Pirmdiena, 6. maijs
Vārda dienas: Gaidis, Didzis

Vai hibrīdkara kareivji?

Sallija Benfelde
10:26
24.05.2016
2

Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra vadošā pētniece Ieva Bērziņa savā rakstā secinājusi, ka, ņemot vērā augsto atbalstu Krievijas veicinātajām idejām Baltijas valstu krievvalodīgo iedzīvotāju vidū, pastāv risks, ka militāra apdraudējuma gadījumā pastiprināsies iekšējie sašķeltības procesi un sabiedrības saliedētība cīņā pret ārējo agresoru būs apgrūtināta. Tam var piekrist, ja paraugās kaut vai uz partijas “Saskaņa” aktivitātēm. Turklāt diez vai tās līderu darīto var saistīt tikai ar nākamā gada pašvaldību vēlēšanām. Interesanti, ka, piemēram, Nils Ušakovs savus paziņojumus mēdz pieskaņot arī dažādiem vēsturiskiem datumiem – piemēram, bēdīgi slavenais zīmējums ar riteņbraucēju, kurš salauž pats savu velosipēdu un pēc tam no citiem pieprasa kompensāciju (tas par Latviju, kas aprēķinājusi aptuvenos okupācijas radītos zaudējumus) dienasgaismu ieraudzīja 22. aprīlī, Ļeņina dzimšanas dienā. Protams, atziņa, ka bez padomju armijas nebūtu ne 18. novembra, ne 4. maija, izskanēja 9. maijā. Var brīnīties par Rīgas mēra neapdomīgo rīcību, jo latviešu vēlētājus tā var tikai zaudēt, bet par mēru bez viņu atbalsta vēlēšanās Ušakovs nav kļuvis un nekļūs. Manuprāt, Rīgas mēram tiek doti padomi un ieteikumi, kurus viņš nevar neuzklausīt un nepildīt.

Tomēr, raugoties dažādās norisēs, jāsecina, ka Krievijas atbalstītās idejas zeļ un plaukst arī latviešu sabiedrībā. Jau sen zināms, ka cilvēki, kuri netiek galā ar savām personīgajām problēmām, bieži vien izvēlas radikālas reliģiskās sektas. Latvijā šo sektu vietā dažam labam acīmredzot ir cīņa pret cilvēktiesībām un iedomātu feminismu (šobrīd pret Stambulas konvenciju), dažs, iespējams, spiests darīt to, ko liek “padomdevēji”, jo okupācijas laika pagātnē slēpjas kāds grēciņš, bet vēl kādi cenšas savas kabatas un karjeras dēļ. Lai kā nu tur būtu vai nebūtu, aizspriedumus un nezināšanu, cilvēkus mulsinot un jaucot viņiem prātu, ir viegli izmantot.

Tādēļ bija skumji raudzīties tieslietu ministra Dzintara Rasnača intervijā LTV1 raidījumā “1:1”. Neapšaubāmi, ministrs ir mācījies pie laba sabiedrisko attiecību konsultanta un bijis labs skolnieks. Varētu jau ministram pajautāt, kāpēc tad Tieslietu ministrija izvēlējās par konferences vadītāju žurnālistu, kura pakalpojumi likās pārāk dārgi, bet pēc tam par to pārmet? Tāpat arī varētu pajautāt, vai viņu intervēt drīkst tikai tie cilvēki, kuri pelna mazāk par viņu? Varētu arī atgādināt, ka tādu naudu valsts nav maksājusi un nemaksā žurnālistam katru dienu gada garumā, bet tas ir atsevišķs pakalpojuma līgums un samaksāts tiek par nostrādātajām stundām.

Pajautāt jau varētu, bet ir skaidrs, ka atbildē būs pārmetumi un “skeletu meklēšana” vaicātāja “skapī”. Uz jautājumiem, uz kuriem mums visiem patiešām būtu svarīgi atbildes saņemt, to nav. Rasnača kungs laikam ir aizmirsis, ka kalpo Latvijas sabiedrībai, nevis tikai saviem atbalstītājiem, un ka viņa pienākums ir atbildēt, nevis atgaiņāties no visa, kas viņam nepatīk. Protams, tas, vai ministrs aizstāv savus uzskatus vai arī dara kādam tīkamu darbiņu, zināms tikai ministram pašam un varbūt valsts drošības iestādēm. No tā gan labāk ap sirdi nepaliek. Bijušais britu izlūkdienesta vadītājs Ričards Dīrlovs nupat brīdinājis, ka Eiropai draud bīstams “teroristu vīruss”, kā arī dažādu galēji labējo kustību uzliesmojums. Tiesa, Dīrlovs to saista ar bēgļu krīzi un Eiropas nespēju ierobežot migrāciju, bet Latvijā šīm Eiropas “slimībām” vēl var klāt pieskaitīt Krievijas īstenotā hibrīdkara veiksmīgo plosīšanos.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Dažas pārmaiņas nogurdina

12:19
05.05.2024
15

“Nav jābaidās no pārmaiņām, no jaunā, bet vajag atcerēties, ka kāda racionāla kripata ir arī vecajā, pārbaudītajā. To es par Cēsu satiksmes organizāciju. Katru pavasari sākam ar pārmaiņām. Prieks par labajām, kad saņemam ziņu par kādas ielas remontu, kur radīs labāku un drošāku vidi gājējiem, velosipēdistiem un arī autovadītājiem. Taču pavisam nogurdinoši ir ik pēc […]

