Ceturtdiena, 7. novembris
Vārda dienas: Helma, Lotārs, Pērle
casibom jojobet giriş jojobet Casibom holiganbet giriş casibom giriş Casibom casibom casibom giriş CASİBOM holiganbet Casibom Giriş casibom casibom güncel giriş casibom güncel Casibom Casibom holiganbet holiganbet casibom güncel giriş

Vecie noteikumi

Druva
09:39
05.08.2014
6

Ingunas Sudrabas vadītajai partija No sirds Latvijai, kam ilgu laiku bija izdevies piesaistīt vien pieticīgus ziedojumus, pagājušajā mēnesī dažu dienu laikā tikusi pie labvēļu dāvinātiem vairāk nekā 110 tūkstošiem eiro. No ziņkārīgiem jautājumiem partija atgaiņājas – tomēr nav viegli solīt jaunu pieeju, ja spēlē pēc vecajiem noteikumiem.

Formāli viss ir kārtībā. Partiju finanšu pieskatītājiem no KNAB acīmredzot šeit nav, par ko piekasīties: ziedotājiem šī nauda kaut kādā veidā teorētiski varētu būt bijusi pašiem, līdz ar to viņi nudien būtu varējuši to piešķirt partijai. Galu galā, notikušais nav nekas unikāls. Līdzīgi dāsnuma gadījumi nav bijuši sveši arī citu partiju kontiem. Turklāt nav jau uzreiz runas par prastu partijas uzpirkšanu ar ziedojumiem. Taču ziedotāja vienkāršs morāls atbalsts kādas partijas solījumiem, it sevišķi, ja partija vēl nav pierādījusi savu spēju kaut ko panākt, arī ne vienmēr ir pārliecinošs devīguma skaidrojums.

Neveiklo situāciju partija No sirds Latvijai skaidro ar iedibināto kārtību, kurā tie spēki, kam naudas nav, nevar ne uz ko cerēt. „Mēs neesam izveidojuši esošo priekšvēlēšanu solīšanas shēmu, pateicoties kurai vēlēšanās gandrīz vienmēr uzvar nevis godīgākais un profesionālākais piedāvājums, bet tas, kurš skaļāk un vairāk kliedz, sola un bieži vien arī vairāk melo un kuram ir gana finansiālo resursu, lai ar šo apšaubāmās informācijas gūzmu savaldzinātu vēlētājus,” teikts I. Sudrabas izplatītajā paziņojumā. Citiem vārdiem: tas, ka šādi naudas ziedojumi ir nepieciešami, ir citu partiju nopelns. No sirds Latvijai nākas pieskaņoties esošajai kārtībai, lai iekļūtu parlamentā, bet pēc tam to mēģinās mainīt. Kā viņi konkrētās pārmaiņas ir iecerējuši, nav zināms.

Incidentu ar partijas ziedojumiem pavadīja arī dažas iekšējās nesaskaņas. Pagājušā mēneša beigās partiju pameta līdzšinējais valdes loceklis, uzņēmējs Viesturs Tamužs. Pati par sevi šī kašķēšanās nav nekas neparasts – arī lielās un pieredzējušās partijās šad un tad kāds biedrs pēc nesaskaņām ar troksni aizcērt durvis. Tomēr tieši partijas finansēšanu no „nezināmiem avotiem” V. Tamužs minēja kā vienu no savām iebildēm. I. Sudraba ir uzsvērusi, ka finansējuma avoti ir zināmi un nauda iegūta godīgā ceļā. Bet ko gan citu viņai sacīt? Jāatzīst gan arī – lai kas nebūtu reālais iemesls domstarpībām partijā un lai kāds arī nebūtu šo ziedojumu īstais avots, naudas lietas ir ērta tēma, par ko kādam var pārmest. Aizdomu ēnu radīt šādā veidā nav grūti, un pēc tam labu brīdi var tīksmi noraudzīties, kā oponents mēģina taisnoties.

Taču stāsts šeit ir par ko citu – par to, cik lielas pretrunas ir starp ēterisko gaišā spēka tēlu, kuru partija mēģina uzturēt, un realitāti. No sirds Latvijai cenšas neredzēt, cik ļoti vārdos ietērptie ideāli atduras pret praktisko darbību. Saņemtie prāvie ziedojumi ir labākais atgādinājums tam, cik daudz līdzību pamata funkcionēšanas līmenī ir starp šo un citām partijām. Bet, ja ideālistiskā partija spēlē pēc galīgi ne-ideālistiskiem spēles noteikumiem, tā nenovēršami zaudē kaut ko no saviem sākotnējiem uzstādījumiem. Tas, ka šī partija, gluži tāpat kā citas, nevar veiksmīgi startēt vēlēšanās bez cienījamiem finanšu līdzekļiem, izskatās pēc esošo likumsakarību atzīšanas. To pilnīgi noteikti nevar uzskatīt par pretenzijām mazināt naudas ietekmi politikā.

