Trešdiena, 12. novembris
Vārda dienas: Kaija, Kornēlija

Cēsu Mākslas festivāla trešā nedēļa.Ko redzēt?

Druva
13:29
25.07.2017
19

Cēsu Mākslas festivāla trešajā norises nedēļā sāksies muzikālā programma ar izcilā pianista Reiņa Zariņa un nīderlandiešu gleznotājas Marileņes Šiltkampas performanci un talantīgajam dejotājam Aleksejam Avečkinam veltītu baleta vakaru. Turpināsies lekciju cikls par laikmetīgo mākslu un atkal pārsteigs kino uz Gaujas upes pie Ērgļu klintīm.

Cēsu Mākslas festivāla mūzikas programmai raksturīgi gan eksperimentāli meklējumi un jaunatklājumi, gan klasiskas vērtības. Arī jaunrades veicināšana un atbalstīšana ir viena no galvenajām festivāla misijām, tāpēc ik gadu apmeklētājiem ir iespēja novērtēt speciāli festivālam sagatavotus projektus. Tāds 28. jūlijā koncertzālē “Cēsis” būs izcilā latviešu pianista Reiņa Zariņa un holandiešu mākslinieces Marilēnas Šiltkampas priekšnesums MusicPainting/Live, kura pamatā ir mūzikas un gleznas vienlaicīga tapšana. 70 minūšu performancē skanēs Johannesa Brāmsa, Sezāra Franka, Morisa Ravela, Friderika Šopēna un Roberta Šūmaņa klavierdarbi. Reinis Zariņš saka: “Gleznas “notikumi” parādās vienlaikus ar atbilstošajiem notikumiem mūzikā – gluži kā kamermuzicēšanā. Vairums mūsu izveidoto vizuālo risinājumu ir abstrakti vai simboliski. Mūsuprāt, krāsu un figūru simbolika daudz precīzāk prezentē mūzikas bezvārdu spēku.”

Savukārt kino gardēži 28. jūlijā, pulksten 22.00 aicināti uz “kino uz ūdens” pie Ērgļu klintīm, lai noskatītos brazīliešu režisora Ozualdo Ribeiro Kandejasa filmu “Robeža” (1967) – darbu, kas balansē uz spēlfilmas, kinematogrāfisku eksperimenta un dokumentālā kino robežas. Kā ierasts, pirms seansa pulcēšanās pie Ērgļu klintīm, lai pārceltos uz otru upes krastu, ne vēlāk kā 21.30.

Ar izcilajam Latvijas Nacionālā baleta premjeram Aleksejam Avečkinam (1976–2013) veltītu vakaru Cēsu mākslas festivālā pēc ilgāka pārtraukuma atgriežas balets. Koncertu veido Latvijas Nacionālā baleta mākslinieciskais vadītājs Aivars Leimanis, komponists Arturs Maskats, mākslinieks Andris Freibergs un režisors Roberts Rubīns.

Koncerta īpašais viesis Artura Maskata baleta “Bīstamie sakari” fragmentā būs čehu baleta zvaigzne Jans Fouseks, kurš dejoja “Bīstamo sakaru” uzvedumā Brno teātrī Národní divadlo un kuru kā repetitors šai lomai sagatavoja Aleksejs Avečkins. Fouseks dejoja Valmona lomu trīs sezonas un par šo lomu saņēma nozīmīgo Čehijas Valsts prēmiju.

Būs arī Čaikovska baleta “Gulbju ezers”, Adāna baleta “Korsārs” un Bizē – Ščedrina baleta “Karmena” fragmenti. Koncerta ievadam ņemts Zilā putna un princeses Florinas duets no Pētera Čaikovska baleta “Apburtā princese”, kas bija pirmais numurs, ko 1996. gadā Aleksejs dejoja uz Baltā nama skatuves pēc pārcelšanās uz Rīgu no dzimtās Baltkrievijas.

Videoformātā būs iespēja redzēt fragmentus no speciāli Cēsu mākslas festivālam gatavotā priekšnesuma, kas tapa sadarbībā ar kontrabasistu, komponistu Kristapu Pētersonu un horeogrāfu Kirilu Burlovu. Arturs Maskats saka: “Labi, ka ir saglabājies ieraksts ar izteiksmīgiem tuvplāniem – to skatīties ir tiešām aizraujoši.”

