Sestdiena, 15. februāris
Vārda dienas: Alvils, Olafs, Aloizs, Olavs

Vārda brīvība un tās robežas

Jānis Gabrāns
15:33
12.12.2021
61

Pirms vairāk nekā septiņdesmit gadiem 10.decembrī ANO pieņēma un apstiprināja Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju. Kopš šī brīža 10. decembris visā pasaulē tiek atzīmēts kā Starptautiskā
cilvēktiesību diena.

Šajā laikā, kad cilvēku ikdiena lielā mērā norit internetā, arvien biežāk izskan jautājumi, kur tīmeklī, interneta komentāros sākas un beidzas cilvēktiesības, to aizskārums.

“Druva” sazinājās ar Tiesīb­sar­ga biroju, lai jautātu, kā pēdējos gados mainījusies situācija cilvēktiesību jomā. Birojā atzina, ka nevar salīdzināt laiku pirms trijiem gadiem un tagad, jo pandēmija ienesusi izmaiņas visā pasaulē. Cilvēktiesību jomā šis visā pasaulē esot liels izaicinājumu laiks, kas ienes jaunas vēsmas. Tiek diskutēts, cik tālu drīkst ierobežot indivīda tiesības, kur tās tomēr jāatstāj spēkā.

Kā zināms, Latvijas Repub­likas Satversmes 100.pantā nostiprinātas ikviena tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust uzskatus. Vārda brīvība ir viens no priekšnosacījumiem, lai cilvēks īstenotu citu savu tiesību aizsardzību un veidotu sabiedrību, kas būtu balstīta uz savstarpēju cieņu.

Tiesībsargs Juris Jan­sons norāda, ka mūsdienās tiesībām uz vārda brīvību ir ļoti plašs tvērums, aizsargājot ne tikai informāciju vai idejas, kas tiek uztvertas labvēlīgi vai neitrāli, bet arī to, kas apvaino, šokē vai uztrauc valsts vai kādu sabiedrības daļu.

“Vienlaikus tiesību uz vārda brīvību realizācija saistīta ar pienākumiem un atbildību situācijās, kurās izteikumu pieļaujamās robežas ir pārkāptas,” uzsver tiesībsargs. “Tādējādi valsts nosaka vārda brīvības ierobežojumus gadījumos, kad personas tiesības uz vārda brīvību tieši ietekmē citu personu tiesības, kā arī gadījumos, kad vārda brīvība rada nepārprotamus un tiešus draudus sabiedrībai.”

Viņš arī norāda, ka ļoti plašs personu loks interneta vidē tiek aizsargāts ar tiesībām uz vārda brīvību: sākot ar blogeriem un komentāru autoriem līdz pat dažādām interneta vietnēm un mājaslapām, kas pastāvīgi realizē tiesības uz vārda brīvību. Arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksē nostiprināts, ka interneta platformas nodrošinātājam ir tiesības uz vārda brīvību.

“Vārda brīvības pieļaujamās ro­bežas interneta vidē ir tieši tādas pašas kā reālajā dzīvē – aizliegti jebkāda veida aicinājumi uz vardarbību vai naidu kurinoša runa. Ņemot vērā informācijas aprites ātrumu internetā, informācijas autoram vai pārpublicētājam iespējams sasniegt ārkārtīgi plašu    auditoriju dažu sekunžu laikā, izraisot ievērojamu efektu sabiedrībā. Tieši šie aspekti pastiprina atbildību par interneta vidē paustajiem izteikumiem,” pauž tiesībsargs.

Šobrīd sabiedrībā aizvien vairāk tiek pievērsta uzmanība naida runai, tās atpazīšanas metodoloģijai, tas ietekmē arī to, cik aktīvi šim tematam tiek pievērsta uzmanība no tiesībsargājošo institūciju puses. Arī tiesībsargs pēdējos gados biežāk saņēmis gan personu sūdzības par galvenokārt interneta vidē publicētu saturu, gan arī aicinājumus no tiesībsargājošām iestādēm sniegt viedokļus konkrētās tiesvedībās. Pēc tiesībsarga teiktā, sūdzību pieaugums, iespējams, atspoguļo gan naidīga satura izteikumu daudzuma pieaugumu, gan arī sabiedrības locekļu spēju atpazīt šos izteikumus kā neiederīgus demokrātiskā sabiedrībā: “Tomēr šajā jomā nav vietas pārlieku lielam optimismam. Jau 2016.gada pētījumā norādījām uz šķēršļiem, kas var praksē kavēt Krimināllikuma 150.panta “Soci­ālā naida un nesaticības izraisīšana” piemērošanu, un šie šķēršļi nav mazinājušies. Esam izteikuši priekšlikumu no minētā panta noziedzīga nodarījuma sastāva izslēgt prasību konstatēt būtisku kaitējumu, tādējādi tuvinot tiesību normu 78.pantā ietvertajam naida runas nodarījuma sastāvam. Ie­spēja atšķirīgi interpretēt kaitējuma “būtiskumu” var kavēt nodarījuma izmeklēšanu un attiecīgi arī tiesvedības rezultātu.

