Piektdiena, 7. februāris
Vārda dienas: Nelda, Rihards, Ričards, Rišards

Televīzija Baltijai

Druva
13:41
28.04.2014
10

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija sprieda par jauna starptautiska TV kanāla veidošanu Baltijā tiem iedzīvotājiem, kuru saziņas valoda ir krievu un kuri izmanto pavisam citu informācijas telpu nekā latvieši, lietuvieši vai igauņi.

Šķiet, nevienu vairs nav jāpārliecina, ka dzīvojam divās atšķirīgās informācijas telpās, un it sevišķi tas jūtams Latvijā. Kā zināms, Latvijas Televīzija (LTV) iecerējusi veidot kopīgu Baltijas valstu telekanālu krievu valodā, kurā pārraidītu ziņas un Ukrainā, Krievijā ražotus seriālus “bez propagandas”. Šo ieceri vismaz teorētiski ir atbalstījuši koalīcijas politiķi, ir izskanējusi ziņa, ka šī iecere prezentēta kolēģiem Lietuvā un Igaunijā, ir informētas arī šo valstu augstākās amatpersonas, kas esot devušas konceptuālu piekrišanu šāda TV kanāla veidošanai. Protams, ir paredzamas diskusijas un strīdi gan par konceptuāliem jautājumiem, gan par finansējumu. Vai valstij šai iecerei atradīsies nauda, pašlaik nav zināms. Tāpat arī skaidrs, ka diskusijas Saeimas komisijā ir tikai pirmais solis, par šo jautājumu būs jāspriež valdībā (vispirms jau Kultūras ministrijā), Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē (NEPLP) un droši vien arī vēl citās institūcijās. Un būs jāatrod žurnālisti, kuru dzimtā valoda ir krievu, kuri zina un saprot krievu valodā runājošos cilvēkus, jo dažādu tautību mentalitāte atšķiras. Var ziņas un dažādus informatīvos raidījumus tulkot no latviešu valodas, bet rezultāts parasti ir gandrīz nekāds. Atceros, kā savulaik, pirms gadiem divdesmit, krievu valodā tika mēģināts izdot dienas laikrakstu “Labrīt”, krievu valodā kādu laiku iznāca arī avīze “Diena”, bet to lasīja maz. Un lasīja maz ne jau tādēļ, ka neticēja tajā rakstītajam, bet tādēļ, ka šo laikrakstu veidotāju mentalitāte tomēr atšķīrās no vairuma krievu valodā runājošo uztveres un mentalitātes. Ideja par TV Baltijai ir laba un vajadzīga, bet tās īstenošana labākajā gadījumā droši vien ilgs vairākus gadus.

Tomēr ir jautājumi, kas vēl pat nav izskanējuši un uz kuriem atbildēt nebūs vienkārši. Kā cilvēkiem noticēt, ka šis kanāls vēstīs patiesību un nekalpos kādu interešu propagandai? Vai medijos vispār iespējama objektīvas informācijas paušana, un kā atšķirt propagandu no patiesības? Kas liks noticēt krievu valodā runājošajiem, ka viņiem necentīsies “aizmālēt acis”? Un galu galā – ko nozīmē šis jēdziens “propaganda”, un vai tam ir tikai negatīva nozīme, kā esam pieraduši domāt?

