Vispirms izbūvē māju, tad atjēdzas, ka nav kur likt malku, lopiņus, motociklu utt. Tā arī sākoties šī būvniecība no materiāliem, kas patrāpījušies pa rokai, celtņu izmērus pielāgojot dēļu galu un baļķēnu garumam, ruberoida ruļļu skaitam.
Ejot gar topošo lielveikalu “Globuss”, vērojot šīs celtnes samocīto ķermeni, ausīs skan šī vīra teiktais, ataust atmiņā Pleskavas pusē redzētais. Manuprāt, te vērojams manis nosauktais būvniecības stils. Dīvaini, ka šī “šķūnīšu virtene” būvēta vienlaikus un vienam mērķim- tirdzniecībai. No visas sirds vēlu ēkas īpašniekiem un tirgotājiem laimi, labklājību tajā strādājot, bet mani mulsina pavisam kas cits. Cēsīs ir kupls arhitektu un būvuzraugu pulks, ieviestas garu garās saskaņošanas par katru sīkumu, kam sakars ar remontiem un celtniecību. Kas noticis ar “Globusu”? Man kā nejēgam jaunajās arhitektūras tendencēs rodas aizdomas, ka ir noticis konkurss par neglītākās ēkas projektu Cēsu centrā. Ja nu tas tā nav, gribētu uzzināt projekta autoru domu gājienu brīdī, kad viņi sēdās pie rasējamā dēļa.
*pa rokai trāpījušies materiāli
