Iepazīstoties ar 9. Saeimas vēlēšanu rezultātiem, dažs rausta plecus, dažs šķauda, dažs arī priecājas, bet 40 procenti balsstiesīgo atmet ar roku, sak, tā jau es paredzēju…
Bet viss ir likumsakarīgi. Ja nemainās politika starpvēlēšanu laikā, ja solījumu nepildīšana kļuvusi par rutīnu, tad maz kas mainās vēlētāju rīcībā. Līdzšinējo Saeimu sastāvi parādījuši, ka lielajām cerībām uz strauju labklājības celšanos nav pamata. Tad labāk, lai turpinās kā līdz šim – pa sīkam solītim uz augšu vai vismaz pārāk strauji nekrist uz leju. Kā tad ar tiem vēžiem? Papētot sarakstus, var redzēt, ka jaunajā parlamentā savos iesildītajos krēslos atgriežas 67 deputāti. Vēl jau sastāvs mainīsies. Ministru vietās nāks sarakstu nākamie kandidāti, bet kopumā “bilde” ir skaidra – 33 procenti jauno deputātu nespēs neko grozīt arī pie labākās vēlēšanās. “Triumvirātam”, kas sastāvētu no trim partijām koalīcijā, es lāgā neticu. Pēc manām domām, tas bija paņēmiens, kā piespiest TB /LNNK bez iebildumiem parakstīt valdības deklarāciju. Ne velti tika palaistas baumas par iespēju koalīcijā aicināt arī Saskaņas centru. Tātad, kungi, izvēlieties!
Mazliet par “jauno spēku” – Saskaņas centru. Tajā no 17 deputātiem no jauna klāt nākuši seši. Līdzšinējo politiku turpinās Boriss Cilevičs, Valērijs Agešins, Aleksandrs Golubovs un citi skaļākie opozicionāri. Un viņiem droši vien tikpat skaļi kā agrāk piebalsos deputāti no PCTVL.
Visvairāk veco “vēžu” – veseli 16 ir no Tautas partijas un Jaunajam laikam – 15. Pārdomas var izraisīt Pirmās partijas un TB/LNNK deputātu skaits, kurām attiecīgi četri un seši “vecie vēži”.
Tāda nu apmēram ir tā “jaunā kulīte”, kura būtībā ir tā pati vecā, tikai nedaudz pielāpīta.