Divu informatīvo telpu un savā ziņā arī divu paralēlo pasauļu pastāvēšana nozīmē, ka tās viena otrai neuzticas. Kā viena, tā otra runā par propagandu – krievu valodas telpā dzīvojošie visu ārpus tās uzskata par “pasaules ļaunuma saknes” ASV, arī Eiropas Savienības propagandu, tātad, meliem. Savukārt latviešu valodas telpā kā melīgu propagandu uztver gandrīz jebko, kas nāk no krievu valodā runājošo mediju puses. Jēdzienam “propaganda” gan ir vairāki skaidrojumi – tulkojums no latīņu valodas nozīmē “institūcija ticības izplatīšanai”, bet skaidrojumi vēsta, ka tā ir ideju, uzskatu un teoriju izplatīšana nolūkā pārliecināt, iegūt piekritējus, mudināt uz rīcību, kā arī iepazīstināšana ar kaut ko un ieteikums to lietot. Tātad propagandai nav tieša sakara ar absolūto un vienīgo patiesību (un vai tāda maz eksistē?), bet drīzāk ar pārliecību un uzskatiem. Savukārt tas nozīmē, ka cilvēki kaut ko grib dzirdēt un sadzird tikai tad, ja ir noskaņoti tam noticēt. Lai ticētu tam, ko valsts pauž saviem iedzīvotājiem, viņiem ir jātic valstij vai vismaz jāmīl zeme, kurā viņi dzīvo. Mēs, Latvijas pilsoņi, kaut arī lielāko tiesu dusmojamies uz savu valsti un to kritizējam, tomēr visbiežāk savu zemi mīlam. Varētu teikt, ka nemīlam pašu vēlētos politiķus un valsts iestādes, bet mīlam zemi, jo tā ir mūsu vienīgā, dzimtā, kurā varam būt mēs paši – latvieši. Citu tautību cilvēkiem, it īpaši padomju gados atbraukušajiem, šādu jūtu bieži vien nav, tādēļ attieksme pret Latviju arī ir cita. Varētu sacīt, ka mēs pret Latviju izturamies kā pret palaidnīgu un bezkaunīgu bērnu – lai nu kāds, bet tomēr savs. Daudziem tādu jūtu nav. Tādēļ nepietiks tikai ar Baltijas TV kanālu krievu valodā, bet valstij jāmācās atcerēties, ka tā ir veidota cilvēkiem, ne otrādi. Sallija Benfelde

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vārdu izvēles labirinti

17:14
03.02.2025
23

Iepazīstoties ar Latviešu valodas attīstības kopas un Latvijas Rakstnieku savienības rīkotās aptaujas rezultātiem, kurā spārnoto teicienu ieguva Valsts prezidenta izteiktā frāze gadu mijā “Ja nu nesanāks. A ja nu sanāk?”, aizdomājos, kā mainās latviešu valodas lietojums. Prezidents spēj uzrunāt dažādu valstu līderus un tajā pašā laikā palikt cilvēcīgs un saprotams ikvienam iedzīvotājam. Kā redzam, viņa […]

"Danči" ap Latvijas Banku

09:13
03.02.2025
52

Jūnijā notiks pašvaldību vēlēšanas, partijas jau rosās. Tomēr pārsteidz, ka izskatās – dažām partijām ir pilnīgi vienalga, ko par tām var nodomāt vēlētāji. Proti, attieksme un izvēle jautājumā par Latvijas Bankas (LB) prezidenta izraudzīšanos un ievēlēšanu liecina, ka ne vienam vien politiķim ir pilnīgi vienalga, ka pašlaik Banku vada uz laiku apstiprināta amatpersona. Savukārt tas […]

Būt saimniekam vai kalpot sabiedrībai

17:10
02.02.2025
31

Trešdien pēc Austrumu kalendāra sākās jaunais gads.    Tas ir Zaļās čūskas gads, kuru pārvalda Koka stihija. Solījumos teikts, ka    gads būs lielisks , lai plānotu lielus mērķus, risinātu problēmas un rīkotos stratēģiski visās dzīves jomās. Vēl gan tikai trešā noslēpumainā gada diena, un šķiet, ka plāni brūk, problēmas nevis risinās, bet atklājas aizvien jaunas. […]

Pasaules līmeņa pasākumi nes arī negatīvas sekas

07:49
30.01.2025
38

Aizvadītās nedēļas ceturtdienas pēcpusdienā piedzīvojām divus vēsturiskus    un neaizmirstamus notikumus – pirmo reizi Latvijas vēsturē kāda no filmām tika nominēta ASV Kinoaka­dēmijas balvai “Oskars”, turklāt režisora Ginta Zilbaloža animācijas filma “Straume” ieguvusi nominācijas uzreiz divās kategorijās – “Labākā pilnmetrāžas animācijas filma” un “Labākā ārvalstu filma”. Savukārt mūsu futbola komanda parūpējās par sensāciju un vēsturisku […]

Aizgājējs…, kurš palīdz piecelties

19:49
29.01.2025
40

Viņnedēļ runāju ar vienu Cēsu uzņēmēju. Viņas lietišķi iekārtotajā birojā viena siena ir balta un uz tās uzrakstītas dažas prātā paturamas atziņas. Piesaistīja viena: “Neveido pieņēmumus.” Cita Cēsu uzņēmēja, atmetot studiju un pedagoga prakses radītos pieņēmumus par valodas mācīšanos, izveidoja savu radošo pārsteigumu. Mazliet dauzonīgu mācīšanās metodi, kas ļauj dalībniekiem priecāties un baudīt ne vien […]

