Piektdiena, 7. februāris
Vārda dienas: Nelda, Rihards, Ričards, Rišards

Trieciens Eiropas sirdī

JĀNIS BUHOLCS
10:10
01.04.2016
4

Teroristu sarīkotajos sprādzienos Briselē dzīvību zaudēja vismaz 31 cilvēks. Notikušais kārtējo reizi licis pievērst uzmanību drošības riskiem un tam, kā šāda situācija veidojusies.

Par uzbrukumu ir atbildīgs teroristu grupējums “Islāma valsts”, kas bija saistīts arī ar pērn novembrī notikušajiem slaktiņiem Parīzē. Tas liecina, ka Eiropas ienaidnieks ir nostiprinājies un savā darbībā ir mērķtiecīgs. Nav runas par atsevišķiem triecieniem, bet gan par darbošanos lielāka ļaunā plāna robežās.

Šis ir karš. Karš bez frontes līnijas, bet skaidri identificējamiem savējiem un pretiniekiem. Šis ir karš, kurā nenotiek masveida armijas pārvietošanās, jo uzbrucēji mūsu aizmugurē ir jau tagad. Karš, kurā nozīmīgākais ierocis ir bailes.

Šī nav gluži jauna konflikta forma. Savulaik šīs metodes cīņā pret rietumiem demonstrēja arī grupējums “Al Qaeda”. Arī viņi ir atbildīgi par vairākiem terora uzbrukumiem Eiropā; arī viņu uzdevumā terora aktus savā valstī īstenojuši cilvēki, kas tur ir vai nu dzimuši, vai kļuvuši par tās pilsoņiem. Tagad, kad “Al Qaeda” starptautiskā ietekme ir mazinājusies, vietā ir nākusi cita, vēl brutālāka organizācija. Tagad Eiropai un visai Rietumu pasaulei no jauna un steidzamības kārtā jāatbild uz jautājumu: kā rīkoties?

Cīņā ar “Al Qaeda” ASV savulaik kā vienu no galvenajiem rīcības virzieniem izvēlējās konvencionālā kara metodes. Amerikāņi iebruka Afganistānā ar mērķi gāzt režīmu, kurš devis patvērumu teroristiem. Režīmu gan izdevās gāzt, taču rezultāts bija ieildzis un dažādās nozīmēs dārgi izmaksājis karš, kurā uzvarēt nebija iespējams. Vairums ASV karavīru Afganistānu tagad ir pametuši, taču šī valsts ir tālu no tādas, kādu ASV bija iecerējušas. 2003. gada iebrukums Irākā arī sākotnēji tika saistīts ar to, ka Irākas režīms it kā sadarbojies ar “Al Qaeda”, lai gan vēlāk izrādījās, ka šim apgalvojumam nekāda faktu seguma nav. Arī Irākas karš nenesa tādu rezultātu, kā Rietumi bija gaidījuši. Tā vietā ir milzīgs skaits civiliedzīvotāju upuru un nestabila valsts. Arī “Islāma valsts” izveidošanās un nostiprināšanās Irākā un Sīrijā ir tiešas sekas tam, kas reģionā ir noticis kopš ASV iebrukuma 2003. gadā.

Rūgta mācība ir gūta, tāpēc reti kurš Rietumos tagad runā par to, ka jāorganizē starptautiska koalīcija, lai sūtītu sauszemes karaspēku, kuram jācīnās pret “Islāma valsti”. Tā vietā rietumvalstis sliecas atbalstīt tādas piedalīšanās formas, kas nav vērstas uz ilgtermiņa saistībām – piemēram, gaisa uzlidojumu rīkošanu pret “Islāma valsts” pozīcijām. Cik šie triecieni vieni paši ir bijuši efektīvi, var diskutēt. Ir pazīmes, ka “Islāma valsts” sāk zaudēt dažas no savā kontrolē esošajām teritorijām. Taču ir skaidrs, ka pret terora uzbrukumiem, ko islāmisti rīko Eiropā un citviet, šādi aizsargāties nevar.

Lai būtu iespējams vājināt “Islāma valsti”, ir nepieciešams kas vairāk nekā tikai militāri triecieni. Šai organizācijai ir milzīgs dažāda veida atbalstītāju tīkls visā pasaulē, kas ļauj tai iegūt resursus – tai skaitā naudu, ieročus, kā arī savervētus cilvēkus, kas ir gatavi ceļot uz Sīriju, lai tur karotu. Ja rietumiem izdotos ierobežot šīs plūsmas, tad arī teroristu grupējuma pozīcijas krietni pavājinātos. Protams, to ir vieglāk pateikt, nekā izdarīt – ne jau visa globālā resursu plūsma atrodas ASV un tās sabiedroto kontrolē.

