Trešdiena, 8. maijs
Vārda dienas: Staņislavs, Staņislava, Stefānija

Viena cilvēka faktors

Jānis Gabrāns
11:26
20.09.2021
4

Droši vien lielum lielais vairums cilvēku gaida dienu, kad nekur    vairs nevajadzēs pieminēt “Covid-19”. Esošā situācija gan par to liek runāt ik dienu. Šīs nedēļas skaļākā ziņa, šķiet, par to, ka Rīgā vienas nevakcinētas skolotājas dēļ , kurai konstatēts pozitīvs “Covid-19”, uz mājām aizsūtīti 356 skolēni jeb 18 klases.

Pieļauju, ka 356 bērnu vecāki par šo faktu bija ļoti “priecīgi” un teica milzīgu “paldies” minētajai skolotājai. Interesanta bija skolas direktores piebilde LTV ziņās, ka ar šo skolotāju vakcināciju apspriest nevar: “Tā bija viņas izvēle, un tāds ir iznākums.”

Te uzreiz jāmin tiesībsarga Jura Jansona teiktais raidījumā “Rīta panorāma”, ka viena cilvēka tiesības un intereses arī “Covid-19” pandēmijas laikā nedrīkst prevalēt pār plašākas sabiedrības tiesībām uz veselību un dzīvību. Nedrīkst, bet redzam, kāda ir realitāte.

Var saprast skolu vadības, kas “auklējas” ar šādiem skolotājiem, jo pedagogu trūkst, neviens negrib zaudēt labu profesionāli, jo skaidrs, ka vietā atrast būs grūti. Bet tam pretī ir šo 18 klašu audzēkņi.

Gribam dzīvot kā attīstītajās Eiropas valstīs, tam, domāju, piekritīs katrs, arī tie, kuri pretojas vakcinācijai. Gribam tā dzīvot, bet rīkoties kā viņi negribam. Labs piemērs Dānija, valsts ar augsti attīstītu sociālo nodrošinājumu, par kādu pagaidām varam vien sapņot. Mēs tā gribētu, bet vakcinēties tikpat naski kā dāņi – nekad! Gan jau vakcinācijas pretinieki pratīs atgādināt, ka Dānijā, lūk, atcelti visi ierobežojumi, noklusējot, ka tur vakcinējušies vairāk nekā 80 procenti valsts iedzīvotāju no 12 gadu vecuma. Kamēr Latvijā vien 42 procenti. Ziņās gan optimistiski raksta, ka jau 42 procenti, lai gan vajadzētu teikt – tikai.

Mums tiešām liekas, ka esam gudrāki par dāņiem? Vai tiešām mūsu rīcībā ir kaut kāda slepena informācija, kādas nav valstīs ar augstu vakcinēto skaitu? Laikam, jā, jo, kā raidījumā “Aizliegtais paņēmiens”, kur tieši apskatīja Dānijas piemēru, dāņi teica, ka uzticas vakcīnai, kāda Latvijas iedzīvotāja, kura strādā šajā valstī, teica, ka nevakcinējas, jo netic, ka tik ātri var izveidot vakcīnu. Var jau zinātnieki, speciālisti skaidrot, ka zinātne daudzus gadu desmitus gājusi uz to, lai šādas vakcīnas varētu izstrādāt ļoti īsā laikā, tas nesasniedz dzirdīgas ausis, jo facebook taču ir “speciālisti”, kuri visu zina daudz labāk.

Kamēr ļausimies šādiem speciālistiem, tikmēr mācības būs attālināti, turpināsies citi ierobežojumi un, lai ko saka tiesībsargs, viena cilvēka tiesības diemžēl būs pāri sabiedrības interesēm. Pat Saeima nolika malā likumprojektu par pienākumu vakcinēties konkrētu profesiju veicējiem, kaut gan tiesībsargs TV norādīja, ka jau tagad Darba aizsardzības likums darba devējam uzliek pienākumu nodrošināt katram strādājošajam drošu darba vidi. Tātad likums jau tagad ļauj prasīt, lai darbinieki vakcinējas.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Apkārtklīstošas pārdomas

12:11
05.05.2024
30

Savulaik populārajā dzies­mā bija vārdi: “Eiropa mūs nesapratīs, Eiropa mūs nepazīs…” Vai 20 gados kas mainījies? Kādam – jā, kādam – nē. Bet Eiropas Savienība ir izdevīga ikvienam – gan tiem, kuri no tās saņem atbalstus un izmanto piedāvātās iespējas, gan tiem, kam negribas pašiem uzņemties atbildību par kādu lēmumu, neizdošanos, jo viegli var pateikt, […]

Ģimenes lieta

12:10
05.05.2024
24

Vērtējot padomju laiku un laiku Eiropas Savienībā, visvairāk nāk prātā domāšanas maiņa. Un tas attiecas arī uz ģimeni. Ja savulaik pastāvēja uzskats, ka viss, kas notiek ģimenē, arī tur paliek, pat ja tiek darīts pāri bērniem, tad tagad tas ir būtiski mainījies. Protams, redzams, ka daļai cilvēku šos uzskatus arvien ir ļoti grūti mainīt, viņiem […]