Aiz komfortabla burbuļa sienām…

18:59
26.01.2025
45

Janvāra Barikāžu atceres dienās, lasot varoņeposa toņkārtās ieturētus tekstus par aizstāvju tēraudcieto apņēmību dodoties pretī briesmām, rodas sajūta, ka esmu bijis kādās citās barikādēs. Protams, brūkošās padomju impērijas konvulsiju izpausmes nebija paredzamas un visi, kas devās sargāt Rīgu, nopietni riskēja. Taču darīja to bez patētiskas smagnējības, viegli. Sabrauca un radīja galvaspilsētā brīnišķīgu, latvisku, savstarpēja atbalsta […]

Tautas balss

Nesapratnē par ģimenes ārsta pieejamību

12:30
07.02.2025
5
Seniore raksta:

“Lasu, ka Ģikšos un Skujenē darbu sāk jaunais ģimenes ārsts. Bet kā būs Taurenē? Iepriekšējais dakteris, kas strādāja Amatas un Sku­jenes pagastā, pieņēma pacientus arī Taurenē, mēs, dzērbenieši, turp braucām. Ko tagad darīt? Esam vecākā paaudze, ir kāds, kuram nav savas automašīnas, kam nav tuvinieku, viņš taču neaizbrauks līdz Ģikšiem,” sacīja seniore, kas dzīvo Dzērbenē.

Ja maza pensija, Ungurā vairs nezvejot

11:31
07.02.2025
5
Cēsnieks J. raksta:

“Kam piederēs Ungurs? Tikai bagātajiem, ja ieviesīs pašvaldības atbalstīto licencēto makšķerēšanu, zvejot varēs tikai tie, kas iegādājas licenci. Nabagie, reņģ­ēdāji, kaut arī reņģes tagad dārgas, to nevarēs atļauties. Zivju daudzumu ūdenstilpēs samazina tie, kas velcē no motorlaivām un lieto ehalotu. Tāpēc šos makšķerēšanas veidus vajadzētu aizliegt. Ungurs nav tik liels, lai savas zvejas vietas nevarētu […]

Atļauto ātrumu pārkāpt nedrīkst

11:30
07.02.2025
7
Lasītājs raksta:

“Pēc pagājušās trešdienas satiksmes negadījuma uz Cēsu -Madonas ceļa Taurenes pagastā atcerējos 7.janvāra “Druvas” komentāru par Satiksmes ministrijas rosināto nulles toleranci pret ātruma pārkāpējiem. Šķiet, autore to īsti neatbalstīja, norādot, ka nelaimes satiksmē izraisa arī ceļu infrastruktūra. Taču, domāju, piemēram, šī negadījuma nebūtu un nebūtu trīs cietušo, ja autovadītāji būtu ievērojuši atļauto ātrumu. Autovadītājiem ir […]

Vai alkohola veikalam jābūt centrā

17:17
02.02.2025
60
2
Seniore raksta:

“Kādu laiku nebiju viesojusies Cēsīs. Nu atbraucu un biju nepatīkami pārsteigta – pašā pilsētas centrā pie Vienības laukuma specializēts alkoholisko dzērienu veikals. Un tas laikā, kad runājam par Latvijas iedzīvotāju nodzeršanos, par to, ka jāsamazina alkohola patēriņš, ka lielveikalos jānorobežo plaukti, kuros tirgo alkoholiskos dzērienus. Nezinu, kam tas senais universālveikals pieder, bet brīnos par to […]

Taurus pa laukiem vairs neķeram

17:17
02.02.2025
29
Silvija no Jāņmuižas raksta:

“Izlasīju “Druvā”, kā Zaubes, Nītaures un Skujenes cilvēki protestē pret vēja parka ieceri. Esam dīvaini, runājam, ka vajag zaļo enerģiju, visu videi draudzīgu, ka jāsamazina degvielas izmatošana, jāpāriet uz elektromobiļiem, bet, tiklīdz kaut kur kaut ko grib darīt, tā visi ir pret. Tā jau nekur neko nevarēs uzbūvēt, nekādas attīstība nevar būt. Nesaprotu, par kādām […]

Sludinājumi