I. Sudraba savu partiju sākotnēji pieteica kā „tautas kustību”, taču tie vairāk nekā tūkstoš cilvēki, kas šajā organizācijā ir iesaistījušies, par nekādu īpašu masveidīgumu un plašu sabiedrības ticēšanu I. Sudrabai neliecina. Partijas reitingi arī nē. I. Sudraba tomēr gribētu, lai viņas partija tiek skatīta kā daļa no pārmaiņu kustības, savukārt par saviem kontaktiem ar ietekmīgiem sabiedrotajiem viņa ir krietni mazrunīgāka. Jau labu laiku viņai atbalstu neslēpj miljonārs Jūlijs Krūmiņš. Vēl pagājušā mēneša beigās viņš sacīja, ka esot palīdzējis partijai iekārtot biroju. Lai gan naudu I. Sudraba viņam neesot lūgusi, J. Krūmiņš stāstīja, ka esot organizējis I. Sudrabas tikšanās ar tranzītbiznesmeņiem, kuri solījuši atbalstu. „Kā redzu, naudiņa nāk tur iekšā,” vaļsirdīgi stāstīja J. Krūmiņš. Šādos apstākļos ir visnotaļ jāsasprindzina fantāzija, lai spētu ieraudzīt būtiskās atšķirības starp I. Sudrabas partiju un citām jaunajām partijām, kuras arī ir iemantojušas dāsnu ziedotāju labvēlību.

Partijas politiskajā piedāvājumā bieži ir redzamas nekonkrētas frāzes par „pārmaiņu” un „stratēģiskās attīstības redzējuma” nepieciešamību. Naudas un iekšējo nesaskaņu jautājumi ir konkrētākās tēmas, kas par partiju publiskajā telpā izskan – partija nav devusi daudz iemeslu par sevi runāt vēl citos aspektos. I. Sudrabai vēl ir atlicis mazliet laika, lai apjaustu: nav īpaši daudz cilvēku, kas savu balsi vēlēšanās atdos tiem, kuri to tikai vien darīs, kā runās par „sistēmas” nepilnībām un „reformu” nepieciešamību, bet nespēj pierādīt, ka paši gan rīkojas pēc citiem, nevis sevis kritizētajiem noteikumiem. Jānis Buholcs

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Kad sāksim izskaust Kanādas zeltgalvīti

19:27
07.11.2024
5

Pirms gadiem trīsdesmit šķita, ka ierobežot latvāņus nav iespējams. Varenais un cilvēkiem diezgan bīstamais augs gāja uz priekšu, pārņemot aizvien lielākas platības. Nevarētu teikt, ka tagad tas būtu iznīcināts un mūsu zemi vairs nepiesārņotu, tomēr vismaz ceļmalās to redzam aizvien retāk. Kur savulaik vilnīja īsti latvāņu meži, tagad no tiem vairs ne miņas. Tātad ar […]

Cik atliekam nebaltām dienām

10:46
05.11.2024
21

Kamēr valsts vīri un sievas cenšas pieņemt nākamā gada valsts budžetu, arī katrs iedzīvotājs domā, kā plānot savus tēriņus tā, lai mēneša beigās makā nesvilpotu caurvējš. Kaut minimālā alga palielināsies par 40 eiro, par ļoti daudz ko būs jāmaksā dārgāk, piemēram, tehnisko apskati automašīnai, par pasi vai ID karti, ja beigsies dokumenta derīguma termiņš, būs […]

Troksnis par troksni. Tas jāregulē

10:45
04.11.2024
31

Gadalaiki Latvijā jau nosaka – vasara atpūtai, ziema darbam un miegam. Tā pēdējā gadsimtā esam pieraduši. Īpaši jau pilsētās.    Izklaide, plaša vai neliela mēroga, vienmēr saistīta ar troksni.    Tiesa gan, kas vienam troksnis, kas traucē, citam ir patīkama atpūta. Par to tiek runāts un spriests gadu desmitus un vēl ilgāk. Tiesībsargs atzinis, ka izklaides […]

Par uzticēšanos

10:44
03.11.2024
25

Uzticēšanos kaut kam vai kādam, protams, pirmām kārtām ietekmē emocijas, apstākļi un dažādas situācijas. Tikai pēc tam civlēks sāk vērtēt arī darbus. Tas nav nekas ārkārtējs un nesaprotams – ne velti mēdzam sacīt, ka neesam mašīnas. Šoreiz ieskats aptaujās, kas liecina par Latvijas, Ukrainas un Krievijas iedzīvotāju uzticēšanos varas institūcijām un partijām. Uzreiz jāteic, ka […]

