Trešdiena, 12. februāris
Vārda dienas: Karlīna, Līna

Vēl nav skaidrs, kā iegūt vēlētāju atbalstu

Druva
11:14
17.06.2014
3

Pēc Eiroparlamenta vēlēšanām, protams, var runāt par uzvarētājiem un zaudētājiem, kaut gan tāda īsta uzvarētāja nav. Ja vēlēšanās piedalās pat mazāk nekā trešā daļa balsstiesīgo, tad, rēķinot pat ļoti aptuveni, par visvairāk balsu saņēmušo “Vienotību” ir nobalsojuši vien aptuveni 14 procenti visu vēlētāju. Tādēļ nav nekādu garantiju, ka Saeimas vēlēšanās partijai izdosies Saeimā iegūt vislielāko deputātu skaitu. Sociologs un “Latvijas Faktu” direktors Aigars Freimanis nesenā sarunā par vēlēšanu rezultātiem un rudens Saeimas vēlēšanām redzēja zināmu līdzību starp TB/LNNK situāciju savulaik un “Vienotības” situāciju šodien. 2004. gada Eiroparlamenta vēlēšanās TB/LNNK ieguva 29,8 procentu balsu. Pēc diviem gadiem Saeimas vēlēšanās tēvzemieši ieguva gandrīz piecas reizes mazāk balsu nekā 2004. gadā: “Tā laika spožākie apvienības līderi aizgāja uz Eiroparlamentu, un patiesībā tas radīja partijā krīzi.(..)Tagad man ir sajūta, ka “Vienotībai” varbūt nav gluži tās pašas problēmas, kas toreiz tēvzemiešiem, bet zināmi riski partijai ir. Protams, aizejot uz Eiroparlamentu, deputāti sola, ka paliks Latvijā, bet iepriekšējā pieredze rāda, ka darba pienākumi Briselē un arī personīgā dzīve, kas ar to saistīta, padara cilvēkus ļoti pasīvus Latvijā un partijas darbā. Protams, deputāti parādās savas partijas lielākos saietos, bet vairāk kā goda viesi, un lielāka rosība sākas, tuvojoties kārtējām Eiroparlamenta vēlēšanām. “Vienotībai” tagad projām būs gan Dombrovskis un Kalniete, gan Kariņš un Pabriks, tādēļ jāskatās, kas partijai palicis pāri. Latvijā palikusi Solvita Āboltiņa, kas daudzu iemeslu dēļ ir ļoti pretrunīgi vērtēta politiķe, viņas spējas kuluāru spēlēs ir ļoti lielas.”

Jāpiebilst, ka finanšu ministra Andra Vilka pagājušajā nedēļā paustais, ka rudenī vēlēšanās viņš nepiedalīsies un politiku pametīs, liecina, ka partijā ir zināmas pretrunas. Par to, ka viss nav tik vienkārši, liecina arī Janīnas Kursītes un Ingūnas Rībenas paziņojums, ka viņas aiziet no “Vienotības”. Autoritārs vadības stils, savu un sev pietuvināto interešu celšana saulītē – tāds viedoklis par “Vienotību” publiskajā telpā izskanējis ne reizi vien.

Savukārt sociāldemokrātiskās partijas “Saskaņa” saraksts no visu vēlētāju balsīm ir ieguvis aptuveni piecus procentus, tādēļ acīmredzot nākas domāt, ko darīt, un izskatās, ka tiek meklēts jauns tēls. “Saglabāt vēlētāju lojalitāti tik ilgu laiku, atrodoties opozīcijā valsts varai, ir neiespējami. Ilgstoša sēdēšana opozīcijā ir degradējoša. Partija ir kā sastāvējies ūdens, vārdi vienmēr ir vieni un tie paši. Ja “Rīgas plāns” Latvijā nestrādā, acīmredzot nāksies tērpties latviskākās drānās,” sacīja Aigars Freimanis. Sociologs uzskata, ka pašvaldību vēlēšanās Rīgā aptuveni trīsdesmit procenti no tiem, kas par “Saskaņas centru” (SC) nobalsoja, bija latvieši: “Iemesls, manuprāt, bija sociālā politika – bezmaksas sabiedriskā transporta biļetes, vēl šis tas. Vēlētāju vienkārši nopirka un pārliecināja, ka viņš dzīvos labi un vēl labāk. Lielajās vēlēšanās “Saskaņas centram” latviešu vēlētāju vienmēr ir bijis lielākais astoņi līdz 10 procenti, turklāt bieži vien tie ir bijuši latvieši, kuriem vieglāk ir runāt krievu valodā. Domāju, ka situācija nav mainījusies arī pašlaik.(..) Kopš 2006. gada “Saskaņas centrs” jau ir mainījies, konformisms ir bijis ļoti liels, tādēļ viņi varētu piedāvāt sevi kā partneri latviešiem, noņemot spriedzi starp latviešiem un krieviem. Protams, bez radikāļiem viņi dabūs mazāk vietu, bet izskatīsies labāk. Domāju, tas ir viņu mērķis. Daudzas pazīmes liecina, ka pie viņiem var parādīties latvieši ar politikā pazīstamiem uzvārdiem – piemēram, Šlesers, bijušais tēvzemietis Straume, vēl kāds.”