Cits apstāklis, kas ņemams vērā, ir tas, ka ne jebkuri naidīgi vai aizspriedumus radoši izteikumi publiskā vidē sasniegs aizskāruma robežu kriminālprocesa uzsākšanai, tāpēc kriminālatbildībai jābūt arī paredzētai izņēmuma gadījumiem, kad izteikumiem ir ļoti augsta aizskāruma pakāpe. Vien­laikus pašreizējais normatīvais regulējums neparedz alternatīvus mehānismus, kā vērsties pret šādu aizskaroša rakstura saturu.”

Liels izaicinājums vārda brīvībai ir dezinformācijas izplatība, kas izgaismo problēmas ar sabiedrības kritisko domāšanu un medijpratību.

“Raugoties no cilvēktiesību aizsardzības viedokļa, dezinformācijas izplatība var radīt iespējamus vai arī reālus aizskārumus Satversmes 100.pantā garantētajām tiesībām uz vārda brīvību, tostarp tiesībām uz informācijas pieejamību. Vienlaikus ir nepieciešams uzsvērt dezinformācijas postošo ietekmi uz demokrātijas aizsardzību, ņemot vērā, ka informatīvās telpas ietvaros var rasties riski nacionālās drošības un sabiedriskās kārtības nodrošināšanai un aizsardzībai. Tomēr sarežģīts uzdevums ir atrast piemērotāko risinājumu, kādā veidā valsts varētu minēto informāciju samazināt, nepārkāpjot trauslo robežu saistībā ar tiesību uz vārda brīvību nodrošināšanu,” norāda tiesībsargs J. Jansons.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Lai mācītos autorizēties elektroniski, jāautorizējas … elektroniski

20:22
12.02.2025
29

Vai otrdienas rītā nevajag mazu devu, par ko pasmaidīt? Noderēs taču! Smaidam piedāvātais gan būs saprotams tikai cēsniekiem un tiem, kas no Cēsīm kaut kur dodas ar sabiedrisko transportu. Lūk, no 10.februāra maršrutā Kalnmuiža-Cēsu autoosta-Priekuļi vairāki reisi tiks sākti no pilsētas centra pieturas “Stacija”. Līdz šim pietura bija Cēsu autoosta, un Autotransporta direkcija ziņo, ka […]

Mīlestību var izrādīt arī ziedojot

12:27
10.02.2025
21

Februāris, un ne tikai 14. datums, bieži vien tiek atzīmēts kā Mīlestības mēnesis. Iepriekš nebiju aizdomājusies, ka viena no mīlestības formām varētu būt ziedošana, jo īpaši asiņu ziedošana. Arī mūsu novadā februārī būs iespēja ziedot asinis, izbraukuma Donora diena 19. februārī notiks Jaunpiebalgā. “Druvā” jau rakstījām, ka gada sākumā ļoti trūka vairāku asinsgrupu asinis. Man […]

Pirms - viss ir slikti - beidzas

12:26
09.02.2025
36

Kādā filmā, kas tapusi tepat Ziemeļu kaimiņos, kritiskā situācijā izskanēja vārdi: “Ir cilvēki, kuri dara, tie, kuri neiesaistās, un tie, kas par visu raksta internetā.” Galvenais varonis atzina, ļoti gribētos būt vienam no pēdējiem diviem. Bet dzīve un arī paša izvēle šādu iespēju pat nepiedāvāja. Darītājs ir redzams, tāpat viņa ieceres. Kur nu vēl labāk, […]

Apaļo un kantaino skaistumkonkurss

12:24
08.02.2025
41

Politologs Filips Rajevskis nesen kādā intervijā pieļāva, ka pašvaldību vēlēšanās, kas gaidāmas vasaras sākumā,    deputātu kandidāti novados un pilsētās necentīsies akcentēt savu piederību noteiktam politiskam spēkam un priekšplānā būs personības, nevis partiju nosaukumi. Kā apstiprinājums politologa prognozei drīz manā e-pastā iekrita Rīgas mēra amata kandidāta Jura Pūces aicinājums izvēlēties – viņš vai Šlesers, citu […]