Koncertā dejos Elza Leimane-Martinova, Margarita Demjanoka-Skuteļska, Laine Paike, Viktorija Jansone, Jolanta Lubēja, Sabīne Guravska, Sergejs Neikšins, Raimonds Martinovs, Arturs Sokolovs un Kārlis Cīrulis.

28. jūlija vakara ieskāņā, pulksten 18.00, koncertzāles “Cēsis” kino zālē ikviens interesents aicināts uz “Mazo laikmetīgās mākslas skolu vasaras vakariem”, kurā šoreiz dzirdēsim kuratora Kaspara Vanaga priekšlasījumu “Par mikrovēstures liecībām un to lomu laikmetīgajā mākslā”.

Atgādinām, ka visu Cēsu Mākslas festivāla norises laiku līdz pat 19. augustam INSIGNIA mākslas galerijā koncertzālē “Cēsis” ir apskatāma Latvijas Mākslas akadēmijas absolventu, SEB stipendiātu, darbu izstāde “Netveramā robeža”. Starpdisciplinārā ekspozīcija cēsniekiem un pilsētas viesiem sniegs ieskatu jauno mākslinieku domās, sajūtās un prasmēs, kas izstāstītas vizuālajā valodā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Darbs ar jauniešiem – dzīves misija

06:21
10.11.2025
103

Ja sarunās iznāk pieminēt jauniešu centru “Apelsīns” Liepā, cilvēki visbiežāk ir informēti, ka tas ir pirmais un ilglaicīgākais jauniešu centrs Cēsu novadā. Oktobrī “Apelsīns” nosvinēja jauniešiem svarīgu dzimšanas dienu – 18. jubileju. Nu jau astoņus no tiem centru pretī pilngadībai veda Maija Ozoliņa. Par godu nozīmīgajai jubilejai Maija piekrita “Druvai” pastāstīt par savu darbu. -Kad […]

No grāmatas uz kino ekrāna

06:25
06.11.2025
96

 Zane (Nuts) Riekstiņa dažu gadu laikā no diplomētas juristes veidola pārtapusi radošā personībā un nu jau izdevusi desmit grāmatas, turklāt tās piedāvājot ne tikai fiziski lasāmā, bet arī klausāmā formātā. Taču tagad viņas radošo rakstīšanas ceļu šķērsojuši arī kino darboņi, un nu jau aptuveni nedēļu televīzijas programmu sarakstā    “Go3” skatītāju baudījumam piedāvātas divas sērijas, […]

Jau desmit gadu apmeklē un vērtē kultūras pasākumus

06:09
04.11.2025
56

Jaunpiebalgas pagasta bibliotēkā regulāri tiekas domubiedru klubiņš “Teātra afiša”, lai dalītos iespaidos par kultūras pasākumiem. Oktobrī tikšanās reize aizritēja svētku noskaņās, atzīmējot kluba desmito jubileju. Bibliotēkas vadītāja un domubiedru pulcinātāja Baiba Logina “Druvai” pastāstīja, ka jubilejas reizē bija plānots doties kopīgi noskatīties kādu izrādi, tomēr ikdiena bija pārāk aizņemta un tas neizdevās. Pāris dienu pirms […]

Mācās noadīt savu sapņu džemperi

08:06
03.11.2025
113

Reizi mēnesī Auciemmuižā, Raiskuma pagastā, kopā sanāk dažādu paaudžu novadnieces, apsēžas ap galdu, pārspriež ikdienu un ada. “Citi dejo, citi dzied, citi ada,” saka Inga Kalniņa, uzsverot, ka kopā adīšanā ne mazāk svarīga ir kopā būšana. Auciemmuiža ir laba vieta, kur rīkot dažādas meistarklases, atzīst Cēsu novada  Pārgaujas apvienības pārvaldes Kultūras centra vadītāja Solveiga Lobuzova. […]