Lai nu kā, bet vismaz SC priekšvēlēšanu kampaņas vadītājs jau ir atrasts – kādreizējais Andra Šķēles un Tautas partijas līdzgaitnieks un sabiedrisko attiecību speciālists Jurģis Liepnieks. Savukārt “Vienotība” pašlaik acīmredzot vēl nav tikusi skaidrībā, kā Saeimas vēlēšanās iegūt pēc iespējas vairāk vēlētāju balsu. Vēlētājiem atliek vien raudzīties, kas notiek, un mēģināt saprast, par kuru politisko spēku rudenī balsot un vai to darīt vispār. Sallija Benfelde

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Mīlestību var izrādīt arī ziedojot

12:27
10.02.2025
11

Februāris, un ne tikai 14. datums, bieži vien tiek atzīmēts kā Mīlestības mēnesis. Iepriekš nebiju aizdomājusies, ka viena no mīlestības formām varētu būt ziedošana, jo īpaši asiņu ziedošana. Arī mūsu novadā februārī būs iespēja ziedot asinis, izbraukuma Donora diena 19. februārī notiks Jaunpiebalgā. “Druvā” jau rakstījām, ka gada sākumā ļoti trūka vairāku asinsgrupu asinis. Man […]

Pirms - viss ir slikti - beidzas

12:26
09.02.2025
31

Kādā filmā, kas tapusi tepat Ziemeļu kaimiņos, kritiskā situācijā izskanēja vārdi: “Ir cilvēki, kuri dara, tie, kuri neiesaistās, un tie, kas par visu raksta internetā.” Galvenais varonis atzina, ļoti gribētos būt vienam no pēdējiem diviem. Bet dzīve un arī paša izvēle šādu iespēju pat nepiedāvāja. Darītājs ir redzams, tāpat viņa ieceres. Kur nu vēl labāk, […]

Apaļo un kantaino skaistumkonkurss

12:24
08.02.2025
38

Politologs Filips Rajevskis nesen kādā intervijā pieļāva, ka pašvaldību vēlēšanās, kas gaidāmas vasaras sākumā,    deputātu kandidāti novados un pilsētās necentīsies akcentēt savu piederību noteiktam politiskam spēkam un priekšplānā būs personības, nevis partiju nosaukumi. Kā apstiprinājums politologa prognozei drīz manā e-pastā iekrita Rīgas mēra amata kandidāta Jura Pūces aicinājums izvēlēties – viņš vai Šlesers, citu […]

Kodoldrošība: apdraudējumi, cerība un fakti

12:23
08.02.2025
24

4.februārī vizītē Kijivā ieradās Starptautiskās atomenerģijas aģentūras (SAEA) ģenerāldirektors Rafaels Grosi. Tā ir jau vienpadsmitā Grosi vizīte gandrīz trīs gadus ilgā pilna mēroga Krievijas iebrukuma laikā Ukrainā. Tās mērķis ir apspriest paš­reizējos centienus novērst atomkatastrofu. “Kamēr turpinās briesmīgais karš, SAEA turpinās aktīvi piedalīties, koncentrējoties tam, lai darītu visu iespējamo kodoldrošības saglabāšanai ārkārtīgi sarežģītos apstākļos. Kopējā […]