Kodoldrošība: apdraudējumi, cerība un fakti

12:23
08.02.2025
26

4.februārī vizītē Kijivā ieradās Starptautiskās atomenerģijas aģentūras (SAEA) ģenerāldirektors Rafaels Grosi. Tā ir jau vienpadsmitā Grosi vizīte gandrīz trīs gadus ilgā pilna mēroga Krievijas iebrukuma laikā Ukrainā. Tās mērķis ir apspriest paš­reizējos centienus novērst atomkatastrofu. “Kamēr turpinās briesmīgais karš, SAEA turpinās aktīvi piedalīties, koncentrējoties tam, lai darītu visu iespējamo kodoldrošības saglabāšanai ārkārtīgi sarežģītos apstākļos. Kopējā […]

Vārdu izvēles labirinti

17:14
03.02.2025
32

Iepazīstoties ar Latviešu valodas attīstības kopas un Latvijas Rakstnieku savienības rīkotās aptaujas rezultātiem, kurā spārnoto teicienu ieguva Valsts prezidenta izteiktā frāze gadu mijā “Ja nu nesanāks. A ja nu sanāk?”, aizdomājos, kā mainās latviešu valodas lietojums. Prezidents spēj uzrunāt dažādu valstu līderus un tajā pašā laikā palikt cilvēcīgs un saprotams ikvienam iedzīvotājam. Kā redzam, viņa […]

Tautas balss

Arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji

20:24
12.02.2025
17
Lasītājs K. raksta:

“Ceļu uzturētāji saka, ka tagad grants ceļu bedres nevar likvidēt, stāvokli uzlabot. Tā jau ir, bet vai tad, ja siltajā sezonā šos ceļus atjaunotu, normāli uzturētu, tie tagad nebūtu tik ļoti slikti? Saka, ka neesot naudas, taču arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji,” pauda lasītājs K.

Arī nomales nedrīkst atstāt bez satiksmes

20:23
11.02.2025
24
Seniore raksta:

“Samazina sabiedriskā autobusa reisu skaitu, jo esot maz pasažieru. Tā jau ir, jo attālākās, nomaļākās vietās dzīvo aizvien mazāk cilvēku. Bet ko lai dara tie palikušie, kuriem nav sava auto vai ģimenei ir viens braucamais, bet katram jātiek uz citu pusi? Kādreiz runāja, ka varētu būt kādi speciāli reisi, kurus, kad vajag, iepriekš pieteiktu. Domāju, […]

Nesapratnē par ģimenes ārsta pieejamību

12:30
07.02.2025
44
Seniore raksta:

“Lasu, ka Ģikšos un Skujenē darbu sāk jaunais ģimenes ārsts. Bet kā būs Taurenē? Iepriekšējais dakteris, kas strādāja Amatas un Sku­jenes pagastā, pieņēma pacientus arī Taurenē, mēs, dzērbenieši, turp braucām. Ko tagad darīt? Esam vecākā paaudze, ir kāds, kuram nav savas automašīnas, kam nav tuvinieku, viņš taču neaizbrauks līdz Ģikšiem,” sacīja seniore, kas dzīvo Dzērbenē.

Ja maza pensija, Ungurā vairs nezvejot

11:31
07.02.2025
31
Cēsnieks J. raksta:

“Kam piederēs Ungurs? Tikai bagātajiem, ja ieviesīs pašvaldības atbalstīto licencēto makšķerēšanu, zvejot varēs tikai tie, kas iegādājas licenci. Nabagie, reņģ­ēdāji, kaut arī reņģes tagad dārgas, to nevarēs atļauties. Zivju daudzumu ūdenstilpēs samazina tie, kas velcē no motorlaivām un lieto ehalotu. Tāpēc šos makšķerēšanas veidus vajadzētu aizliegt. Ungurs nav tik liels, lai savas zvejas vietas nevarētu […]

Atļauto ātrumu pārkāpt nedrīkst

11:30
07.02.2025
30
3
Lasītājs raksta:

“Pēc pagājušās trešdienas satiksmes negadījuma uz Cēsu -Madonas ceļa Taurenes pagastā atcerējos 7.janvāra “Druvas” komentāru par Satiksmes ministrijas rosināto nulles toleranci pret ātruma pārkāpējiem. Šķiet, autore to īsti neatbalstīja, norādot, ka nelaimes satiksmē izraisa arī ceļu infrastruktūra. Taču, domāju, piemēram, šī negadījuma nebūtu un nebūtu trīs cietušo, ja autovadītāji būtu ievērojuši atļauto ātrumu. Autovadītājiem ir […]

Sludinājumi