz viesu namiem daudzus pamudina ne tikai dabas vērtības, bet arī iespēja izbaudīt jauku Latvijas lauku ainavu.

Atrod mieru un klusumu

Skrundas pusē pandēmijas laikā reaģējot uz pieaugošo pieprasījumu, pat radušās jaunas naktsmītnes atpūtniekiem dabā. “Ventlejas” ir sena lauku māja Ventas krastā, kuru tūrisma uzņēmēja Ina Leona-Sprūde nolūkoja, noīrēja, izremontēja, lai klusumu un mieru mīlošie viesi nelielā ļaužu lokā varētu baudīt dabas pirmatnību. “Pašā pandēmijas sākumā bija šoks, jo visas rezervācijas mūsu viesu namā un pirtī atcēlās,” pastāsta saimniece. Tad pamazām atguvušies, jo cilvēki sākuši braukt vairāk uz laukiem.

No kādreizējās saimniecības vairs palikuši tikai milzīgie sētas koki, kā arī labvēlīgā aura un enerģētika. Saimnieki kādreiz bija skolotāji, bet jau labu laiku skolā nestrādā. Tomēr viesiem “Ventlejās” zināmā mērā ir iespēja izglītoties dabaszinībās realitātē – vērojot, kā saule lec un noriet, pārlido zivju gārnis vai ligzdā nolaižas stārķis, sētā iecilpo zaķis. Ir viesi, kurus tāds rimtums pat izsit no sliedēm, jo viņi atklāj patiesās vērtības. “Šodien tādi dziļi lauki kļūst populāri. Pilsētniekiem jau nav kur aizbraukt. Protams, pieczvaigžņu luksusu te nepiedāvājam – tas šajā vidē pat neiederētos un mūsu viesiem nemaz nevajag –, tikai minimālu komfortu, kas nenoplicina vidi,” I. Leona-Sprūde saka.

Nekādus uzziņas materiālus par dabu viesu namā nedala, jo te cilvēks tāpat sajūtas kā dabas sastāvdaļa un nevienam neienāk prātā kaut ko bojāt, lauzt, plēst, izmest atkritumus mežā pastaigas laikā. Un tas ir labākais veids, kā audzināt izpratni.

Labāk, ja pastaigas ir organizētas

Arī Kuldīgā dabas vērotāju pieplūdums bija jau kopš agra pavasara, kad Ventā sāka lidot zivis. Brauca gan vecpilsētu skatīt, gan apkārtējo dabu baudīt. Tāpēc Kuldīgas aktīvās atpūtas centrs šogad uzmanību pievērsa pastaigu vietām, kā arī velobraucienu un ūdenstūrisma iespējām, un tikko klajā nākusi brošūra “Aktīvā atpūta”, kurā iekļauti 17 populārākie maršruti pa mežiem, gar apstrādātiem un caur aizaugušiem laukiem, gar upēm un upītēm, ezeriem un purviem Kuldīgas novadā, tostarp gan agrāk veidotie, gan no jauna tagad radītie. “Tas nebūt nav viss, kur iespējams aktīvi atpūsties,” norāda centra vadītāja Jana Bergmane. “Bieži vien cilvēki paši meklē, kurp doties, kur mazāk cilvēku. Populārākās vietas vienmēr ir apmeklētas, tajās ir arī attiecīga infrastruktūra. Arī mēs turpināsim meklēt arvien kaut ko jaunu, attīrīt kādu aizaugušu taku.”