Vārdu izvēles labirinti

17:14
03.02.2025
31

Iepazīstoties ar Latviešu valodas attīstības kopas un Latvijas Rakstnieku savienības rīkotās aptaujas rezultātiem, kurā spārnoto teicienu ieguva Valsts prezidenta izteiktā frāze gadu mijā “Ja nu nesanāks. A ja nu sanāk?”, aizdomājos, kā mainās latviešu valodas lietojums. Prezidents spēj uzrunāt dažādu valstu līderus un tajā pašā laikā palikt cilvēcīgs un saprotams ikvienam iedzīvotājam. Kā redzam, viņa […]

"Danči" ap Latvijas Banku

09:13
03.02.2025
59

Jūnijā notiks pašvaldību vēlēšanas, partijas jau rosās. Tomēr pārsteidz, ka izskatās – dažām partijām ir pilnīgi vienalga, ko par tām var nodomāt vēlētāji. Proti, attieksme un izvēle jautājumā par Latvijas Bankas (LB) prezidenta izraudzīšanos un ievēlēšanu liecina, ka ne vienam vien politiķim ir pilnīgi vienalga, ka pašlaik Banku vada uz laiku apstiprināta amatpersona. Savukārt tas […]

Tautas balss

Arī nomales nedrīkst atstāt bez satiksmes

20:23
11.02.2025
15
Seniore raksta:

“Samazina sabiedriskā autobusa reisu skaitu, jo esot maz pasažieru. Tā jau ir, jo attālākās, nomaļākās vietās dzīvo aizvien mazāk cilvēku. Bet ko lai dara tie palikušie, kuriem nav sava auto vai ģimenei ir viens braucamais, bet katram jātiek uz citu pusi? Kādreiz runāja, ka varētu būt kādi speciāli reisi, kurus, kad vajag, iepriekš pieteiktu. Domāju, […]

Nesapratnē par ģimenes ārsta pieejamību

12:30
07.02.2025
39
Seniore raksta:

“Lasu, ka Ģikšos un Skujenē darbu sāk jaunais ģimenes ārsts. Bet kā būs Taurenē? Iepriekšējais dakteris, kas strādāja Amatas un Sku­jenes pagastā, pieņēma pacientus arī Taurenē, mēs, dzērbenieši, turp braucām. Ko tagad darīt? Esam vecākā paaudze, ir kāds, kuram nav savas automašīnas, kam nav tuvinieku, viņš taču neaizbrauks līdz Ģikšiem,” sacīja seniore, kas dzīvo Dzērbenē.

Ja maza pensija, Ungurā vairs nezvejot

11:31
07.02.2025
28
Cēsnieks J. raksta:

“Kam piederēs Ungurs? Tikai bagātajiem, ja ieviesīs pašvaldības atbalstīto licencēto makšķerēšanu, zvejot varēs tikai tie, kas iegādājas licenci. Nabagie, reņģ­ēdāji, kaut arī reņģes tagad dārgas, to nevarēs atļauties. Zivju daudzumu ūdenstilpēs samazina tie, kas velcē no motorlaivām un lieto ehalotu. Tāpēc šos makšķerēšanas veidus vajadzētu aizliegt. Ungurs nav tik liels, lai savas zvejas vietas nevarētu […]

Atļauto ātrumu pārkāpt nedrīkst

11:30
07.02.2025
27
Lasītājs raksta:

“Pēc pagājušās trešdienas satiksmes negadījuma uz Cēsu -Madonas ceļa Taurenes pagastā atcerējos 7.janvāra “Druvas” komentāru par Satiksmes ministrijas rosināto nulles toleranci pret ātruma pārkāpējiem. Šķiet, autore to īsti neatbalstīja, norādot, ka nelaimes satiksmē izraisa arī ceļu infrastruktūra. Taču, domāju, piemēram, šī negadījuma nebūtu un nebūtu trīs cietušo, ja autovadītāji būtu ievērojuši atļauto ātrumu. Autovadītājiem ir […]

Vai alkohola veikalam jābūt centrā

17:17
02.02.2025
73
Seniore raksta:

“Kādu laiku nebiju viesojusies Cēsīs. Nu atbraucu un biju nepatīkami pārsteigta – pašā pilsētas centrā pie Vienības laukuma specializēts alkoholisko dzērienu veikals. Un tas laikā, kad runājam par Latvijas iedzīvotāju nodzeršanos, par to, ka jāsamazina alkohola patēriņš, ka lielveikalos jānorobežo plaukti, kuros tirgo alkoholiskos dzērienus. Nezinu, kam tas senais universālveikals pieder, bet brīnos par to […]

Sludinājumi