Apkārtklīstošas pārdomas

12:11
05.05.2024
17

Savulaik populārajā dzies­mā bija vārdi: “Eiropa mūs nesapratīs, Eiropa mūs nepazīs…” Vai 20 gados kas mainījies? Kādam – jā, kādam – nē. Bet Eiropas Savienība ir izdevīga ikvienam – gan tiem, kuri no tās saņem atbalstus un izmanto piedāvātās iespējas, gan tiem, kam negribas pašiem uzņemties atbildību par kādu lēmumu, neizdošanos, jo viegli var pateikt, […]

Ģimenes lieta

12:10
05.05.2024
13

Vērtējot padomju laiku un laiku Eiropas Savienībā, visvairāk nāk prātā domāšanas maiņa. Un tas attiecas arī uz ģimeni. Ja savulaik pastāvēja uzskats, ka viss, kas notiek ģimenē, arī tur paliek, pat ja tiek darīts pāri bērniem, tad tagad tas ir būtiski mainījies. Protams, redzams, ka daļai cilvēku šos uzskatus arvien ir ļoti grūti mainīt, viņiem […]

Dzīve Eiropā, ne pēcpadomijā

12:09
05.05.2024
15

Atceros brīdi, kad vēl tikai runāja, ka Latvija varētu kļūt par daļu no Eiropas Savienības. Tolaik mācījos skolā, nebija neviena vienaudža, kas sacītu: “Kā negribas, lai esam ES! Cik labi būtu, ja Latvija vienmēr paliktu tikai Latvija – bez dalības jebkādās starptautiskās organizācijās.” Visi tolaik zinājām – iestāšanās ES nozīmēs ne tikai to, ka Latvijā […]

Par sajūtām, ne naudu

12:07
05.05.2024
12

Ieguvumi un zaudējumi, divdesmit gados Latvijai esot Eiropas Savienībā (ES), katram jāizvērtē pašam. Fondu un maksājumu naudu, ko esam saņēmuši kā dalībvalsts, saskaitīs valdības finansisti. Konkurences saspringumu sarēķinās uzņēmēji. Man vairāk sajūtas. To vienu pat tā īsti nevaru pieskaitīt ES devumam. Bet ik pa laikam esmu iedomājusies – tāpēc vien bija vērts stāties Eiropas valstu […]

Pārdomas par izglītībā notiekošo…

16:54
30.04.2024
36

Pavisam nesen ģimene izgāja cauri pavasara gripas tūrei. Skaidrs, ka slimojot iekavējas darbi – gan ikdienas, gan kāds svarīgāks, un bērniem – mācības un skolas procesi. Divu nedēļu laikā meita, kas mācās 4.klasē, paguva iekrāt veselus piecus parādus – tātad, divu nedēļu laikā bija pieci pārbaudes darbi. Un nav gluži nedēļa pirms brīvlaika vai semestra […]

Tautas balss

Krūmi aizsedz krustojumus

12:21
05.05.2024
16
Druva raksta:

“Viss sazaļojis, saplaukuši arī krūmi. Tāpēc gribētos lūgt dažos Cēsu ielu krustojumos tos pavērtēt, vai nevajag apcirpt, lai netraucē autovadītājiem pārskatīt ceļu. Nezinu, kuram dienestam vajadzētu apsekot pilsētu, bet gan jau tāds ir. Īpaši jau bažas par to, ka no krustojuma pa ietvi var izbraukt velosipēdists vai skrejriteņa vadītājs. Tie pārvietojas ātrāk nekā gājēji, un […]

Lielisks pakalpojums

12:20
05.05.2024
9
Druva raksta:

“Izlasīju avīzē par Cēsu Veselības istabu. Arī es gribu teikt paldies, ka ir vieta , kur var uzzināt to, ko par savu veselību nesaproti, jo nereti ģimenes ārstam tādas it kā vienkāršas lietas neērti prasīt. Māsiņa pastāsta, izskaidro, pasaka, kad tiešām jāmeklē dakteris, kad pietiek ar to, ko pats ikdienā vari uzlabot,” sacīja seniore.

Rezultātu gaidām pārāk ātri

12:20
05.05.2024
14
Druva raksta:

“Daži Saeimas deputāti rosina pārskatīt administratīvi teritoriālo reformu, jo neesot gaidīto ieguvumu. Ļoti dīvains arguments. Ko gan nepilnos trīs gados var tādu paveikt, lai jau būtu redzams būtisks rezultāts? Saprotams, ka pirmajos divos gados apvienotie novadi cits citu tikai iepazina, tapa un dažās vietās vēl top jaunā pārvaldības struktūra, veidojas padziļināta izpratne par kopējo attīstību. […]

Daudznozīmīgās zīmes

12:11
05.05.2024
14
Druva raksta:

“Otrdienas “Druvā” redzamā zīme “70”, kuras stabiņš ir gandrīz horizontāls pret zemi un rāda uz lauka, ne ceļa pusi, varētu būt norāde, ka tur uz tīruma vai tuvīnā mežā strādā 70 cilvēki,” atsaucoties uz aicinājumu vērtēt, ko izsaka neparasti novietotā norāde, versiju pauda lasītājs A.

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
28
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Sludinājumi