Dzīve Eiropā, ne pēcpadomijā

12:09
05.05.2024
20

Atceros brīdi, kad vēl tikai runāja, ka Latvija varētu kļūt par daļu no Eiropas Savienības. Tolaik mācījos skolā, nebija neviena vienaudža, kas sacītu: “Kā negribas, lai esam ES! Cik labi būtu, ja Latvija vienmēr paliktu tikai Latvija – bez dalības jebkādās starptautiskās organizācijās.” Visi tolaik zinājām – iestāšanās ES nozīmēs ne tikai to, ka Latvijā […]

Par sajūtām, ne naudu

12:07
05.05.2024
19

Ieguvumi un zaudējumi, divdesmit gados Latvijai esot Eiropas Savienībā (ES), katram jāizvērtē pašam. Fondu un maksājumu naudu, ko esam saņēmuši kā dalībvalsts, saskaitīs valdības finansisti. Konkurences saspringumu sarēķinās uzņēmēji. Man vairāk sajūtas. To vienu pat tā īsti nevaru pieskaitīt ES devumam. Bet ik pa laikam esmu iedomājusies – tāpēc vien bija vērts stāties Eiropas valstu […]

Pārdomas par izglītībā notiekošo…

16:54
30.04.2024
41

Pavisam nesen ģimene izgāja cauri pavasara gripas tūrei. Skaidrs, ka slimojot iekavējas darbi – gan ikdienas, gan kāds svarīgāks, un bērniem – mācības un skolas procesi. Divu nedēļu laikā meita, kas mācās 4.klasē, paguva iekrāt veselus piecus parādus – tātad, divu nedēļu laikā bija pieci pārbaudes darbi. Un nav gluži nedēļa pirms brīvlaika vai semestra […]

Dzīve ar suni

13:00
30.04.2024
41

Pieņemt ģimenē suni ir atbildīgs lēmums, tam nav jātop emociju virpulī, bet gan ar prātu, apdomātu attieksmi. Vispirms ir jāapsver daudzi faktori, piemēram, vai ir pietiekami daudz finanšu resursu, lai nodrošinātu dzīvnieka veselību un labklājību.    Manam četrkājainajam mīlulim nesen radās veselības problēmas, un katrs ārstēšanās solis prasa diezgan lielus izdevumus. Svarīgi saprast, ka suns […]

Tautas balss

Krūmi aizsedz krustojumus

12:21
05.05.2024
29
Druva raksta:

“Viss sazaļojis, saplaukuši arī krūmi. Tāpēc gribētos lūgt dažos Cēsu ielu krustojumos tos pavērtēt, vai nevajag apcirpt, lai netraucē autovadītājiem pārskatīt ceļu. Nezinu, kuram dienestam vajadzētu apsekot pilsētu, bet gan jau tāds ir. Īpaši jau bažas par to, ka no krustojuma pa ietvi var izbraukt velosipēdists vai skrejriteņa vadītājs. Tie pārvietojas ātrāk nekā gājēji, un […]

Lielisks pakalpojums

12:20
05.05.2024
21
Druva raksta:

“Izlasīju avīzē par Cēsu Veselības istabu. Arī es gribu teikt paldies, ka ir vieta , kur var uzzināt to, ko par savu veselību nesaproti, jo nereti ģimenes ārstam tādas it kā vienkāršas lietas neērti prasīt. Māsiņa pastāsta, izskaidro, pasaka, kad tiešām jāmeklē dakteris, kad pietiek ar to, ko pats ikdienā vari uzlabot,” sacīja seniore.

Rezultātu gaidām pārāk ātri

12:20
05.05.2024
22
Druva raksta:

“Daži Saeimas deputāti rosina pārskatīt administratīvi teritoriālo reformu, jo neesot gaidīto ieguvumu. Ļoti dīvains arguments. Ko gan nepilnos trīs gados var tādu paveikt, lai jau būtu redzams būtisks rezultāts? Saprotams, ka pirmajos divos gados apvienotie novadi cits citu tikai iepazina, tapa un dažās vietās vēl top jaunā pārvaldības struktūra, veidojas padziļināta izpratne par kopējo attīstību. […]

Dažas pārmaiņas nogurdina

12:19
05.05.2024
44
Druva raksta:

“Nav jābaidās no pārmaiņām, no jaunā, bet vajag atcerēties, ka kāda racionāla kripata ir arī vecajā, pārbaudītajā. To es par Cēsu satiksmes organizāciju. Katru pavasari sākam ar pārmaiņām. Prieks par labajām, kad saņemam ziņu par kādas ielas remontu, kur radīs labāku un drošāku vidi gājējiem, velosipēdistiem un arī autovadītājiem. Taču pavisam nogurdinoši ir ik pēc […]

Daudznozīmīgās zīmes

12:11
05.05.2024
23
Druva raksta:

“Otrdienas “Druvā” redzamā zīme “70”, kuras stabiņš ir gandrīz horizontāls pret zemi un rāda uz lauka, ne ceļa pusi, varētu būt norāde, ka tur uz tīruma vai tuvīnā mežā strādā 70 cilvēki,” atsaucoties uz aicinājumu vērtēt, ko izsaka neparasti novietotā norāde, versiju pauda lasītājs A.

Sludinājumi