Taujāta, kā pieaugošā plūsma ietekmēs vidi, tūrisma speciāliste norāda, ka cilvēki ies dabā arvien vairāk. Pārvietošanās ierobežojumu dēļ ceļotāji meklēja iespējas kustēties iekšzemē un atklāja, ka ir ko redzēt. Aizraujošs ir tāds pārgājiens gar dabas objektiem, kas nekur īpaši netiek reklamēti, jo ne Eiropas, pat ne nacionālajā līmenī nav ievērības cienīgi. Tāpēc labāk, ja tā plūsma ir organizēta un izveidota atbilstoša infrastruktūra, kas ierobežo iespējamo kaitējumu dabai. J. Bergmane skaidro, ka jaunajam bukletam ir arī izglītojoša loma. Katra maršruta aprakstā ir norādītas koordinātes, grūtību pakāpe, šķēršļi, kas jāpārvar, ceļā sastopamo objektu izcelsme, dabas vai kultūrvēsturiskā nozīme un arī uzvedības noteikumi, ko kurā vietā drīkst vai nedrīkst darīt.

Materiāls tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda atbalstu. Par publikāciju saturu atbild SIA “Kurzemes Vārds” un reģionālās izdevniecības.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Zaube. No ceļiem līdz vējam

19:32
10.02.2025
85

Zaubēnieši, tiekoties ar Cēsu novada pašvaldību, runāja par dažādām komunālām lietām – ceļiem un ciema ielām, kapsētas apsaimniekošanu, lielo koku apzāģēšanu. Laukos bez laba ceļa grūti Ceļš no Zaubes uz Annām gan ir valsts pārziņā, bet, protams, sūdzības par to nācās uzklausīt vietvaras pārstāvjiem. Iedzīvotāji stāsta, ka tur vairākās vietās ielūzušas caurtekas, tās aizstumtas ar […]

“Muzikanti no Cēsīm”

07:38
08.02.2025
141

atgriežas uz skatuves pēc vairāk nekā ceturtdaļas gadsimta Televīzijas raidījumā “Latvijas sirdsdziesma” jau divus mēnešus klausītāji balsojot atbalsta “Muzikantu no Cēsīm” dziesmu “Jel paskaties”. Pēc vairāk nekā 25 gadu pārtraukuma grupa pērn izlēma atsākt darboties un pirmo koncertu nospēlēja Cēsīs, mākslas rančo “Dukuri”, radot sajūtu, ka pagājis vien mazs laika sprīdis. “Druva” sarunājās ar apvienošanās […]

Arvien jauni izaicinājumi bērna attīstībai

07:41
04.02.2025
98

Sabiedriskā labuma organizācija “Brīnummāja” Cēsīs desmit gadus atbalsta ģimenes un bērnusintelektuālās, emocionālās, sociālās un fiziskās attīstības ceļā, nodrošinot arī sociālās rehabilitācijas pakalpojumus bērniem ar īpašām vajadzībām. Ar biedrības vadītāju Lienu Grauduli runājam parorganizācijas attīstību, problēmjautājumiem un risinājumiem, kā arī izmaiņām redzējumā, pār­ejot no darba dinamiskā biznesa vidē uz sabiedriskā labuma organizācijas vadīšanu. -Kā radās doma […]

Stāsts mūzikā ir svarīgs

08:23
01.02.2025
62

Mūziķis Arturs Gruzdiņš, ko daudzi plašāk iepazina pēc dalības un uzvaras muzikālā šova “X faktors” pirmajā sezonā, laidis klajā dziesmu “Ver logu plašāk (Brīnummājā)”. Tā tapusi sadarbībā ar sabiedriskā labuma organizāciju “Brīnummāja” Cēsīs, domājot par “Brīnummājas” stāstu, kurš savijies ar vairāk nekā 700 ģimenēm, atbalstot bērnus intelektu­ālās, emocionālās, sociālās un fiziskās attīstības ceļā. Tā kā […]

Smadzeņu fitness aizrautīgām sarunām

09:21
31.01.2025
90

Interesantiem jaunuzņēmumiem biznesa idejas rašanās vietas mēdz būt visai prozaiskas. Kungi biežāk min garāžu vai šķūnīti, dāmas virtuvi vai frizētavu. SIA “Toodler&Gopher” jeb TOOG English dibinātāja Ieva Rence-Praliča ieceri par izglītojošo izklaidi, tiešsaistes diskusiju grupās pilnveidojot angļu valodas sarunu prasmi lieliem un maziem, izauklēja…, auklējot mājās jaunāko ģimenes atvasi. “Man ir 16 gadu pedagoga darba […]

