Svarīga loma ēdiena gatavošanā ir garšvielām. Vieniem virtuvē tām atvēlēti veseli plaukti, cits iztiek ar vienu – universālo garšvielu. Tās veikalos pieejamas plašā klāstā, taču, ja cilvēkiem paprasa nosaukt kādu, pārsvarā izskan divas – “Vegeta” vai “Anniņa”. Jāteic, ka uztura speciālisti par universālajām garšvielām neizsakās pārāk labi, taču pavāre Vineta Žamoidika, kura piekrita būt par šīs rubrikas konsultanti, norāda, ka visu nevar mērīt ar vienu mērauklu: “Universālās garšvielas ir ērtākais risinājums, kas nesarežģī dzīvi. Protams, ja gribas pagatavot ēdienu ar izteiktu, piemēram, timiāna garšu vai kadiķogu aromātu, universālās garšviela nederēs. Tad jāstrādā ar garšvielām, ar kurām ieplānots dominēt ēdienā. Taču, ja vajag piedot vienkāršu garšu, universālās garšvielas, manuprāt, ir labs un ērts risinājums.
Kā mīnuss jāmin liels sāls procents dažās universālajās garšvielās. Dažkārt mēdz pat teikt, ka tā ir dārga sāls, taču ir atšķirības. Ir universālo garšvielu maisījumi, kuros nav sāls, taču pretī ir arī garšvielas, kurās ir ne tikai daudz sāls, bet arī citas vielas, kas nav tās labākās. Dažkārt šīs garšvielas cilvēkiem pat rada tādu kā atkarību, ka viņi ber klāt visur, vajag vai nevajag.”
Universālā garšviela domāta ātriem, steidzīgiem cilvēkiem, tiem, kuri pārāk neiedziļinās savā ēdienkartē. Tā lieti noderēs, dodoties pārgājienā, ceļojumā, kur neņemsi līdzi garšvielu saišķus un paciņas.
Jāievēro kāds nosacījums, proti, veikalā, pirms likšanas iepirkuma grozā, vajadzētu atvēlēt neilgu laiku un iepazīties ar sastāvu, lai izvēlētos piemērotāko, iespējams, bez sāls, garšas pastiprinātājiem un citām ne pārāk vēlamām piedevām. Jo piedāvājums plašs, maisījumos ir dažādi kaltēti dārzeņi: ķiploks, burkāns, selerija.
“Jāsaprot arī tas, ka, bagātīgi lietojot kādu universālo garšvielu, visi ēdieni arī garšos vienādi. Uzkaisīsi vienu un to pašu uz zivs un gaļas, abi produkti rezultātā garšos samērā līdzīgi. Iespējams, garšviela nomāks paša produkta dabīgo garšu. Ja gribas, lai ēdiens garšotu īpašāk, jāizvēlas konkrēta garšviela, ar ko paredzēts garšu bagātināt, darīt niansētāku,” saka V. Žamoidika.
Mums jāmācās novērtēt produkta garšu, nevis nomākt to ar garšvielām. Cilvēki dažādi, kāds priecājas par īsto gaļas garšu, cits saka, ka ēdiens ne pēc kā negaršo, ja nav pamatīgi klāt pipari un sāls. Ir taču ēdināšanas iestādēs redzēts, ka ēdājs, apsēžoties pie galda, pat nepagaršo ēdienu, bet uzreiz pieber sāli, piparus, tikai tad ķeras pie mielasta.
Vēl daži vārdi par kādu arī ikdienā bieži lietojamu “garšvielu” – buljona kubiņiem, kas arī tagad pieejami plašā spektrā – gaļas, dārzeņu, sēņu. Uztura speciālisti ir kategoriski pret tiem, jo tajos pilns ar garšas pastiprinātājiem un daudz ko citu, kas mūsu organismam nav nepieciešams.
Arī V. Žamoidika ikdienā tos neiesaka lietot, tas var kalpot tikai kā glābšanas līdzeklis kādā SOS gadījumā: “Saprotu, lai pagatavotu buljonu, nepieciešams zināms laiks, bet mums tā vienmēr pietrūkst. Ja cilvēks plāno savu ēdienkarti un zina, ka tuvākajās dienās vārīs zupu, var iepriekšējā vakarā pagatavot buljonu, atdzesēt, ielikt ledusskapī un lietot, kad vajadzēs. Taču mums tas ritms tik steidzīgs, ka par vakariņām domājam, tikai nonākot veikalā, un tad dažkārt nopērkam zilus brīnumus.”
Komentāri