Vēl būtisks aspekts ir politiskā situācija Sīrijas un Irākas daļā, kas nav “Islāma valsts” kontrolē. Par politisko situāciju Sīrijā tur notiekošā kara dēļ ir grūti runāt – tur saduras daudzu ieinteresēto pušu intereses. Ar ko tas viss beigsies, pašlaik ir grūti minēt. Savukārt Irākas gadījumā situācija ir mazliet labāka. Viena no tās pašreizējām politiskajām problēmām ir dažādo reliģisko un kultūras grupu neapmierinātība ar savu ierobežoto pārstāvniecību valsts valdībā. Jo lielāka vietējo iedzīvotāju neapmierinātība ar valdību, jo lielāks atbalsts “Islāma valstij” un citiem grupējumiem. Līdz ar to, gluži tāpat kā situācija Irākā pēc ASV iebrukuma palīdzēja “Islāma valstij” izveidoties, apstākļiem mainoties, šīs organizācijas pozīcijas varētu pavājināties. Radikāļi masveidā var izvērsties tikai valstīs, kuru valdības nespēj pildīt savas pamata funkcijas.

Kamēr situācija Tuvajos Austrumos saglabāsies šāda, Eiropai nāksies pierast pie tā, ka apstākļi tur ietekmē apstākļus šeit. Jauni drošības pasākumi, vairāk uzraudzības, lielāks aizdomīgums. Šīs aktivitātes nepārtraukti arī atgādinās, kāpēc tā tagad ir norma.

Tā kā terorisma ierocis ir bailes, tad teroristiem, lai panāktu iecerēto, nemaz nav nepieciešams rīkot liela mēroga slaktiņus. Piemēram, autoavārijās ik gadu bojā iet krietni vairāk cilvēku nekā terora aktos Eiropā, bet to ietekme uz sabiedrību ir atšķirīga.

Starpību starp tādām valstīm, kas jau ir pieredzējušas terorismu, un tādām, kas nav, labi ilustrē cilvēku attieksme pret sabiedriskās vietās atstātām nepieskatītām mantām. Pirmajā gadījumā pret tām izturas kā pret ko tādu, ko saimnieks vienkārši varētu būt aizmirsis, bet otrajā apzinās, ka priekšmets var būt bīstams. Bailes, vienreiz izraisītas, turpina indēt vidi vēl ilgi.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vārdu izvēles labirinti

17:14
03.02.2025
24

Iepazīstoties ar Latviešu valodas attīstības kopas un Latvijas Rakstnieku savienības rīkotās aptaujas rezultātiem, kurā spārnoto teicienu ieguva Valsts prezidenta izteiktā frāze gadu mijā “Ja nu nesanāks. A ja nu sanāk?”, aizdomājos, kā mainās latviešu valodas lietojums. Prezidents spēj uzrunāt dažādu valstu līderus un tajā pašā laikā palikt cilvēcīgs un saprotams ikvienam iedzīvotājam. Kā redzam, viņa […]

"Danči" ap Latvijas Banku

09:13
03.02.2025
54

Jūnijā notiks pašvaldību vēlēšanas, partijas jau rosās. Tomēr pārsteidz, ka izskatās – dažām partijām ir pilnīgi vienalga, ko par tām var nodomāt vēlētāji. Proti, attieksme un izvēle jautājumā par Latvijas Bankas (LB) prezidenta izraudzīšanos un ievēlēšanu liecina, ka ne vienam vien politiķim ir pilnīgi vienalga, ka pašlaik Banku vada uz laiku apstiprināta amatpersona. Savukārt tas […]

Būt saimniekam vai kalpot sabiedrībai

17:10
02.02.2025
32

Trešdien pēc Austrumu kalendāra sākās jaunais gads.    Tas ir Zaļās čūskas gads, kuru pārvalda Koka stihija. Solījumos teikts, ka    gads būs lielisks , lai plānotu lielus mērķus, risinātu problēmas un rīkotos stratēģiski visās dzīves jomās. Vēl gan tikai trešā noslēpumainā gada diena, un šķiet, ka plāni brūk, problēmas nevis risinās, bet atklājas aizvien jaunas. […]

Pasaules līmeņa pasākumi nes arī negatīvas sekas

07:49
30.01.2025
39

Aizvadītās nedēļas ceturtdienas pēcpusdienā piedzīvojām divus vēsturiskus    un neaizmirstamus notikumus – pirmo reizi Latvijas vēsturē kāda no filmām tika nominēta ASV Kinoaka­dēmijas balvai “Oskars”, turklāt režisora Ginta Zilbaloža animācijas filma “Straume” ieguvusi nominācijas uzreiz divās kategorijās – “Labākā pilnmetrāžas animācijas filma” un “Labākā ārvalstu filma”. Savukārt mūsu futbola komanda parūpējās par sensāciju un vēsturisku […]

