Iepriekšējā publikācijā (martā, laikrakstā “Druva”) par augsto dobju ierīkošanu rosināju meklēt piemērotu vietu dārzā, pagalmā vai aiz kādas vēju aizturošas sienas un sagādāt visu, kas kārtīgai dobei pienākas. Piedāvāju gatavas atbildes uz daudzajiem “kāpēc?”, kas lasītājiem noteikti radīsies.
Augstās vai līdzenās dobes?
Augstā jeb paaugstinātā dobe aizņem mazāk vietas, ērti strādāt – sēt, stādīt, ravēt, novākt – , tādēļ piemērota visiem, kam sāp mugura, kā arī vecākiem cilvēkiem un invalīdiem, var pielāgot tiem, kuri pārvietojas ratiņkrēslā. Šāda konstrukcija ieteicama, ja pie mājas ir pavisam maz zemes, apkārt nav labas augsnes vai tā ir blīva un akmeņaina, viss nobradāts, traucē lopiņi un ziņkārīgi mājdzīvnieki. Kastes formas dobi var ierīkot pat pagalmā uz betona. Vēl tā būs glābiņš tajos gadījumos, kad dārzu terorizē kailgliemeži, kurmji, peles, žurkas un citi kustoņi.
Šāda dobe ir līdzīga lecektij, tikai bez pārseguma, un piemērota gan gurķiem, gan salcietīgajiem garšaugiem, kam garāks veģetācijas periods un vajadzīga labi drenēta augsne, piemēram, bazilikam, majorānam, timiānam. Trūdvielu siltums un augstums virs zemes līmeņa nodrošina labākus apstākļus agrā pavasarī – viss ātrāk uzdīgst un paildzina augšanas laiku rudenī, kad iespējamas pirmās salnas. Vairākumam augu attīstība iespējama, ja temperatūra ir virs +6ºC. Ja vien septembrī nav ekstrēms sals, arī vēsajā Vidzemē dārzs zaļo līdz mēneša beigām un vēl oktobrī.
Laba ziņa ravētājiem – var sēt un stādīt blīvāk, barības vielu pietiek visiem, augi nosedz dobi, un nezāļu ir daudz mazāk. Var strādāt tūlīt pēc lietus, nedraud ražas noslīkšana. Ilgāk saglabājas irdena augsne, nesablīvējas, jo uz tās nekāpj, kā arī auglīgā virskārta nenoskalojas, kā tas mēdz būt līdzenajos dārzos.
Mazliet no vēstures
Kādēļ gan augstās dobes nav izdzīvojušas līdz mūsdienām? Pirmkārt, vēsturiski šāds dārzs bija cieši saistīts ar viduslaiku piļu un klosteru virtuvi. Otrkārt, dobēm ekonomiskā atdeve bija augsto aizsargmūru vai ēku aizvējā, saimnieciskajā zonā, kur visas augsnei nepieciešamā “kokteiļa” sastāvdaļas bija pa rokai. Treškārt – eksotiskos, siltumu mīlošos un īpaši aprūpējamos augus varēja atļauties tikai bagātākie, algojot zinošu dārznieku. Nākamajos gadsimtos augstās dobes pamazām izkonkurēja ar stikliem klātas konstrukcijas: lecektis, oranžērijas un siltumnīcas.
Pie darba!
Virsējā kārtā jāievēro komposta un dārza zemes proporcija 6:4. Augsto dobi var veidot tieši uz augsnes vai arī iedziļināt līdz 40 centimetriem. Ja izvēlētajā vietā ir laba augsne, to ieteicams norakt un pēc tam izmantot pildījumam augšējās kārtās. Ja plānojums netiks mainīts vismaz desmit gadus, var veidot paliekošu rāmi, izmantojot ķieģeļus, dolomīta blokus, akmeņus vai viļņotā skārda loksnes, kā to dara Amerikas dārzkopji. Īslaicīgam eksperimentam dobēm malas var nostiprināt ar dēļiem vai tieviem, mizotiem apaļkokiem. Ieteicams apakšā un gar malām rūpīgi saklāt egļu zarus, grauzējdrošu sietu vai ģeotekstilu aizsardzībai pret pazemes iemītniekiem. Dobē, pārmaiņus ar augsni, iepilda kompostu, salmus, lapas u.c. Ir agronomi, kuri apgalvo, ka augiem esot vienalga, kādi kūtsmēsli – var kārtās likt nesvaigus lopiņu un putniņu mēslus vai bērt granulētos.
Pildot dobes, nepārcensties – visu ar mēru! Ja vēlamies audzēt aromātiskus garšaugus, jāatceras, ka tiem nederēs pārāk daudz slāpekļa, jo viss labums izaugs dižos lakstos.
Mīnusi?
Vai šādām dobēm ir arī kādi mīnusi? Protams! Dārzs ielaužas jūsu personīgajā dzīvē un iekārtojas uz palikšanu. Pasarg dies, tas var izēst no vietas mīļākos hobijus! Dārzam turpmāk tiek atvēlēts viss brīvais laiks, nu gandrīz viss, un tas kļūst par biežāko sarunu objektu pie ģimenes pusdienām. Par nelaimi vai par laimi (kā to ņem), jūs tiekat vaļā no paziņām, kam jūsu jaunais “jājamzirdziņš” neinteresē, toties iegūstat domubiedros sirsnīgus un videi draudzīgus ļaudis, kā arī beidzot uzzināt, ko par jums domā kaimiņi un radi. Dārzs neļauj vasarā aizceļot uz vairākām dienām, jo prasa aplaistīšanu vai rušināšanu, vai vienkārši apraudzīšanu. Ja nu tomēr dodaties prom, tad visu brauciena laiku dārzs no attāluma terorizē sirdsapziņu. Tam nepatīk jūsu lomas aizvietotāji vai steidzīgi izpalīgi. Tas gaida tieši jūsu palīdzību pēc lielām lietavām vai vējainas nakts. Dārzs vēlas sasveicināšanos, apraudzīšanu no rītiem un “labu nakti” vakaros.
Cēsīs 19. un 26.aprīlī Jaunās pils konferenču zālē stāstīšu par dārza ierīkošanu viduslaiku stilā, agrotehniskajām metodēm un senajām šķirnēm. Dosimies aplūkot pārziemojušo Cēsu pils viduslaiku dārzu.
Komentāri