IT, dejas un sports

07:18
28.01.2025
221

“Ģikšos vasarā zaļš, ziemā balts, skaisti,” saka Toms Ričards Krieviņš. Viņš te dzimis, mācījies Amatas pamatskolā, tad tehnikumā un tagad turpat jauniešiem māca programmēšanu. “Viņi mācās, un pats arī nepārtraukti pilnveidoju sevi. IT ir nozare, kas attīstās ne dienām, bet stundām,” teic Toms Ričards un uzsver, ka viņam patīk tas, ko dara. Toms atklāj, ka […]

Tautas balss

Arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji

20:24
12.02.2025
16
Lasītājs K. raksta:

“Ceļu uzturētāji saka, ka tagad grants ceļu bedres nevar likvidēt, stāvokli uzlabot. Tā jau ir, bet vai tad, ja siltajā sezonā šos ceļus atjaunotu, normāli uzturētu, tie tagad nebūtu tik ļoti slikti? Saka, ka neesot naudas, taču arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji,” pauda lasītājs K.

Arī nomales nedrīkst atstāt bez satiksmes

20:23
11.02.2025
21
Seniore raksta:

“Samazina sabiedriskā autobusa reisu skaitu, jo esot maz pasažieru. Tā jau ir, jo attālākās, nomaļākās vietās dzīvo aizvien mazāk cilvēku. Bet ko lai dara tie palikušie, kuriem nav sava auto vai ģimenei ir viens braucamais, bet katram jātiek uz citu pusi? Kādreiz runāja, ka varētu būt kādi speciāli reisi, kurus, kad vajag, iepriekš pieteiktu. Domāju, […]

Nesapratnē par ģimenes ārsta pieejamību

12:30
07.02.2025
43
Seniore raksta:

“Lasu, ka Ģikšos un Skujenē darbu sāk jaunais ģimenes ārsts. Bet kā būs Taurenē? Iepriekšējais dakteris, kas strādāja Amatas un Sku­jenes pagastā, pieņēma pacientus arī Taurenē, mēs, dzērbenieši, turp braucām. Ko tagad darīt? Esam vecākā paaudze, ir kāds, kuram nav savas automašīnas, kam nav tuvinieku, viņš taču neaizbrauks līdz Ģikšiem,” sacīja seniore, kas dzīvo Dzērbenē.

Ja maza pensija, Ungurā vairs nezvejot

11:31
07.02.2025
30
Cēsnieks J. raksta:

“Kam piederēs Ungurs? Tikai bagātajiem, ja ieviesīs pašvaldības atbalstīto licencēto makšķerēšanu, zvejot varēs tikai tie, kas iegādājas licenci. Nabagie, reņģ­ēdāji, kaut arī reņģes tagad dārgas, to nevarēs atļauties. Zivju daudzumu ūdenstilpēs samazina tie, kas velcē no motorlaivām un lieto ehalotu. Tāpēc šos makšķerēšanas veidus vajadzētu aizliegt. Ungurs nav tik liels, lai savas zvejas vietas nevarētu […]

Atļauto ātrumu pārkāpt nedrīkst

11:30
07.02.2025
29
2
Lasītājs raksta:

“Pēc pagājušās trešdienas satiksmes negadījuma uz Cēsu -Madonas ceļa Taurenes pagastā atcerējos 7.janvāra “Druvas” komentāru par Satiksmes ministrijas rosināto nulles toleranci pret ātruma pārkāpējiem. Šķiet, autore to īsti neatbalstīja, norādot, ka nelaimes satiksmē izraisa arī ceļu infrastruktūra. Taču, domāju, piemēram, šī negadījuma nebūtu un nebūtu trīs cietušo, ja autovadītāji būtu ievērojuši atļauto ātrumu. Autovadītājiem ir […]

Sludinājumi