Savienošanās ar ezoterisko pasauli ir sava iekšējā spēka atgūšana

06:10
31.10.2025
93

Agnese Mārtiņkrista ikdienā darbojas ezoterikas jomā – viņa strādā arī ar regresijām jeb iepriekšējo dzīvju ceļojumiem. Ar viņu sarunājāmies par šī darba nozīmi, atklāsmēm un piedzīvoto. -Kur rit jūsu ikdiena? -Dzīvoju Jelgavā. Jāsaka gan, ka esmu gana daudz paceļojusi pa Latviju, bērnībā uzturējos Baus­kas pusē – Misā un Skaistkalnē. Vēlāk, no pusaudža gadiem, dzīvoju Jelgavā […]

Turpina tradicionālu amatu

06:44
27.10.2025
122

Kaspars Zvirbulis jau desmit gadus dzīvo Līgatnē. Pusaudža gados Rīgas puika brauca pie tēvoča un palīdzēja tāšu darbnīcā. “Jau 20 gados apzinājos, ka tāsiķa amats noderēs. Vismaz  vecumdienāsnoteikti,” stāsta Kaspars. Kaspars Rīgā strādāja celt­niecībā, sieva Madara absolvēja Mākslas akadēmiju. Bija jāizlemj, ko tālāk darīt. Tad arī nolēma pārcelties uz Līgatni un kopā ar Vizmu un […]

Tautas balss

Medijam ir spēks

09:27
12.11.2025
13
Lasītājs raksta:

“Pērn un šī gada sākumā zvanīju “Druvai” par to, cik sliktā stāvoklī ir Liepas dzelz­ceļa pārbrauktuve. Šovasar beidzot to salaboja. Domāju, savs nopelns tajā ir arī avīzei. Paldies!” pauda lasītājs.

Lācis mūsdienās

09:23
12.11.2025
13
Seniors raksta:

“Klausos, kā speciālisti televīzijas radījumā saka, ka lāči ienākuši Latvijā un mums ar tiem turpmāk jāsadzīvo. Protams, lāči senāk dzīvojuši Latvijas teritorijā, bet tie pamazām izmedīti, jo bijuši bīstami ganāmpulkiem un arī cilvēkiem. Tagad cenšamies atjaunot plēsīgo dzīvnieku populāciju, bet, šķiet, neaizdomājamies, ka saimnieciskā darbība un cilvēku dzīves­veids simts gados pilnībā mainījies. Vide atšķiras no […]

Soliņu trūkums kā gadu desmitu tradīcija

08:20
10.11.2025
31
Cēsniece raksta:

“Gadiem runā, ka Cēsīs ir pārāk maz soliņu, bet pašvaldība izliekas nedzirdam. Man diezgan bieži ir jāiet uz klīniku, esmu krietnos gados, bet eju kājām, jo nav pārāk tālu. Tomēr atsēsties pa laikam vajag. Ejot pa Glūdas ielu, līdz Lenču ielai nav neviena soliņa. Pie jauniešu centra autobusu pieturas ir metāla sēdekļi, bet tie tomēr […]

Kas aizstāvēs stirnu?

08:19
09.11.2025
23
Lasītāja raksta:

“Aizvien nerimst satraukums par Bauskas novadā nošautajiem suņiem. Protams, jāizpēta, vai situācija tiešām bija tāda, ka dzīvnieki jālikvidē. Tomēr jocīgi, ka neviens nerunā par saplosīto stirnu, kas bija redzama fotogrāfijās. Vai šo dzīvnieku aizsardzība nerūp nevienam?” pārdomās dalījās lasītāja.

Nav jāpārmet, bet jāpalīdz

08:16
09.11.2025
25
Iedzīvotāja raksta:

“Izlasīju “Druvā” par sirmgalvi, kura Taurenē baro ap trīsdesmit kaķu. Uzskatu, ka nedrīkst kundzei to pārmest un teikt, ka tagad viņai pašai ar visiem dzīvniekiem jātiek galā. Saprotams taču, ja pie tevis atnāk bezpalīdzīgs dzīvnieks, tu viņu pabarosi. Es arī esmu sastapusies ar līdzīgām situācijām. Ik pa laikam man pieklīdis kāds kaķis, domājams, no kaimiņu […]

Sludinājumi