Aizgājējs…, kurš palīdz piecelties

19:49
29.01.2025
43

Viņnedēļ runāju ar vienu Cēsu uzņēmēju. Viņas lietišķi iekārtotajā birojā viena siena ir balta un uz tās uzrakstītas dažas prātā paturamas atziņas. Piesaistīja viena: “Neveido pieņēmumus.” Cita Cēsu uzņēmēja, atmetot studiju un pedagoga prakses radītos pieņēmumus par valodas mācīšanos, izveidoja savu radošo pārsteigumu. Mazliet dauzonīgu mācīšanās metodi, kas ļauj dalībniekiem priecāties un baudīt ne vien […]

Aiz komfortabla burbuļa sienām…

18:59
26.01.2025
45

Janvāra Barikāžu atceres dienās, lasot varoņeposa toņkārtās ieturētus tekstus par aizstāvju tēraudcieto apņēmību dodoties pretī briesmām, rodas sajūta, ka esmu bijis kādās citās barikādēs. Protams, brūkošās padomju impērijas konvulsiju izpausmes nebija paredzamas un visi, kas devās sargāt Rīgu, nopietni riskēja. Taču darīja to bez patētiskas smagnējības, viegli. Sabrauca un radīja galvaspilsētā brīnišķīgu, latvisku, savstarpēja atbalsta […]

Tautas balss

Nesapratnē par ģimenes ārsta pieejamību

12:30
07.02.2025
11
Seniore raksta:

“Lasu, ka Ģikšos un Skujenē darbu sāk jaunais ģimenes ārsts. Bet kā būs Taurenē? Iepriekšējais dakteris, kas strādāja Amatas un Sku­jenes pagastā, pieņēma pacientus arī Taurenē, mēs, dzērbenieši, turp braucām. Ko tagad darīt? Esam vecākā paaudze, ir kāds, kuram nav savas automašīnas, kam nav tuvinieku, viņš taču neaizbrauks līdz Ģikšiem,” sacīja seniore, kas dzīvo Dzērbenē.

Ja maza pensija, Ungurā vairs nezvejot

11:31
07.02.2025
12
Cēsnieks J. raksta:

“Kam piederēs Ungurs? Tikai bagātajiem, ja ieviesīs pašvaldības atbalstīto licencēto makšķerēšanu, zvejot varēs tikai tie, kas iegādājas licenci. Nabagie, reņģ­ēdāji, kaut arī reņģes tagad dārgas, to nevarēs atļauties. Zivju daudzumu ūdenstilpēs samazina tie, kas velcē no motorlaivām un lieto ehalotu. Tāpēc šos makšķerēšanas veidus vajadzētu aizliegt. Ungurs nav tik liels, lai savas zvejas vietas nevarētu […]

Atļauto ātrumu pārkāpt nedrīkst

11:30
07.02.2025
12
Lasītājs raksta:

“Pēc pagājušās trešdienas satiksmes negadījuma uz Cēsu -Madonas ceļa Taurenes pagastā atcerējos 7.janvāra “Druvas” komentāru par Satiksmes ministrijas rosināto nulles toleranci pret ātruma pārkāpējiem. Šķiet, autore to īsti neatbalstīja, norādot, ka nelaimes satiksmē izraisa arī ceļu infrastruktūra. Taču, domāju, piemēram, šī negadījuma nebūtu un nebūtu trīs cietušo, ja autovadītāji būtu ievērojuši atļauto ātrumu. Autovadītājiem ir […]

Vai alkohola veikalam jābūt centrā

17:17
02.02.2025
61
2
Seniore raksta:

“Kādu laiku nebiju viesojusies Cēsīs. Nu atbraucu un biju nepatīkami pārsteigta – pašā pilsētas centrā pie Vienības laukuma specializēts alkoholisko dzērienu veikals. Un tas laikā, kad runājam par Latvijas iedzīvotāju nodzeršanos, par to, ka jāsamazina alkohola patēriņš, ka lielveikalos jānorobežo plaukti, kuros tirgo alkoholiskos dzērienus. Nezinu, kam tas senais universālveikals pieder, bet brīnos par to […]

Taurus pa laukiem vairs neķeram

17:17
02.02.2025
30
Silvija no Jāņmuižas raksta:

“Izlasīju “Druvā”, kā Zaubes, Nītaures un Skujenes cilvēki protestē pret vēja parka ieceri. Esam dīvaini, runājam, ka vajag zaļo enerģiju, visu videi draudzīgu, ka jāsamazina degvielas izmatošana, jāpāriet uz elektromobiļiem, bet, tiklīdz kaut kur kaut ko grib darīt, tā visi ir pret. Tā jau nekur neko nevarēs uzbūvēt, nekādas attīstība nevar būt. Nesaprotu, par kādām […]

Sludinājumi