Cēsu pašvaldības aģentūras „Vidzemes vēstures un tūrisma centrs” direktore
Tūrisma aktīvā sezona ir pagājusi, laiks dziļākai analīzei. Esmu pētījusi, noskaidrojot, ko apmeklētāji un uzņēmēji uzskata par kvalitāti tūrismā . Viedokļi daudzējādā ziņā atšķiras. Ja uzņēmēji ir neizpratnē, kā tas nākas, ka uz viesu māju, kurā veikts eiroremonts, izbūvēta pirts un baseins, apmeklētāji neplūst straumēm, tad tūristi kvalitāti vērtējuši daudz plašāk. Apmeklētājiem ir svarīgi, lai būtu sakopta vide ne tikai mājā, bet arī apkārt tai, lai nav jābrauc pa dubļainu ceļu. Apmeklētājiem ir svarīga visa notikumu ķēde, sākot no izvēles izdarīšanas un informācijas ievākšanas pirms došanās ceļā, spējas orientēties ceļvedī.
Gadījumā, ja kādā no ceļojuma posmiem būs negatīvās emocijas – bedrains ceļš, nepatīkami laika apstākļi, nesaskaņas brokastīs, tad par visu braucienu var palikt slikts iespaids. Tāpēc nereti apmeklētāju izteiktās negācijas par tūrisma piedāvājumu ir subjektīvas. Aptaujātajiem jautājot, kas ir kvalitāte tūrismā, es saņēmu 1500 atbilžu variantus. Kvalitāti ietekmē gan karte, nekomercializēta vide, teikas par apskatīto vietu un cenu atbilstība, gan tūristam dotā rīcības brīvība, kompānija un daba.
Atšķiras vērtēšanas kritēriji par Latviju un ārvalstīm, jo, dodoties uz svešām vietām, cilvēki tiecas piedzīvot kaut ko nebijušu, bet savā valstī reizēm gaida priekšstatu piepildīšanos. Ja Latvijas viesu namā tūristam var nepatikt, kā izcepta karbonāde, tad ārzemēs viņš, ēdot vietējo ēdienu, neiedomāsies apšaubīt tā kvalitāti. Ārzemēs par dabu reizēm priecājas vairāk nekā par skaisto Latvijā. Svešā zemē netraucēs, ka taciņa līdz ūdenskritumam ir nelīdzena, jo galvenais ir sasniegt mērķi, bet Priekuļos, ejot pa taciņu uz lielisko Kazu gravas ūdenskritumu, var sarūgtināt sliktais celiņš un neuzliktās norādes.
Latvijā visvājākā ir informācijas pasniegšana – internetā, bukletos. Cēsu rajona tūrisma kartes par dabas objektiem bijām sagatavojuši, kad, ar vēsu prātu izvērtējot, sapratām – informācija nav pasniegta konceptuāli pareizi. Sākām strādāt pilnīgi no jauna. Vai cilvēku šodien vairāk interesē, cik augstas un platas ir Ērgļu klintis, ja blakus nav salīdzinošu mērījumu, vai daudz būtiskāk no ceļveža uzzināt, kādas leģendas apvij šīs klintis?
Ārzemju tūristam nav jādod identiska informācija, vienkārši pārtulkota, jo liela daļa cilvēku atbrauc bez priekšzināšanām. Informācija, ka vasaras estrādē koncertā uzstāsies populāri mākslinieki, var pamatīgi maldināt, jo, kas Latvijā ir iemīļots, ārzemnieka acīs tāds nav. Kultūras tūrisma eksperts Peters Kols, braucot uz Cēsīm, bija paņēmis ārzemēs sastādītu ceļvedi par Latviju. Viss, kas bija uzrakstīts par Cēsīm, lieliski noderēja, jo tas bija uzrakstīts vienkāršā valodā un bija jūtams, ka domāts par cilvēku, kuram te viss ir svešs.
Kvalitātes tēma manī ir raisījusi lielas pārdomas. Mums jau ir labi panākumi. Attīstīta rezervēšanas sistēma. Sasniedzama informācija par iepriekšējo apkalpošanu. Tūrisma sezonā mums netrūkst pasākumu, kas ļoti interesē kultūras tūristus – tos, kuri ceļojumā ir gatavi tērēties visvairāk. Latvijas ceļotāji spēj tik plānot, uz kuru pilsētu doties, bet reizēm kultūras tūrisma veicinātājos trūkst saskaņotības, kā šovasar, kad Imantdienas vienā un tajā pašā vakarā notika Cēsu un Piebalgas svētkos.
Dabas takas ļoti attīstās, par tām arī ir pastiprināta interese, bet aptaujā netrūka sliktu piemēru tieši par dabas objektiem, tīrību un marķējumu. Vidzemes tūrisma asociācija izdevusi velomaršrutu kartes, bet dabā maršruti nav marķēti, nav arī retums, kad tūristiem uzbrūk nepiesieti suņi. Tātad tūristi nemaz nav gaidīti.
Cēsīs veiksmes stāsts ir Mākslas festivāls, kurš piesaista kultūras tūristus, un viņi vērtē arī pilsētu, tās kvalitāti, ne tikai pašu pasākumu Pils parkā. Uzņēmējiem vēl ir iespējas attīstīt apkalpošanu, piemēram, sabiedriskajā ēdināšanā. Pierakstījusi Mairita Kaņepe
Komentāri