Bezmaksas sieriņa vilinājums

10:20
01.11.2024
35

Preses konferencē, ko pagājušajā nedēļā rīkoja Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes vadība, liela uzmanība bija pievērsta krāpniecībai un tās daudzveidīgajām izpausmēm. Šogad no iedzīvotājiem izkrāpti jau vairāk nekā 600 tūkstoši eiro! Plašāk jau izskanējušas ziņas par krāpnieku tehnoloģisko nodrošinājumu un prasmēm, iesaistot līdzdalībniekos arī mākslīgo intelektu un tā spēju kopēt balsis. Aicinājums ātri, ātri pārskaitīt […]

Kad plāns neatbilst reālai situācijai

15:58
30.10.2024
32

Līdz ar tuvošanos gada izskaņai arvien skaļāk sāk zvanīt trauksmes zvani, kas liecina – plāns ne tuvu neatbilst reālai situācijai. Un šoreiz ar to es domāju situāciju veselības aprūpē. Cēsu klīnika jau laikus informējusi, ka iedzīvotājiem nepieciešamie valsts apmaksātie ambulatorie pakalpojumi ir nepietiekamā skaitā, tāpēc gada nogalē tie vairs nebūs pieejami. Tas nozīmē, ka rindas […]

Tautas balss

Makšķerēšana ir prieks, ne bizness

19:30
06.11.2024
12
Makšķerēšanas entuziasts raksta:

“Lasu, ka ezeros ielaiž zivju mazuļus, lai būtu daudzveidība un zivju bagātība, lai brauktu makšķernieki. Tajā pašā laikā nosaka licencēto makšķerēšanu, lai cilvēks maksā. Ne jau katrs brauc pēc lielā loma, daudziem ir prieks pabūt uz ezera, izjust dabu, mazliet azarta. Ja nelaistu papildu zivis, nebūtu jāmaksā licence, cik nu daudz noķertu, noķertu, būtu pat […]

Viens pieliek, citi paņem

19:30
06.11.2024
8
K. raksta:

“Cik pie pensijas pieliek, tik paņem citi maksājumi. Būs vairāk jāmaksā transporta nodoklis, palielinās akcīzes nodokli degvielai. Vēl dārgāka noteikti būs arī pārtika. Pensiju indeksācija jau netiek līdzi jau tagad. Ja maizes klaips maksā vairāk par eiro, ko dod 30 eiro mēnesī vairāk! Vai tad valdība kaut kā nevar apstādināt to trako pārtikas cenu skrējienu? […]

Kas par daudz, tas par skādi

19:29
06.11.2024
10
5
M. raksta:

“Cēsīs, Vienības laukumā, plivinās slapjie karogi, vējš tos sagriež grīstēs. Tas neizskatās jauki. Domāju, vispār tik daudz karogu nevajadzētu turēt ikdienā. Tāds noformējums tomēr ir svētku daļa. Kā tad rotāties, svinot valsts svētkus. Pilsētas sejas veidotājiem vajadzētu apsvērt, kā citādi ikdienā padarīt centru krāsainu, kaut, manuprāt, pietiktu ar puķu kārtojumiem siltajā sezonā un egli ap […]

Jāatgādina par atstarotājiem

19:29
06.11.2024
12
Cēsnieks L. raksta:

“Kā iestājas tumšais laiks, sāk līt, tā atkal ceļmalās un ielās parādās “tumšie” gājēji. Nu jau tik daudzus gadus atgādina, vakara un agrās rīta stundās ejot pa ielu, ceļu, cilvēkam pie apģērba jābūt pamanāmiem atstarojošiem elementiem, vislabāk veste. Nereti domājam, ja iela apgaismota, tad jau automašīnu vadītāji mūs, gājēju, redz, bet tā bieži nav. Ja […]

Pase pārāk dārga

19:28
06.11.2024
7
Lasītāja raksta:

“Prasīt par pasi 50 eiro, tas tiešām ir par traku. Tā pensionāriem ir ļoti liela summa, taču bez pases viņi nevar iztikt, jo citādi nav iespējams iegādāties ārstu parakstītās zāles. Manuprāt, pase ir dokuments, kas apliecina pilsonību, piederību. Vai to vispār nevajadzētu apmaksāt no valsts budžeta? Neesam jau daudz pilsoņu,” sprieda lasītāja.

Sludinājumi